Rabīna Šimona raudas
Jautājums: Sacīts, ka rabīns Šimons raudāja, kad rakstīja Zoar Grāmatu, bīstoties atklāt noslēpumu: “Bēdas, ja sacīšu un bēdas, ja neteikšu. Ja sacīšu, iemācīsies vainīgie strādāt sava kunga labā. Ja neteikšu, zaudēs biedri šo īpašumu”. Par kādu diženu noslēpumu, kas apslēpts Zoar Grāmatā, raudāja rabīns Šimons?
Atbilde: Zoar Grāmatas noslēpums ir tajā, ka, ja attiekties pret to pareizi, tad var saņemt no tās augstāko gaismu, kas atgriež pie avota. Šī gaisma var kļūt mums par dzīves eliksīru, tāpat arī par nāvējošu indi – atkarībā no mūsu attieksmes pret Zoar un vispār pret Toru. (vairāk…)
Bīstami studēt Zoar Grāmatu ar vēlmi, kas nav vēl sasniegusi briedumu, – kas nav vēl izsmēlusi sevi šajā pasaulē un nav sapratusi, ka tajā nav ko darīt, – izņemot, kā pacelties no tās uz labošanās pasauli. Tikai ja cilvēks meklē dzīves jēgu un viņam jāatrod, kādēļ dzīvot, tad viņš var atklāt sev kabalu. Taču, ja patreiz viņā tāds jautājums nerodas, viņš sāks to traktēt egoistiski un pielāgot savam labumam, maldinoties, ka labo sevi. Viņš sāks tirgoties ar to un izmantot kā ieroci savam ego – nevis pret egoismu, bet lai iekarotu, un dzīves eliksīra vietā pārvērtīs to par nāvējošo indi sev un citiem.
Zoar Grāmata. Priekšvārds. “Rabīna Amnona Sabas burti”, 31. p.: “Radītājs dod iespēju katram burtam paust savu varu pēc Viņa gribas, līdz noskaidros tie paši ar sevi, izejot no savas personīgās vēlmes, kurš no tiem izpelnījies pārvaldīt pasauli. Tādējādi sacīts, ka divi tūkstoši gadu pirms pasaules radīšanas, Radītājs vērīgi aplūkoja burtus un uzjautrinājās par tiem”.
Zoar. Priekšvārds. Raksts “Kas tos radīja”, 8. p.: Ir vēl viens lejā un tas tiek dēvēts MA (kas). Kāda saikne starp vienu un otru? Pirmais, slēpts, dēvēts MI, tajā atrodas jautājums. Jo cilvēks jautāja un mācījās, lai skatītos un zinātu no viena pakāpiena līdz otram, līdz visu pakāpienu beigām, tas ir, Malhut, pēc tam, kad viņš nonācis līdz turienei, viņš – MA (kas). Tas nozīmē: ko tu uzzināji, ko tu skatījies, ko tu apguvi, jo viss slēpts tāpat kā sākumā? Tas ir piemērs, kā augstākais atmodina jautājumus zemākajā tajā ietērpjoties. Tur, kur nerodas jautājums, – tur neesi ietērpies augstākajā un tāpēc tev nav jautājumu.
Jautājums: 
Rakstā “Gribas brīvība” Bāls Sulams raksta, ka personīgās tieksmes ir patiesais, īstais katra indivīda īpašums, kuru aizliegts mainīt vai nodarīt tam bojājumus…
Jautājums:
Bāls Sulams, “TES priekšvārds”, 44. p.: …Radītāja vadības izpratne ir visa labuma cēlonis, bet nesapratne – visa ļaunuma cēlonis. Sanāk, ka šis pols, kuram apkārt riņķo visi cilvēki, paredzēts sodam vai žēlastībai.
Radītājs ar nolūku tādā veidā sajauc savu vadību pār mums, ka nespējam tikt skaidrībā, kur sākums un kur ir beigas. It kā Viņa vispār nebūtu! Taču, ja Viņš tagad atklās man Sevi, tad mans “Es” neeksistēs. Jo visu izpilda un visu uz 100% vada Viņš? Mums nav viegli saprast to faktu, ka garīgajā dimensijā tādi, kādi esam patreiz, egoistiski, – neeksistējam! Mana personība sāk izpausties tikai tad, kad sāku turēties Viņam pretī. Mana garīgā realitāte sākas no Faraona, no kura man jāpaņem viss viņa spēks. Tas tiek dēvēts turēties pretī Radītājam. Citādi, kā es izaugšu? Vēlāk, uz šīs opozicionēšanas pamata es iegūstu Radītāja formu, taču tas notiek saskaņā ar to, ko esmu ieplānojis es pats, pārbaudot, noskaidrojot un nolemjot, ka tieši to man nepieciešams un ir vērts izdarīt. Tādējādi man jāiekļauj sevī divi pretstati: tumsa un gaisma kopā, – citādi, es nekļūšu patstāvīgs. Lūk, tādēļ Radītājs mūs nedaudz atmodina, sūtot mums daudzveidīgas problēmas, lai mēs prastu sevi pareizi virzīt.