Zoar Grāmata. Nodaļa „Pekudei”, 839. p.: Tāpat kā pastāv pakāpes un pilis no svētuma puses, tāpat tie pastāv arī no nešķīstās puses. Un tie visi eksistē, pārvaldot pasauli no nešķīstās puses.

Tādēļ pastāv septiņas pilis, kuras atbilst septiņiem elles nosaukumiem, t.i., tie dēvēti tajos pašos vārdos, kā septiņas elles nodaļas. Un to visu uzdevums ir tiesāt un apgānīt tos pasaules grēciniekus, kuri ar tiem savienojās, kuru ceļi netika no tiem pasargāti, kad tie atradās šajā pasaulē.

Elle – tā ir mana vēlme piepildīt sevi ar baudījumu, iespējams pat mazu un vāju. Šī vēlme šodien man nemaz nešķiet tik briesmīga savā virzībā pret savienošanos ar citiem vai to neatbalstoša, kad domāju vienīgi par sevi, – kā man gūt panākumus, kas ar mani notiek un tā tālāk. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc augstākā pakāpe mums sūta signālus tieši ar ekonomikas starpniecību?

Atbilde: Augstākais zina, kur ir mūsu sirds. Ekonomika – mūsu egoistisko savstarpējo attiecību projekcija. Mēs ar tevi esam saistīti pēc principa „dod un ņem”. Ja esam tuvi, tad stingrais aprēķins tiek „pasaldināts”, taču rezultātā viss paliek tas pats. Ekonomiskākās saites burtiski nokopētas no mūsu egoisma.

Iepriekš viss bija ļoti vienkārši: mēs ar tevi dzīvojām vienā ciematā un kā kaimiņi palīdzējām viens otram. Pēc tam sākās sarežģījumi, parādījās jaunas tehnoloģijas, jaunas sociālās attiecības, bankas, aizdevumi, visi iespējamie pirkšanas un pārdošanas veidi, uzskaites likmes… Citādi sakot, atbilstoši savas attīstības pakāpei, mūsu saņemošā vēlme meklēja arvien lielākus labumus. Turklāt, jo vēlme komplicētāka, jo vairāk tajā atklājas tukšumi, kuri prasa piepildījumu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Ekonomika un finanses, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Pasaules labošanās beigas iestāsies, kad visa cilvēce nonāks saplūsmē ar Radītāju.

Tātad pasaule izlabosies, kad pilnībā saplūdīs ar Radītāju. Šis fināls ir garantēts.

Israēla tautas funkcija attiecībā pret visu pasauli ir analoģiska ciltstēvu funkcijai attieksmē pret Israēla tautu. Taču Israēla tautai uzlikts par pienākumu, iegūstot mīlestību pret tuvāko, gatavot sevi un pasaules tautas darbam, kurš caur mīlestību pret tuvāko, virzīts uz saplūsmi. Katra atdeves darbība, kuras uzdevums sniegt Radītājam labpatiku, veicina pasaules tautu attīstību, līdz pat tādai pakāpei, kad tās sasniegs vajadzīgo šķīstību, un nonāks līdz attaisnojuma kausam.

Realitātes kopējā konstrukcija dalās dažās pakāpēs: ciltstēvi, dēli, Israēls, pasaules tautas. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Viedoklis (Strasburgas universitātes klīniskās psihopatoloģijas profesors K.Šauders): Mūsdienu cilvēks dzīvo laikmetā, kurā pat tad, ja viņam viss ir, viņš jūtas nelaimīgs. Paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka pašreiz cilvēkam pietrūkst materiālo labumu trūkums. Cilvēce ilgu laiku centās atbrīvoties no visāda veida trūkuma, taču pēc tam atklāja, ka bez ierobežojumiem nebūs vēlmes. Tā sekas – cilvēks jutīsies nelaimīgs.

Pie psihoanalītiķiem nāk jauni cilvēki, kuri cieš no psiholoģiskiem traucējumiem. Viņus mulsina tas, ka viņiem ir viss ko viņi vēlas. Viņiem pietrūkst trūkums. Mūsu modernajā sabiedrībā, kad cilvēki var iegūt jebko, ko vēlas, viņiem visvairāk pietrūkst tieši tādas lietas, kurām nav cenas, piemēram – mīlestība. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mums ir ko pateikt cilvēkiem, kuri gatavi noklausīties paskaidrojumus.

Liksim kārtis uz galda un reāli novērtēsim situāciju, runājam mēs. Pirmais: mūs vada daba, un mēs atrodamies tās sistēmā. Paši redzat: neskatoties uz visiem mēģinājumiem, mēs nepārvaldam pasauli, to vada noteikta programma, kas darbojas ar noteiktu spēku palīdzību. Galarezultātā šie spēki mūs vada.

Otrais: virzoties tādā veidā, mēs nezinām, kur nokļūsim. Kā atšifrēt mūsu attīstības programmu? Kā to kontrolēt? Vai nedaudz to „pasaldināt”? Piemēram, šodien Eiropas līderi nevar pasaldināt rūgtos zāļu graudiņus, kas izrakstīti Eirozonai. Viņi jau gatavi uzskatīt par kļūdu visu šo kopējo tirgu. Taču par kādu kļūdu var iet runa, ja viss ir ielikts programmā? Kas notika, tas notika un neko nevar darīt. Nožēlot notikušo pagātnē ir vienkārši muļķīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Brīvība – brīvprātīga ierobežojumu pieņemšana. Citādi nav iespējams iedomāties brīvību. Lūdzu, tevi var izmest kosmosā – esi brīvs!

Visa cilvēces problēma ir tajā apstāklī, ka tā nespēj pareizi uztvert brīvības jēdzienu. Tādēļ mums nepieciešama jauna audzināšana, jo tikai ar tās palīdzību mēs varam sasniegt brīvību. Audzināšana mums palīdzēs pieņemt ierobežojumus kā vēlamus, un mēs sāksim tos efektīvi izmantot.

Tu uztversi šos rāmjus kā ceļa rādītājus, – gluži kā sliedes, kuras ved tevi uz totālu un absolūtu brīvību.

Visa cilvēce patreiz sāk sajust tādus ierobežojumus: nav izvēles, mēs ienākam globālā un integrālā pasaulē, kur visi ir atkarīgi viens no otra. Neviens no tā nevar izvairīties, un visi sakalti kopā, gluži kā važās, un nav iespējams virzīties ne pa labi, ne pa kreisi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Sacīts, ka „Bauslis glābj tajā laikā, kad cilvēks ar to nodarbojas, bet Tora – glābj vienmēr, pat tad, kad ar to nenodarbojas”.

„Bauslis” – tas ir paša cilvēka darbs, viņa pūles sasniegt garīgo pasauli. Un tādēļ tas darbojas tikai tajā laikā, kad tu darbojies. Taču kamēr tu guli vai bezmērķīgi pavadi laiku, tava dzīve paiet bez labuma.

Kamēr tu atrodies pareizajās domās un nolūkos, un pildi kādas darbības, kuras apstiprina tavu nolūku, katrs mirklis strādā un modina tevi pacelties uz nākamo pakāpienu. Tev jāpauž vēlme, tieksme pacelties uz augstāko pakāpi – un tā sāks izstarot uz tevi gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras Dāvāšana”, (saīsinātais variants): Pirms cilvēks nonāk pie atdeves, jebkura darbība tuvākā labā, vai arī tas būtu cits cilvēks, vai Radītājs, šķiet veltīga.

Tomēr pieliekot pūles, viņš paceļas augšup pie otrās dabas, un tajā pašā mirklī izpelnas gala mērķi – saplūsmi, atdevi biedriem. Atdeve biedriem spēj novest pie atdeves Radītājam, jo tuva, ātri atklājas, pasargāta no kļūdām un pieprasīta.

Domājot par atdevi, tas acumirklī izraisa mūsos sajukumu un bezspēku, prāta un fizisko, kā arī nošķirtību, vēlmi no tā izvairīties. Ja cilvēks izjūt tamlīdzīgas sajūtas, tas nozīmē, viņš neatrodas pareizajā sabiedrībā. Šeit neiet runa par fizisko atrašanos starp citiem, bet par kopējo centienu, vēlmju saikni, saskaņā ar viņa personīgo aicinājumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Katrs no mums reiz ir nonācis tādā situācijā, ka esam tuvi ar kādu, un uzturam labas attiecības, un pēkšņi starp mums izraisās strīds. Un tajā pašā brīdī es iekarstu dusmās un cenšos viņam atriebties un parādīt, ko nozīmē attiecību saraušana ar mani, cik dārgi viņam maksās attālināšanās.

Tas ir, es vēlos atklāt, cik ciešanu sevī nes attālināšanās vienam no otra, un parādīt viņam visas mūsu sabojāto attiecību rūgtās sekas.

Iepriekš mēs nejutām, ka varam tik slikti izturēties viens pret otru, un katrs ir spējīgs piepildīt otru ar ciešanām. Tādā veidā atklājas „akmens sirds” (lev a–even). Ja starp mums notiek sakaru saraušana, tad to mīlestību un savienību, kas bija iepriekš, es vēlos pārvērst par naidu, ļaunumu attieksmē pret citu, lai es tos baudītu vēl vairāk, nekā bijušo mīlestību. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Cilvēks nejūt, ko nozīmē augstāk par saprātu, vai zemāk par to. Ja viņš kaut ko neuztver saprāta iekšienē, nepieņem savā ego kā pastāvošu un vērtīgu, tad viņš vispār tam nepiešķir nekādu nozīmi.

Iet zemāk par saprātu, nozīmē – nokļūt sabiedrības ietekmē un rīkoties ar svešu prātu. Un tas tiek uzskatīts par necienīgu, kaut gan mēs pastāvīgi tieši tā rīkojamies, jo sabiedrība spiež uz mums, un liek cienīt savas vērtības.

Iet augstāk par zināšanām – mēs vispār neesam spējīgi, jo tas tiek dēvēts iet ar ticību. Šim nolūkam cilvēkam jāizveido sevī tādi augstākie jēdzieni – augstāk par savu saprātu, lai pārliecinātu viņu ar ticības spēku, un pieņemtu ticību kā zināšanas. Tas ir, viņam jāsavienojas ar apkārtni un jāsaņem no tās patiesuma un vērtību pierādījumus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→