Category Archives: Kabala un citas zinātnes

Aiz matērijas robežām

Nodarbība no Amerikas

Mēs nekad nedomājām, ka fizika robežosies ar mistiku, ar kaut ko, kas atrodas ārpus izzināmās, mērāmās pasaules robežām, kuru var redzēt, sajust, sataustīt utt. Turklāt zinātne taču ir kas stabils, nopietns, pamatots, uzticības cienīgs, nomērīts un pārbaudīts.

Tomēr pēdējās desmitgadēs kvantu fizika, kas nodarbojas ar elementārdaļiņām, no kurām sastāv matērija, nonāca pie apbrīnojamiem secinājumiem: matērijas kā tādas nav, daļiņu nav, tas viss mums tikai šķiet. Būtībā aiz daļiņām slēpjas viļņi, bet pie tālākas izpētes arī tie izzūd, atstājot aiz sevis kādu spēku. Viss it kā izgaist un pārvēršas par neko.

Pagājušā gadsimta sākumā fizika atklāja matērijas viļņu – korpuskulārā duālisma problēmu. Šodien mēs jau saprotam, ka matērija tādā veidā ainojas tikai mūsu sajūtās, taču būtībā tā ir zināma enerģija. Mēs arī esam enerģija vai īpašības pēc kabalas zinātnes definējuma. Pastāv saņemošā īpašība un dodošā īpašība, saņemšanas spēks un atdeves spēks, „pluss” un „mīnuss” – no tiem tad arī sastāv visa esamība. Kaut arī mēs sajūtam to „cietākā” veidā, tas ir tikai uztveres rezultāts. (vairāk…)

Alberts Einšteins: „Cilvēks – veseluma daļa”

„Cilvēks ir veseluma daļa, kuru mēs dēvējam par Visumu, daļa, kas ierobežota laikā un telpā. Viņš sajūt sevi, savas domas un jūtas kā kaut ko atdalītu no visas pārējās pasaules, kas ir sava veida optisks apmāns.

Šī ilūzija kļuvusi par mūsu cietumu, kas mūs ierobežo ar personīgo vēlmju pasauli un pieķeršanos šauram mums tuvu cilvēku lokam. Mūsu uzdevums – atbrīvoties no šī cietuma, paplašinot savu dalības sfēru līdz jebkurai dzīvai būtnei, līdz veselai pasaulei visā tās krāšņumā. Neviens nespēs šādu uzdevumu izpildīt līdz beigām, taču jau paši centieni sasniegt šo mērķi ir daļa no atbrīvošanās un pamats iekšējai pārliecībai.”

Alberts Einšteins (Howard Eves, Mathematical Circles Adieu, Boston, 1977, ISBN 0871502402)

Avots krievu valodā

Vai universu pasūtījāt?

Kāds ir Dabas raksturs? Dabā pastāv aptuveni 20 konstantes, kuras nosaka, kas un kā var pastāvēt. Ja vien fundamentālie dabas spēki būtu mazliet spēcīgāki vai vājāki, nebūtu planētu, zvaigžņu, galaktiku, arī dzīves – Universs nekad nebūtu piedzimis.

Dabā ir ļoti trausls līdzsvars, kas izveidojās pateicoties fundamentālo likumu darbībai. Mazākā kļūme – un dzīve uz Zemes izbeigsies, bet Universs sabruks. Mums jāatzīst, ka dzīve parādījās unikālu apstākļu sagadīšanās dēļ. (vairāk…)

Cilvēka fenomens

P. Teijārs de Šardēns

…Var paredzēt – ja mēs virzamies uz cilvēciskās zinātnes ēru, tad šī ēra būs augstākā pakāpē zinātnes ēra par Cilvēku – izzinošais Cilvēks, beidzot, ievēros, ka Cilvēks kā „izzināšanas priekšmets” – tā ir atslēga attiecībā uz visu zinātni par dabu.

Mūsdienu racionālisms

N. N. Moisejevs

Mūsdienu zinātnes pasaules uzskata fenomenu es redzu tieši tajā, ka interpretāciju (to skaitā arī nezinātnisko) daudzuma dēļ tomēr rodas kāda vienota hologrāfiska aina, kura noteicoši ietekmē mūsdienu civilizācijas veidošanos.

Domas

B. Paskāls

Pēdējam prāta secinājumam ir jābūt atzinumam, ka pastāv bezgalīgs lietu skaits, kas to pārspēj. Vājš ir tas prāts, kurš nenonāk līdz šādai apziņai.

N. Berdjajevs

Cilvēkā krustojas visi esamības apļi. Esamības atminēšana cilvēkam ir apslēpta cilvēkā. Turklāt arī pats Cilvēks ir milzīga mīkla attiecībā pret sevi pašu, tāpēc ka viņš liecina par augstākās pasaules eksistenci.

K. Jaspers

Par to, kas notiks, mums nepavēstīs bezierunu autoritāte. Par to ar savu esamību mums pateiks Cilvēks, kurš dzīvo. Prognozes uzdevums, kas virzīts uz atmodu, var būt tikai viens: atgādināt Cilvēkam par sevi pašu.

Avots krievu valodā

Nezināmie dabas likumi atbild par biosfēras „pašorganizāciju”

Viedoklis (M.Miežkovskis, fizikas un matemātikas zinātņu doktors, biologs): Acīmredzami, ka biosfēras entropija nepārtraukti samazinās. Tas nozīmē, ka matērija, kas piedalās biosfēras veidošanā, kļūst arvien vairāk organizēta. Dzīve izaicina Otro termodinamikas likumu, kurš nosaka, ka jebkuras sistēmas entropijai ir jāpalielinās. Vēl neatklātie dabas likumi atbild par organismu un biosfēras pašorganizāciju.

Replika: Pastāv likumi, kas darbojas makropasaulē, mikropasaulē, pasaulē, kas darbojas saskaņā ar saņemšanas īpašību, kā arī pasaulē, kas darbojas saskaņā ar atdeves īpašību – garīgajā pasaulē, spēku un informācijas pasaulē. Turklāt tā arī sastāv no 5 līmeņiem, kurus dēvē par  piecām pasaulēm, katrā no kurām, kaut arī tās visas darbojas pēc atdeves principa, komutācijas un funkcionēšanas likumi ir atšķirīgi un pat apgriezti, pēc principa „kas nav pieņemams augstākajam – atbalstāms zemākajā”.

Avots krievu valodā

Kelev Sade – augs un dzīvnieks

Ziņojums (Plos ONE interneta-žurnāls): Pazīstamā ģeoloģiskā formējumā Birdžesšeils, kas atrodas Kanādas Klinšu kalnu daļā, ir atklāta dīvaina būtne, kas dzīvoja pirms aptuveni 505 miljoniem gadu un kurai bija līdz šim neredzēta barības piegādes sistēma.

Dzīvniekam bija kausveida veidojums, kurā atradās jau zināmā sistēma un iekšējie orgāni. Tas atgādināja tulpes ziedpumpuru un atradās uz „kāta” virsotnes, kura apakšdaļa beidzās ar diskveida izaugumu, kas piestiprināts jūras dibenam. Kopējais būtnes garums, kuru nosauca par Siphusauctum gregarium, sastādīja 20 cm.

Kembrija radījums nodarbojās ar filtrāciju, iesūcot ūdeni caur sīkiem caurumiem „kausā”. (vairāk…)

Kur atrodas nemirstība?

Mēs eksistējam vienotā realitātē, bezgalības pasaulē, taču uztveram no tās tikai to daļu, kuru spējam apzināties, un tajā veidā, to fragmentu, kuru veido mūsu īpašības no visas bezgalības pasaules. Tomēr jebkurā gadījumā mēs pastāvīgi esam pieslēgti bezgalības pasaulei, no turienes saņemam spēkus un visas izmaiņas mūsos notiek no pieslēgšanās tai.

Tādējādi mēs apgūstam, ka jebkuras izmaiņas noris pateicoties ma”n pacelšanai augšup no mums cauri visām pasaulēm uz bezgalības pasauli un lejup nonāk pie mums kā ma”d. Tāpat jebkuras izmaiņas rada jaunu parcufu – stāvokli, bet saikne starp tiem tāpat caur bezgalības pasauli saskaņā ar noteikumu „augstākā malhut kļūst par zemākā keter”. Turklāt tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka malhut iegūst bezgalības pasaules īpašības un, pateicoties tam, kļūst par keter īpašību. (vairāk…)

Zinātne par Radītāju

Jautājums: Kāpēc jūs apgalvojat, ka psiholoģija ir radniecīga kabalai?

Atbilde: Viss ir atkarīgs ne no īstenības, ne no paša priekšmeta, bet no tā, kā mēs to saprotam. Turklāt mūsu izpratne ar laiku mainās. Lūk, piemēram, šodien mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikmetā, kas īpaši attiecas uz mūsu apziņas pārmaiņām attiecībā uz pasauli un mūsu attieksmi pret to.

Gadsimtu gaitā Kabala tika uzskatīta par mistiku un kabalisti – par mistiķiem, bet viņu nodarbošanos saistīja ar zīlēšanām, sazvērestībām un nākotnes pareģošanām. Skat. Vikipēdijā par rabīnu Kaduri un citiem. (vairāk…)

Trešais spēks

Mums nenāksies viegli, kamēr, izņemot dabu, proti, Radītāju, kurš iedarbojas uz mūsu saņemošo vēlmi, un dzen to kā vilcienu pa sliežu ceļu, neiegūsim vēl vienu spēku. Bez papildspēka šis process pilnībā ir nolemts. Tajā ir ielikts viss, ieskaitot laiku un galapunktu. Reizēm es pat novēroju, ka dzīve iet savu gaitu, un pilnīgi neatkarīga no manis.

Kabalas zinātne ļauj man izsaukt trešo spēku, ar kura palīdzību es vadīšu savu attīstību. Gaismas spēks joprojām virza manu ekspresvilcienu uz priekšu, un te ar neko nevar līdzēt. Taču es varu izmantot papildspēku, lai savā garīgajā izaugsmē virzītos uz priekšu apzināti un jutekliski, izprotot procesu, zinot, kas tas ir par vilcienu, uz kurieni, un ar kādu nolūku tas steidzas, kas to motivē utt. Tiekot ar visu to skaidrībā, es ieraudzīšu, kāds blakusspēks man ir nepieciešams, un ko es varēšu ar tā palīdzību izmainīt. (vairāk…)

Globalistika – zinātne par jaunu pasauli

Globalistika (no lat. Globus – zemeslode, zinātne par vispārējo) – zinātne, kas studē cilvēces un pasaules attīstības likumsakarības vienotībā, reālos Zemes nosacījumos, kuros ietilpst gan Zemes galīgie izmēri, kas ierobežoti ar dabas resursiem, gan antropogēnā pārslodze. Pasaule – tā ir cilvēce un tās apkārtējā vide.

Globalistika aptver vienotu pasauli ar vienotu skatienu un apraksta šo pasauli, tās attīstības dinamiku, tās iekšējās kopsakarības ar apkopoto parametru vienoto sistēmu.

Globalistika studē cilvēces attīstības kopējas likumsakarības kvantitatīvā veidā, un konstruē vadāmās dzīvesspējīgās pasaules iekārtas kvantitatīvos modeļus antropogēni pārslogotās Zemes nosacījumos. Globalistika harmoniski savieno fundamentālus un lietišķus pētījumus un izstrādes.

Avots krievu valodā