Category Archives: Ikdienas nodarbība

Kad uzpūtīs vējš, spēlēs vijole

Pirms sākt lasīt vai klausīties tekstu, kurš nes sevī garīgo informāciju, nepieciešams, pirmām kārtām, noskaņot sevi uz to vietu, kurā mēs atklājam garīgo. Rakstīts, ka „No mīlestības pret radījumiem (tas ir, no mīlestības pret biedriem) nonāk pie mīlestības pret Radītāju”. Tādēļ mums no paša sākuma jāiedomājas grupa, pareiza mūsu savstarpējā saikne, kuras iekšienē mēs gaidām atklāsmi.

Visa kabalas zinātne veltīta Radītāja atklāšanai radījumiem. Un panākumi atkarīgi no tā, cik pareizi es iztēlojos šo atklāsmes vietu, tas ir, viņa nosacījumus: tieksmi pēc viņa, augsto vērtējumu, pateicību un tostarp ciešanas, – labus un sliktus iespaidus, tas ir, lielu iedvesmu un milzīgu izmisumu – visu kopā.

Taču rezultātā es koncentrējos uz tādu realitāti, kurā gaidu Radītāja atklāsmi – atdeves īpašību, kas apslēpti valda pār visu universu. „Nav neviena cita, izņemot Radītāju” – mīlestības un atdeves spēka. (vairāk…)

Saikne, kas nāk no kopējās pagātnes

Starp mums ir īsta siena: no vienas puses – radījums, no otras puses – Radītājs. Un kā tu iedomājies iziet cauri šai siena? Ja no tās puses – viscaur atdeve, bet no mūsu puses – vienīgi saņemšana, un starp mums nav nekādas saiknes?! Šī saikne vienkārši nevar būt, it kā no vienas puses „plus”, bet no otras – „mīnus”, un divi šie poli nevar nekad sastapties.

Tādēļ notiek sašķelšanās, pēc kuras Radītājā nokļūst radījuma lauskas, bet radījumā – Radītāja daļas. Šīs darbības kalpo kā sagatavošanās. Tagad Radītājā ir radījuma īpašības (AHA”P), bet radījumā – Radītāja īpašības (dzirkstele, rešimo), un viņi var atrasties zināmā saiknē.

(vairāk…)

Aizdegt savu sveci

Garīgais veidojas uz novirzēm no tā, uz nesaskaņām, kuras mostas cilvēkā ar nolūku, lai izveidotu viņā pareizu attieksmi pret sistēmas, kura pār mums valda, atklāšanu. Šī sistēma patreiz no mums ir slēpta, jo mums nav spēju, lai to atklātu. Esam izveidoti no vienas vēlmes baudīt.

Ja virs šīs vēlmes baudīt mēs izveidojam vēl vienu – atdeves vēlmi, ja sākam saprast, kas ir atdeve, tad tādā pašā mērā sākam redzēt un sajust mūs pārvaldošo sistēmu, kura atrodas ārpus mums, un sasaista mūs kopā.

Mēs paši sevi sajūtam kā savrupējus egoistus, un katrs domā par sevi un sajūt vienīgi sevi. Tas ir viens spēks, kas pastāv dabā. Turpretim otrs tajā darbojošais spēks, tieši savstarpēji sasaista visus šos egoistus. Taču šis tīkls paliek mums neredzams, jo mums nepiemīt uztveres orgāni, kuri šo tīklu varētu atklāt. (vairāk…)

Atvērts skatu laukums ar skatu uz visu radību

Jautājums: Kādu mēs redzēsim savstarpējo atdodošo saikņu sistēmu, kad tā mums atklāsies?

Atbilde: Šī sistēma mums ir jāredz starp mums patreiz, pēc kongresa. Katram ir jāredz punkti sirdī un jāsaprot, kaut arī viņš ir atdalīts no pārējiem, tomēr starp visām mūsu sirdīm pastāv saiknes tīkls.

Pastāv iekšējā sistēma – visu mūsu biedru (un tās iekšienē augstākā sistēma – visu pagātnes kabalistu sistēma), bet tai apkārt ārējā sistēma – visa cilvēce. Un visi ir savstarpēji saistīti, šis savienojums nemainās – tas ir pastāvīgs, sašķēlās tikai mūsu pareizā attieksme.

Kā sakām mūsu pasaulē: „attiecības ir pārtrauktas” – tas ir, tās bija labas, bet kļuva sliktas. Attiecības ir palikušas, taču tikai sabojājās. (vairāk…)

Gaismas un savienošanās brīnums

Kad savienojamies jau virs Faraona, tas nozīmē, ka tiek izlabotas atdodošās vēlmes, kas simbolizē Hanuka svētkus, Hanukālo sveču aizdegšanu.

Katrai garīgajai saknei reiz ir jāpieskaras pie sava materiālā zara, un tādēļ notika visi šie notikumi pie nonākšanas lejup no augšienes uz leju. Sākumā bija iziešana no Ēģiptes, Pirmā Tempļa celtniecība uz Mohin de–Haja pakāpes, – ļoti augsts stāvoklis. Pēc tam kritums no šī stāvokļa, Tempļa nopostīšana un Babilonijas izraidīšana, kur notika Purima brīnums. Pēc tam notika labošanās un Otrā Tempļa celtniecība uz Mohin de–Nešama pakāpes. Taču arī šeit mēs nespējām noturēties, un no jauna nonācām trimdā. Otrā Tempļa laikos notiek karš ar grieķiem un Hanuka brīnums – mazajā stāvoklī (katnut). (vairāk…)

Balta saliņa uz kartes

Radītājs liek cilvēka roku uz labu likteni un teic: „Paņem to sev!” Viņš dod cilvēkam vēlmi, modina viņā jautājumu par dzīves jēgu, iespaidus – iekārto viņam visu, atvedot uz tādu vietu, kur viņš var sevi realizēt, tas ir, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Taču rodas jautājums, bet kur šeit ir pats cilvēks? Viss taču jau iepriekš noteikts, – kā esmu iekārtots, kādu audzināšanu esmu saņēmis, kā mani mācīja līdz pat šim brīdim. Ja atskatīšos uz savu dzīvi, tad redzēšu, ka tā visa grozījās, it kā uzgriezta. Un kaut gan es skaidri redzu To, kurš to grozīja, taču kāds man visu nokārtoja: deva man jautājumu par dzīves mērķi, organizēja grupu, kuru es uzgāju, grāmatas. (vairāk…)

Kongresu ceļa rādītājs pavediens

Pavasarī mēs plānojam novadīt kongresu Amerikā un jācenšas, lai tas noritētu ne zemākā līmenī, un es ceru pat vēl augstākā kā tikko notikušais starptautiskais kongress Telavivā. Visām valstīm ir jāpiedalās šajā kongresā, lai justu, ka mēs visi esam kopā.

Lai arī ne visi varēs ierasties Savienotajās Valstīs uz šo kongresu, un tas būs daudz mazāks skaitliskā ziņā, tomēr centīsimies sasniegt vēl augstāku stāvokli, pateicoties mūsu vienotībai un priekšdarbiem. Vajag krietni pie tā pastrādāt.

Cilvēkam ir jāredz, ka ar katru dienu viņš arvien vairāk iegūst no tās saiknes, kādu esam sasnieguši. Tam saplūšanas punktam, vienotības pilienam, kādu panācām, tagad ir jāiet plašumā. To var salīdzināt ar sēklas pilienu, kurš sāk attīstīties dzemdē un veidoties par embriju, nākamo augli. Katru dienu tas attīstās arvien vairāk – tāpat arī mums ir jāredz sevi. (vairāk…)

Trimda – tā ir šķiršanās ar brāļiem

Jautājums: Ko nozīmē Ēģiptes trimda attiecībās ar biedriem?

Atbilde: Trimda nozīmē, ka es nevaru izveidot ar biedriem pareizu savienošanos, jo starp mums nostājas Faraons un valda pār mums. Sanāk, ka esmu spiests stradāt Faraona labā, tā vietā, lai strādātu biedru labā. Tas nozīmē, ka es atrodos Ēģiptes trimdā, verdzībā.

Sākumā šajā trimdā es jūtos labi. Mani neinteresē biedri, bet uztrauc Faraons – ķēniņš, kurš ļauj man labi dzīvot, un kurš sniedz man egoistisku piepildījumu, kas remdina manu skaudību, baudkāri, godkāri, tieksmi iegūt spēku un varu. Es apvienojos ar Faraonu un esmu gatavs viņa labā strādāt. (vairāk…)

Cilvēk, palīdzi tuvākajam

Mūsu attīstības būtība ir tajā apstāklī, lai to saprastu, izjustu un pašam to vadītu. Taču kā to izdarīt? Tādējādi ir sacīts: „Cilvēk, palīdzi tuvākajam”. Tā vairs nav egoistiska attīstība kā bija iepriekš, iepriekšējos līmeņos: nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, kā arī cilvēka attīstībā nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā pakāpē, kur viņš neapzināti pildīja sava egoisma pavēles.

Taču tagad sākas atgriezeniskā attīstība – virs mūsu egoisma, vēlmē, dēvētā „dvēsele”, nevis vēlmē, kas dēvēta par ķermeni. Starpība ir tajā, kā cilvēks izmanto savu vēlmi: personīgajam labumam vai tam, kas atrodas ārpus tās.

Dvēsele – tā ir vēlme, kas atrodas ārpus cilvēka. Tādā veidā cilvēks to sajūt. Visas vēlmes, kas atrodas apkārt cilvēkam: nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, visi cilvēki un pat tādas vēlmes, kuras viņš vēl nav atklājis, tas viss dēvēts par viņa dvēseli. Viss universs, izņemot pašu cilvēku, – tā ir viņa dvēsele. (vairāk…)

Dziesmas ar garīgo dzirksti

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)