Klīstošie – brāļu meklējumos
Katrā jaunā stāvoklī mēs sevi sajūtam kā pazudušus, gluži kā zirgs, kurš nomaldījies laukā. Taču cilvēks, kurš atmodies pazudušā dzīvnieka iekšienē, sevi izved un atrod savu vietu – tā ir pareiza attieksme pret šo lauku, kas mūs visus saista.
Viņš pieprasa jaunu sapratni, definējumu, Toru, tas ir, „instrukciju”, kā ātrāk un pareizāk no savas puses varēs ietekmēt, lai visi iekļautos šī lauka iekšienē. (vairāk…)

Bāls Sulams „Viens bauslis”: Ieradinot sevi strādāt citu, nevis savā labā, cilvēks pakāpeniski gatavojas garīgajam darbam, ievērojot šo vēlamo nosacījumu – Radītāja dēļ, bet nevis sevis dēļ.
Kad mēs vēršamies augšup ar lūgšanu, tad paceļam dzirksteles, kas nākušas no šķelšanās. Dzirksteles – ekrāna un atstarotās gaismas lauskas, kuras pēc šķelšanās nokrita sašķelto vēlmju iekšienē. Taču tagad mums šīs dzirksteles jāsavāc kopā un jāpaceļ augšup.
Attīstīties un augt mēs sākam šajā pasaulē – pašā zemākajā realitātē, kas nolaidusies no Bezgalības pasaules pa 125 pakāpieniem, caur 5 pasaulēm, līdz pašam zemākajam punktam. Nonākot līdz šim zemajam līmenim, gaismas dzirkstele no pašas pēdējās garīgās pakāpes izlauzās līdz šai pasaulei un sāka tajā veidot matēriju.
Zoar Grāmata. Nodaļa „Vaiakel” (Vayakhel), 132. p.: Dienvidu pusē, Hesed īpašībā, ir valdnieks Psagnija, kurš valda šīs puses „gaisa” īpašībā, un kopā ar viņu – vairums citu valdnieku un augstu ierēdņu.
„Taisnās sfirot” (jošer) un „apaļās sfirot” (igulim) pakļaujas pretējiem likumiem: starp taisnajām sfirot, pati iekšējā – vissvarīgākā, bet starp apaļajām – pati ārējā. Un šis apaļo sfirot īpašību pretstats mums ļoti jauc galvu.
Uzsaukums augšup ar lūgumu (MAN pacelšana) – tā ir tāda darbība, kuru mēs nejūtam. Tās ir daudzu darbību, lietu, nodarbību stundu, darba, kas vērsts uz izplatīšanu, savienošanās ar grupu, iekšējo noskaidrojumu sekas. Tas viss uzkrājas arvien vairāk, līdz mēs sasniedzam stāvokli, kad šis trauks pārpildās. 
Jautājums: