Akmens, kurš atdzīvojās
Aprēķins, kuru es veicu parcufa galvā, bija tāds: Tu dod man, es dodu Tev – esam norēķinājušies. Protams, tās bija garīgās darbības atdeves dēļ, taču līdzās tam, ko es patreiz atklāju – Tavas īpašās attieksmes priekšā, tas izskatās pēc zināma veida „aprēķina”. Un tāpēc es nespēju izturēt šo stāvokli ar ekrānu „taburā”.
Es redzu, ka attiecībā pret Viņu esmu veicis sīkumainu aprēķinu, un man ir kauns! Šī aiziešana no iepriekšējā stāvokļa un gaismas izstumšana (istalkut) – gluži kā samazinājums. Es nespēju pārdzīvot to, kā izturējos pret Tevi. Tu izturējies pret mani ar tik bezgalīgu mīlestību, bet es veicu aprēķinu, cik man tas maksās. (vairāk…)
Raksts „Apslēptība” no grāmatas „Šamati”: Apslēptība – labošanās, bez kuras cilvēks nespētu sasniegt nekādu pilnību, jo citādi viņš nav spējīgs izzināt garīgā svarīgumu.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”
Zoar Grāmata. Nodaļa „Truma”, 637. p.: Un kad Radītājs vēlējās izveidot pasauli, viņš lūkojās Torā, katrā tās vārdā un saskaņā ar to radīja pasauli. Tāpēc, ka visi pasauļu elementi un darbības atrodas Torā, Radītājs tajā lūkojās un veidoja pasauli.
Jautājums:
Ja cilvēks netiecas sevi egoistiski piepildīt, negaida, ka atnāks gaisma un piepildīs viņu bez jebkādas sagatavotības, bet saprot, ka gaisma – tā ir sajūta vēlmes iekšienē, tad tāds cilvēks, kurš vēlas sevi izmainīt, tiek dēvēts par viedo.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.
Jautājums:
Kad cilvēks sāk iegūt gaismas, atdeves formu, viņš redz, ka visa pasaule, kura šķita viņam kā ārējā – tās ir viņa personīgās vēlmes, kuras viņam nepieciešams sev pievienot ar mīlestību.
„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d. „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.