Aiz matērijas robežām
Nodarbība no Amerikas
Mēs nekad nedomājām, ka fizika robežosies ar mistiku, ar kaut ko, kas atrodas ārpus izzināmās, mērāmās pasaules robežām, kuru var redzēt, sajust, sataustīt utt. Turklāt zinātne taču ir kas stabils, nopietns, pamatots, uzticības cienīgs, nomērīts un pārbaudīts.
Tomēr pēdējās desmitgadēs kvantu fizika, kas nodarbojas ar elementārdaļiņām, no kurām sastāv matērija, nonāca pie apbrīnojamiem secinājumiem: matērijas kā tādas nav, daļiņu nav, tas viss mums tikai šķiet. Būtībā aiz daļiņām slēpjas viļņi, bet pie tālākas izpētes arī tie izzūd, atstājot aiz sevis kādu spēku. Viss it kā izgaist un pārvēršas par neko.
Pagājušā gadsimta sākumā fizika atklāja matērijas viļņu – korpuskulārā duālisma problēmu. Šodien mēs jau saprotam, ka matērija tādā veidā ainojas tikai mūsu sajūtās, taču būtībā tā ir zināma enerģija. Mēs arī esam enerģija vai īpašības pēc kabalas zinātnes definējuma. Pastāv saņemošā īpašība un dodošā īpašība, saņemšanas spēks un atdeves spēks, „pluss” un „mīnuss” – no tiem tad arī sastāv visa esamība. Kaut arī mēs sajūtam to „cietākā” veidā, tas ir tikai uztveres rezultāts. (vairāk…)
„Cilvēks ir veseluma daļa, kuru mēs dēvējam par Visumu, daļa, kas ierobežota laikā un telpā. Viņš sajūt sevi, savas domas un jūtas kā kaut ko atdalītu no visas pārējās pasaules, kas ir sava veida optisks apmāns.
Kāds ir Dabas raksturs? Dabā pastāv aptuveni 20 konstantes, kuras nosaka, kas un kā var pastāvēt. Ja vien fundamentālie dabas spēki būtu mazliet spēcīgāki vai vājāki, nebūtu planētu, zvaigžņu, galaktiku, arī dzīves – Universs nekad nebūtu piedzimis.


Mēs eksistējam vienotā realitātē, bezgalības pasaulē, taču uztveram no tās tikai to daļu, kuru spējam apzināties, un tajā veidā, to fragmentu, kuru veido mūsu īpašības no visas bezgalības pasaules. Tomēr jebkurā gadījumā mēs pastāvīgi esam pieslēgti bezgalības pasaulei, no turienes saņemam spēkus un visas izmaiņas mūsos notiek no pieslēgšanās tai.
Jautājums:
Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.