Kabalā jēdziens „matērija” nozīmē vēlmi. Nedzīvās dabas fundamentālajā līmenī tas vienkārši ir pašsaglabāšanās impulss – „visslinkākā” vēlme no visām. Tā aprobežojas tikai ar personīgās struktūras uzturēšanu, līdzvērtīgi noraidot gan kaitējumu, gan palīdzību, – lai tikai uz mūžiem paliktu kā ir. Tā ir vienkāršākā prasība, mūžīgā muguras uzgriešana jebkurai attīstībai. Kā notekūdens, nedzīvā vēlme tiecas pēc maksimāli drošas eksistences, turklāt visdrošāk – lejā.

Problēmas sākas tikai tad, kad šī vēlme izaug plašumā, „kļūst smagāka”, līdzīgi Mendeļejeva tabulas elementiem, kas atrodas beigās. Tie jau ir mainīgi un tāpēc spēj „mirdzēt”, izstarot radioaktīvo starojumu. Tiem ir sabrukšanas periods.

Kopumā mūsu tehnika, mūsu tehnoloģijas balstītas uz nedzīvo līmeni. Tikai tagad ar biotehnoloģiju palīdzību mēs sākam pietuvināties dzīvajām šūnām, taču līdz šim brīdim apmierinājāmies ar matērijas zemāko līmeni, kurš, starp citu, ir ļoti milzīgs un bagāts. Tā nav vienkārši atgrūšana, lai kas tas būtu – to var izmantot visdažādākajos veidos. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Rakstā „Ķermenis un dvēsele” Bāls Sulams raksta, ka viss atklātais un apslēptais atrodas cilvēciskajā apziņā. Apslēptais no manis šodien – atklāsies rīt. Patreiz, sagatavošanās posmā, ko mums nozīmē „apslēptais”?

Atbilde: Pirmkārt, šeit iet runa nevis par nezināmā abstrakto jomu, bet par reāli pastāvošo esamību, kuru mēs pagaidām nevaram izpētīt. Es zinu, ka tā pastāv un zinu, ka tā no manis apslēpta. Citādi sakot, Radītājs atrodas tur, aiz priekškara – par to liecina visi mani aprēķini, visa mana pieredze.

Tās arī ir sava veida zināšanas, taču vēl neskaidrs fakts, kurš pats par sevi varētu liecināt un demonstrēt citiem. Man ir pierādījumi, taču būtība vēl nav izpaudusies. Bāls Sulams tajā pašā rakstā klāsta, ka zināšanas, kuras vēl pilnībā nav apzinātas, attiecas uz „apslēpto” jomu. Runa iet tieši par zināšanām, nevis par „filozofiju”.

Piemēram, eksperimenti ar kolaideriem un paātrinātājiem ļauj fiziķiem izvirzīt dažādas teorijas par mikropasaules struktūru. Lai arī šie elementi ir apslēpti, taču saņemtie dati ļauj izvirzīt pieņēmumus un diskutēt, par cik jau ir zināms: aiz šī „priekškara” kaut kas ir. Fakti var izrādīties nedaudz atšķirīgi no teorijām un pat pretēji zinātniskajiem minējumiem, tomēr šāda pieeja ir pilnīgi „leģitīma”. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pastāv līdzība par to, kā Ašmadejs izdzina ķēniņu Zālamanu no Jeruzālemes un ieņēma viņa troni. Zālamans devās no vienām durvīm pie otrām, skaidrojot, kas viņš ir, taču viņam neticēja. Tāpat arī filozofija ieņēma kabalas vietu: filozofijas traktātus ir vieglāk saprast, par cik meli ātri iedzīvojas. Būdams par visiem gudrāks, Zālamans stāvēja augstāk par visiem un pat izcili viedie nespēja viņu izprast līdz galam…

Patiešām, kā kabalists, kurš atrodas visaugstākajā garīgās izzināšanas līmenī, var paskaidrot kaut ko cilvēkiem? Pie tam, ja daudzu nodomi neaiziet tālāk par personīgo kabatu un pusdienu galdu. Ārpus šīm robežām cilvēks vienkārši neko neredz. Teleekrāns ir viņa redzes loka robeža.

Daži vēl interesējas par ziņām, bet citiem nav pat elementāru zināšanu par pasauli, kurā viņi dzīvo. Par to liecina vairums testu un eksāmenu rezultāti. Piemēram, krievu un gruzīnu konflikta laikā daudzi amerikāņi nolēma, ka runa iet par kara darbībām Džordžijas štatā. Pat pamatzināšanas ģeogrāfijā un dažādu valstu atrašanās vieta bieži vien izrādās „nepieejama greznība” „izglītotajā” pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Rakstā „Kabalas zinātne un filozofija” Bāls Sulams mums pierāda, ka filozofijā nav nekā patiesa, par cik šīs zinātnes izpētes pamats ir nederīgs. Filozofi bāzējas uz izdomātām koncepcijām, kurām nav reāla fundamenta. Izpētīt var tikai materiālu un materiālā ietērptu formu, turpretī filozofi nodarbojas ar abstraktu formu un būtību.

Patiesībā mēs nekad nevaram zināt, vai mums ir izdevies nonākt līdz abstraktai formai; bet būtība izzināšanai vispār nav pieejama, un mēs pat nespējam to iedomāties. Tādējādi filozofijai nav nekādu pierādījumu, nekāda reāla pamatojuma. No šejienes izriet liels sajukums un pretrunas, kas mūsdienās filozofiju pārvērta „lamu vārdā”. Tās vietā mēs varam paļauties tikai uz materiālistisko psiholoģiju, kura pilnībā balstīta uz lietišķo zinātnisko pētniecību, nopietnu un faktoloģisku.

Psiholoģija pēta tikai parādības, kas raksturīgas materiālam, – formu, kas ietērpta materiālā. Tas ir pareizi, taču no otras puses, psiholoģija neielūkojas augstāk, un tāpēc tā ir ierobežota. Tikko dzimusi pagājušā gadsimta sākumā, psiholoģija jau izgāja savu attīstības ceļu un pabeidza to aptuveni 80. gados. Tai vienkārši nebija ko vairāk pētīt. Faktiski materiāls beidzās, bet viss pārējais iziet ārpus mūsu iespēju ietvariem. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pagājis filozofu laiks un beigusies to vara, kuri pieturas pie filozofiskām koncepcijām. Par to jāizsaka pateicība pētniekiem, kas nodarbojas ar materiālistisko psiholoģiju, kura uzcēla savu fundamentu uz filozofijas drupām un iekaroja sabiedrisko domu.

Visi jau atzīst filozofijas nenozīmīgumu, par cik tā nav izveidota uz reāla pamata… Tādējādi esam pateicīgi materiālistiskajai psiholoģijai, kas deva filozofijai iznīcinošu triecienu.

Tā ir ļoti delikāta tēma. Savā laikā filozofija centās pārņemt savā varā ebreju tautu un ieņemt kabalas zinātnes vietu. Turpretī psiholoģija it kā saglabāja šo vietu kabalas pārraudzībā, tajā pašā laikā filozofija nonāca līdz savam beigu posmam

Taču divdesmitā gadsimta gaitā arī psiholoģija sevi pilnībā realizēja. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Mēģināsim noskaidrot, kādās savstarpējās attiecībās ir kabalas zinātne ar filozofiju.

Principā filozofija pēta, kas ir dzīve, kāda ir tās jēga, mērķis, kāda ir cilvēka attieksme pret dzīvi un dabu. Īsāk sakot, filozofija it kā aptver visu. Pie tam tā nav zinātne, par cik pēta cilvēku un realitātes cilvēcisko līmeni – citiem vārdiem, to sfēru, kuru mēs nevaram izmērīt. Šeit nav skaidru un precīzu tēžu, kuras varētu pieņemt kā faktus.

Ar zinātniskām metodēm mēs pētam nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu – zemākos līmeņus, uz kuriem cilvēks raugās no augšienes, no nākamās attīstības pakāpes. Mums ir iespēja nolaisties lejup pie tiem, apvert ar prātu, izpētīt, saprast šos līmeņus. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni, kurš attiecas uz dzīvniecisko dabu.

Taču „cilvēku” mūsos mēs neesam spējīgi izpētīt ar precīzām metodēm. Mēs cenšamies zinātniski izšķirot un klasificēt visas iespējamās iekšējās parādības, reakcijas, priekšstatus, domas un vēlmes – taču nesanāk. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir mūsu personīgais līmenis, tā pati pakāpe, turpretim izzināt es varu tikai to, kas atrodas zem manis. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Jautājums: Kad cilvēks sāk redzēt šajā pasaulē esošo „zaru” augstākās saknes?

Atbilde: Vispirms jāsaka, ka izzinot saknes, cilvēks neatraujas no zariem. Vienkārši viņa „aina” sāk viļņveidīgi paplašināties no šīs pasaules punkta līdz arvien lielāka apjoma aplim. Un atbilstoši paplašināšanās mēram cilvēks arvien ciešāk saista notiekošo ar sakni, arvien labāk saprot mūsu pasaules parādības. Paceļoties no lejas augšup, viņš sākumā saprot to, kas notiek ar viņu šeit, bet pēc tam abstraktākā formā saprot augstāko.

No otras puses, izzināšana no sapratnes atšķiras: sākumā cilvēks izzina augstāko parādību, bet pēc tam, balstoties uz izzināto, saprot tā analogu mūsu pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Lai skolniekiem nodotu zināšanas, kabalistam jālieto absolūti precīzi apzīmējumi. Ja zinātnieks kļūdās pat vienā neveiksmīgi izvēlētā vārdā, ar to viņš novedīs pie sajukuma un pārējie nesapratīs sacīto. Tādējādi vispirms nepieciešams izpētīt saknes un zara likumu, kas nosaka attiecības starp pasaulēm.

Balstoties uz augstāk sacīto, mēs varam saprast simtprocentīgu kabalas zinātnes patiesumu.

Ķīmijā, piemēram, tiek izmantotas garas formulas, kuras apzīmē vielas sastāvu. Nosaukums apraksta materiālu, tā komponentus un savstarpējo mijiedarbību. Taču pašas formulas un nosaukumi tā ir tikai ārējā izteiksme. Lai tos saprastu, sākumā jāiemācās valoda, kurā tie uzrakstīti. Ja kāds cits zinātnieks, kuram nav zināmi mūsdienu ķīmijā pieņemtie nosaukumi un veikto pētījumu rezultāti, sāks pētīt tās pašas parādības, viņš aprakstīs tās savā valodā un piešķirs pilnīgi citus nosaukumus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Materiālajā realitātē, kas paveras mūsu sajūtās, pastāv reālas lietas, kuru būtību mums nav lemts izzināt pat iztēlē – piemēram, elektrība un magnētisms. Taču kurš sacīs, ka tie ir nereāli, ja tai pašā laikā zināšanas par to izpausmēm mūs pilnīgi apmierina un nav svarīgi, ka mums nav ne mazākās izpratnes par to būtību.

„Zoar Grāmatas ievadā” Bāls Sulams kā piemēru min ūdeni, kuru mēs varam atvēsināt līdz cietam stāvoklim vai novest līdz gāzveida, acīm nesaredzamam stāvoklim. Citiem vārdiem, saskaņā ar savu uztveri mēs nevaram spriest par esību vai neesību, lai kas tas būtu. Jo vairāk tas attiecas uz mūsu laikmetu, kad esam atklājuši daudzveidīgu diapazonu viļņus, kvantu parādības, baktērijas un citus fenomenus, kas neizprotami sajūtām.

Realitāte izrādījās sarežģītāka par to attēlu, kas iezīmējas mūsu piecos primitīvajos maņu orgānos. Es vairs nevaru ierobežot pasauli šo maņu orgānu līmenī. Turklāt patiesībā visa pasaule ir nevis matērija, bet viļņi, enerģija. Un tostarp arī es. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Praviešu laikos kabalisti nedaudz atklāja savas zinības pasaules tautu viedajiem. Aristotelis, Platons un citi sengrieķu domātāji patiešām tiecās noskaidrot īstenību, bez jebkādiem ļauniem nodomiem. Pie tam šajā laikmetā daudzi neebreji pievienojās Israēla tautai un daži no viņiem sasniedza augstas pakāpes.

Attiecībā uz filozofiju – bāzējoties uz zināšanām, kas smeltas no kabalas, viņi izstrādāja teoloģiju. Tās pieeja cilvēkiem šķiet vieda un pašpietiekama. Viņu vēlme attiecas uz AHAP, un viņi nespēj izprast, ka pastāv vēl viena iespēja. Cilvēks nespēj pacelties augstāk pār personīgo vēlmi.

Tāpēc, kā rakstīts Zoar Grāmatā, Rašbijs raudāja: „Ak bēdas, ja atklāšu un ak bēdas, ja neatklāšu. Ja neatklāšu – kā cilvēki sasniegs labošanās beigas? Viņiem nebūs gaismas avota, kas atrodas tikai manā paaudzē”. Rašbijs bija pēdējais no tiem, kurš vēl līdz nopostīšanai izzināja Acilut pasaules visas pirmo trīs sfirot gaismas, tas ir, sasniedza visu 125 pakāpju personīgo izlabošanos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→