Svētās pilsētas parastie akmeņi
Jautājums: Visās trijās reliģijās Jeruzaleme tiek uzskatīta par svēto pilsētu. Kāpēc pastāv ļoti īpaša attieksme pret šo pilsētu, it kā tā savienotu cilvēku ar augstāko spēku?
Atbilde: „Jeruzaleme” nozīmē „ideālā pilsēta”. Tas ir garīgs jēdziens, kas materiālo pilsētu, tās akmeņus neapvelta ar svētumu.
Cilvēks ir sarežģīta būtne, un viņu ietekmē cilvēciskās ticības spēks, placebo spēks, viņa pārliecība. Tāpēc atbraucot uz Jeruzalemi cilvēki jūt, ka šī ir īpaša vieta.
Taču šo īpašo svēto vietu rada paši cilvēki ar savu attieksmi pret šo pilsētu, taču materiālajā pilsētā nav nekāda svētuma. Visas atšķirības starp ģeogrāfiskajām vietām ir to garīgajās saknēs. (vairāk…)
Jeruzaleme ir garīgs jēdziens, kas nozīmē atdevi tuvākajam. Visas garīgās definīcijas norāda uz dažādām atdeves pakāpēm, iziešanu no sava egoisma, sastapšanos ar citiem, iekļaušanos apkārtējos un viņu pietuvināšanu sev, lai kalpotu viņiem. Atdevi tuvākā labā dēvē par cilvēka garīgo pasauli.
Jautājums:
Jautājums:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī Saiešanas teltī otrā gada otrā mēneša pirmajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, sacīdams: „Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, visus, kas ir vīriešu kārtas, pēc viņu galvām.
Vispirms ir nepieciešams iemācīties, kādi spēki mūs vada: kādi modina mūsos domas, vēlmes, attieksmi pret tuvāko. Beigu beigās mēs sapratīsim, ka egoisms mums nes ļaunumu un ir nepieciešams pārvarēt savu egoistisko dabu.
Jautājums:
Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas. Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. [Tora, Levitu grāmata, Bechukotai, 26:9 – 26:12]
Replika: