Jautājums: Mūsdienu dzīve mainās tik strauji, ka reizēm vēlies apstāties un atpūsties. Nogursti pat no it kā labām pārmaiņām, no jaunām daudz mūsdienīgākām ierīcēm. Vai cilvēks spēj uztvert pārmaiņas, kuras notiek milzīgā ātrumā?
Atbilde: Lieta tāda, ka mēs šīs pārmaiņas nevēlamies un tā ir mūsu problēma, jo pārmaiņas ir sāpīgas tukšuma sajūtas sekas. (vairāk…)
Jautājums: Kā patiešām apzināties savu ļaunumu un nožēlot grēkus šajā pasaulē, kurā nodarīt kaitnieciskas rīcības vienam pret otru, noniecināt un katru dienu melot jau kļuvis par normu.
Atbilde: Cilvēce ir attīstījusies tūkstošiem gadu, lai mūsdienās visbeidzot nonāktu pie sava ļaunuma apzināšanās. Mums visapkārt esošā daba kļūst „apaļa” un burtiski spiež uz mums, lai mēs savienotos vienotā sistēmā. (vairāk…)
„Grēku nožēlošana” – manī esošo īpašību atklāšana, kuras neļauj man apvienoties ar citiem cilvēkiem. Tāpēc grēku nožēlošana notiek pirms labošanās sākuma, tas ir, pirms ebreju jaunā gada.
Vispirms man ir jānoskaidro, kas man traucē un tad atklājas, ka tas ir mans egoisms, es vienkārši nevēlos apvienoties.
Jautājums: Un patiesi es to nevēlos! Dzīve kā Paradīzē nozīmē sēdēt vienam jūras krastā, lai apkārt nebūtu neviena cilvēka, izņemot vienu divus pašus tuvākos, kuri man ir nepieciešami. Taču jūs sakāt, ka tad, kad mēs apvienosimies mēs dzīvosim kā Paradīzē. Vai tā ir kāda cita Paradīze, vai tur nebūs pārāk šauri? (vairāk…)
Katrai no divpadsmit Izraēlas cilšu apmetnēm ir savs karogs – ivritā „degel”, no vārdiem „geula” un „ledaleg”, tas nozīmē „pārlekt”, jo Izraēlas tauta šķērso tuksnesi, lai no viena līmeņa pārietu uz nākamo.
Tāpēc uzsākot virzību viņi paceļ karogu – izvirzītā mērķa simbolu. Bez tā nav iespējams virzīties uz priekšu, tam ir nepieciešama nopietna motivācija!
Karogs garīgajā darbā simbolizē ideju – pārvarēt savu egoismu, absolūti atteikties un pilnīgi atdalīties no egoisma, lai to izmantotu atdeves vārdā.
Tāpēc karogs arī materiālajā pasaulē katrai tautai ir idejas simbols, kā sakne un zars. Tādēļ, ka tas, kas eksistē garīgajā pasaulē, atspoguļojas mūsu pasaulē un cilvēks tādā veidā rīkojas neapzināti pat nezinot no kurienes tas rodas.
No TV raidījuma „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 11.02.2015.
Jautājums: Kāpēc ebreji izklīda pa visu pasauli un kā viņi var izpildīt savu misiju?
Atbilde: Cilvēces evolūcijas uzdevums ir visus virzīt uz augstākā spēka atklāsmi.
Grupa, kas kopā ar Ābramu izgāja no Babilonas, sastāvēja no cilvēkiem, kuri bija spējīgi sasniegt garīgo līmeni, viņi pieņēma Ābrama aicinājumu un saskaņā ar ideoloģijas principiem izveidoja tautu.
Rezultātā šī tauta ar Mozu priekšgalā – Ābrama darba turpinātāju – piekrita pieņemt galveno Toras likumu: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” un pildīt vienam pret otru savstarpējo galvojumu. Tāpēc, lai ko mēs dzīvē darītu, mums ir jāseko tikai šim mērķim. (vairāk…)
Jautājums: Ja daba jebkurā gadījumā darīs savu, kāpēc mums ar to jācīnās, jo tā vai citādi mēs sasniegsim galīgo mērķi?
Atbilde: Pravieši paredzēja cilvēces nākotni.
Pravietis ir cilvēks, kuram ir saikne ar Radītāju, viņš ir sasniedzis tādu atdeves un mīlestības īpašību, ka var izveidot saikni starp sevi un citiem, kas līdzinās Radītāja īpašībai. (vairāk…)
Jetrus tomēr uzstāja, ka jāatgriežas Midiānā. Man ir pārliecinoši iemesli, lai tur atgrieztos – viņš skaidroja Mozum. Es Midiānā atstāju ne tikai savu īpašumu, es vēlos mācīt Toru un pievērst ticībai visu savu ģimeni un draugus, kuri man ir dzimtenē.
Turklāt, kad es no turienes aizgāju, bija iestājies sausuma gads. Es aizņēmos naudu no dažādiem cilvēkiem, lai atbalstītu nabagos. Ja es neatgriezīšos, mani aizdevēji nodomās, ka es mēģinu izvairīties no parādu atmaksas. Padomā par to, ka es esmu vajadzīgs Midiānā, nevis šeit. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]
Ja sacīto tulkosim labošanās valodā, tad visu, ko iepriekš cilvēks absorbējis sevī, viņam ir jāizvelk uz āru un jāizlabo. Viss notiek cilvēkā un viņam jārēķinās tikai ar sevi. (vairāk…)
Mozus argumenti pārliecināja Jetrusu atstāt savus dēlus ebreju apmetnē. Jetrusa mazdēli nonāca Izraēlas zemē un kā Mozus bija solījis saņēma auglīgās Jērika zemes, un tām piederošās apkaimes.
Galu galā viņi kļuva par izciliem Toras zinātājiem. Jetrusa pēcnācēji bija slaveni Sinedrija vadītāji, kuri mācīja Toru visai Izraēlas kopienai. [„Midrašs stāsta”, Bealotha]
Tie no Izraēlas tautas, kuriem bija vislielākās egoistiskās vēlmes, spēja tās izlabot un kļūt par paaudzes dižajiem. Viņi pārspēja cilšu vadoņus, piemēram, kā Rabīns Akiva. (vairāk…)
Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē. [Tora, Pravieši, Ecēhiēla grāmata, 36:24]
Vēsturiski izveidojies, ka ebreji savā zemē nonāca piespiedu kārtā ar pasaules tautu spiedienu un vajāšanu.
Turklāt viņiem bija jāatsakās no savas reliģijas, jo reliģija aicināja viņus sēdēt un gaidīt Mašiahu (mesiju), kurš, kā sacījis pravietis Ecēhiēls, atbrīvos tautu no ciešanām.
Reliģiozie ebreji, gaidot Mašiahu, nesteidzās atgriezties no diasporas. Un tikai tie, kuri atteicās no reliģijas saprata, ka savu valsti viņi spēs izveidot tikai Izraēlas zemē. (vairāk…)
Jautājums: Ko nozīmēja Ābrama aicinājums Babilonas iedzīvotājiem?
Atbilde: Ābrams ir atdeves īpašība (hesed), mīlestības īpašība nelielā līmenī.
Viņš aicināja babiloniešus atcerēties, cik veiksmīgi viņi sadarbojās viens ar otru, kad atradās neliela egoisma līmenī. Un tagad viņš uzskatīja, ka nepieciešams pacelties virs egoisma, kas atdala viņus vienu no otra un ka jādzīvo kā iepriekš – mīlestībā un draudzībā. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei