Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Atteikšanās no kaut kā aiz pārsātinājuma neizraisa jebkādas ciešanas. Turpretim atteikšanās aiz izmisuma pilna sāpju un ciešanu, un tadēļ to var dēvēt par „daļēju nāvi”.

Ja mēs nepaceļamies uz jaunu vēlmi, uz jaunas atmodas līmeni, tad izjūtam augošu izmisumu un rezultātā mirstam. Mirstam ne fiziskajā nozīmē – tas mūs gaida jebkurā gadījumā. Šeit iet runa par gara izdzišanu.

Dzīvnieciskajā pakāpē gars nomirst kopā ar ķermeni. Turpretim ķermeņa dzīves laikā mēs varam sameklēt avotu, kurš pastāvīgi sniegs mums jaunu pacēlumu, jaunu atmodu. Tajā mēs sajutīsim dzīvi, dzīvības spēkus, līdz tādai pakāpei, ka atslēgsimies no materiālās eksistences ar tās atkarību no ķermeņa, un sāksim dzīvot, pateicoties atmodai, kas jau neattiecas uz materiālo. Tās mums būs divas dažādas lietas, kā sacīts: „Savu pasauli redzēsi dzīves laikā”. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Jo vairāk nesaskaņu un pretrunu, jo lielāka kritika, līdz ar to lielākas zināšanas un prāts. Tad rodas iespēja vislabākajā veidā analizēt un noskaidrot tos vai citus jautājumus. Turklāt visas neveiksmes un prāta degradācija notiek tikai nepietiekamas kritikas un nepietiekamu pretrunu dēļ.

Tādējādi ir acīmredzams, ka panākumu pamats materiālajā līmenī, – pēc iespējas lielāka sabiedrības apvienošanās. Turklāt sekmīgas izaugsmes pamats izglītības un viedokļu jomā, – tās ir atšķirības un pretrunas.

Mēs redzam, ka šie divi pretmeti ir savstarpējais viens otra atbalsts. Atdalījumam un vienotībai jābūt sabalansētiem, tā lai tie neatceltu, bet tieši atbalstītu viens otru. Un tad starp tiem mēs rodam vidējo līniju, kura tos abus satur vienlīdzīgā mērā. Ne divu galējību pusītēm, bet visam atdalījumam un visai vienotībai rezultātā jāsaplūst vienkopus. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Kustība „Savstarpējais galvojums” - Nav komentāru→

Jautājums: Kā atmodināt savā sirdī rūpes par visu pasauli?

Atbilde: Mēs visi eksistējam vienā garīgajā tilpnē, vienā garīgajā vēlmē. Radītājs radīja vienu dvēseli, un nav iespējams rūpēties izlases kārtībā tikai par kādu tās daļu, – vienīgi par visu pilno tilpni. Garīgajā nekas nepastāv „daļēji”.

Ja runa iet par atdevi, tad jārūpējas par to, kā kļūt Radītājam par sveci, un tas nozīmē – izlabot pilnu tilpni. Ja Radītājs radījis vienu vienotu vēlmi, tad atdeve var atmosties tikai pilnībā tajā visā. Un kā skaidro Bāls Sulams rakstā „Galvojums”, tikai dēļ tā mēs arī eksistējam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit”, 119. p.: Dāvida Malhut gaismas veido pakāpienu veidu, kuri atrodas sākot no Malhut haze un zemāk, kuros nav cilvēka tēla. Tas ir, šie pakāpieni no haze un zemāk paceļas un iekļaujas Dāvida Malhut(ā), dēvētā „cilvēka tēls”, un kas atrodas sākot no haze un augstāk.

„Veids” nozīmē jebkura pakāpiena līmeņa lielumu. „Veido” – gluži kā veiktu zivug, jo pateicoties zivug, pakāpieni izkārtojas savā īstenajā veidā, saskaņā ar šī zivuga īpašībām, lai izlabotu visu to  veidu, kuri iekļaujas cilvēka tēlā ar iekšējā veida palīdzību.

Radījuma iekšienē ir četri vēlmes veidi – nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais. Tie attīstās pakāpjveidīgi, jo Radījuma nolūks – novest veidojumu caur nedzīvo, augu un dzīvnieka līmeni līdz tādai vēlmes pakāpei, lai tas vēlētos kļūt par cilvēku. Radījums nekļūst par cilvēku dabiskā veidā, it kā Daba vai Radītājs veidotu no tā cilvēku. Nē. Cilvēka tēls šajā veidojumā atklājas tikai iepriekšējas sapratnes, apzināšanās, vēlmes, pielikto pūļu, lūguma rezultātā – no visa, kas nāk no viņa paša. Tikai tā! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Zoar Grāmata. Nodaļa „Berešit”, 113. p.: Divi diženie spīdekļi. Nespēja mēness nomierināties līdzās Saulei, jo izjuta kaunu tās priekšā… Tad Radītājs tam sacīja: „Ej un sevi samazini!”.

„Divi diženie spīdekļi” klāsta par līdzību starp radījumu – Malhut un Radītāju – deviņām pirmajām sfirot, kuras radījumam izpaužas kā Radītāja īpašības. Atbilstoši tam, kā Malhut pielīdzina sevi pirmajām deviņām sfirot, tā saplūst ar tām pēc principa „No Tavām darbībām Tevi izzinu”. Saplūsme īstenojas saskaņā ar īpašību līdzību – līdzsvaru, homeostāzi starp diviem objektiem, kā mēs to dēvējam mūsu pasaulē.

Un lai arī vienam no diviem diženajiem spīdekļiem (Malhut) nav savas gaismas, tā tomēr ir diža un staro un spēj būt cienīga kā Saule, Radītājs, jo pati par sevi tā atrodas tumsā, un tādēļ var pievienot un starot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Pastāvēja viedoklis, ka pirms nodarbošanās ar kabalu, nepieciešams noteikti apgūt visas Toras grāmatas, Talmudu, Mišnu, it kā pakāpeniski ienākot „brīnumskaistā dārzā” (PARDES): no parastā skaidrojuma (Pšat) – uz mājienu(remez), pēc tam uz alegoriju (druš) un beidzot uz noslēpumu (sod).

Taču patiesībā ir jāuztver otrādi: tas nozīmē, ka cilvēks no apslēptā – no pirmās pakāpes, kur viņš vēl neko nesaprot, pāriet uz vienkāršo skaidrojumu, kad Acilut pasaulē viņam viss kļūst atklāts, saprotams un vienkāršs.

Pasaules Asija, Ecira, Brija, Acilut, kuras man ir jāiziet, nomainās mums no noslēpuma – Acilut pasaules, uz alegoriju – Ecira pasauli, mājienu – Brija pasaule un vienkāršu skaidrojumu – Acilut pasauli. Sanāk, ka tieši kabalas grāmatas attiecas uz vienkāršo skaidrojumu, jo atklāj mums to, kas patiesībā norisinās, un kas atrodas vistuvāk īstenībai, avotam, tiešā veidā runājot par gaismu un vēlmēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana - Nav komentāru→

Jācenšas arvien pareizāk iztēloties to, ka ārējā vietā mēs redzam – iekšējo. Mēs ar manu skolotāju Rabašu reizēm apspriedām, kādus spēkus redzam aiz šīs pasaules ainas.

Reiz mēs uz ielas pamanījām zirgu, kurš ēda atkritumus no tvertnes, un piepeši man Rabašs sacīja: „Skat, kāds eņģelis!” Es izbrīnījos, jo neko neredzēju, izņemot zirgu, kurš ēda atliekas no mūsu maltītes. Un otrajā dienā es sāku par to vairāk iztaujāt skolotāju, mēģinot iemācīties, kā aiz šīs pasaules saskatīt iekšējos spēkus.

Ja redzu ainu, kas fokusējas uz manu tīkleni vai galvas smadzeņu pakauša daļu, – tādā veidā es iztēlojos spēkus, gluži kā uz datora ekrāna, kuri savienojas kādā formā. Taču šī forma pati par sevi nepastāv. Tā nepieciešama tikai tam, lai es varētu kaut kam pieķerties un uztvert. Tomēr būtībā tā ir attieksmes izpausme no tā, kurš man dod, ar kaut ko uz mani iedarbojoties. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.

Radītāja īpašība – atdeve, tajā pašā laikā radījuma īpašība attiecas uz nedzīvo līmeni. Starp viņiem gandrīz nav starpības, izņemot to, ka nedzīvais līmenis atrodas pilnīgā Radītāja varā, tā ir simtprocentīga pašatteikšanās, bez nekā personiska.

Tālāk veidojas augu un dzīvnieciskais līmeņi. Tie nedaudz atšķiras no nedzīvā, taču ne pēc nolūka un vēlmēm, bet pēc kustīguma, kas it kā ir pretēji Radītājam. Tie zied, aug, kustas, attīstās – un līdz ar to no Viņa attālinās. Tomēr vēl neiziet no Viņa varas ietekmes, – vienkārši Viņš „atļauj” tiem sastāvēt no diviem spēkiem un attīstīties, paliekot Viņa pakļautībā. Un tādējādi visi šie līmeņi kopā tiek dēvēti „daba”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Mēs uz katra soļa esam spiesti sasniegt prasību, lūgumu, lūgšanu. Šeit nekas cits vairāk nestrādā, izņemot lūgšanu – lūgums par to, lai augstākais spēks, gaisma izpildītu darbību.

Paiet daudzi gadi līdz cilvēks nonāk pie tādas sapratnes un sāk tā just. Šeit nelīdzēs prāts – tādai attieksmei pret sevi pašu un pasauli, kuru viņš vēlas atklāt, ir jutekliski jāatklājas iekšienē kā dabiskai un instinktīvai. Viņam ir jāsaprot, ka šeit ir tikai Radītāja, augstākās gaismas darbs, kas ietekmēs cilvēku.

Katra darbība, kuru viņš vēlas izpildīt savas izaugsmes veicināšanai, nozīmē lūgumu un cerību, lai gaisma iedarbotos, lai ietekmētu cilvēku, veiktu viņā izmaiņas un dotu citu attieksmi pret realitāti. Un saskaņā ar šo, realitāte atklāsies, un tad viņš sajutīs un sapratīs gaismas darbības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Cilvēki, kuri sasnieguši garīgo izpratni, zina universa likumus un saprot masu dabu. Viņiem ir ne tikai zināšanas, bet arī personīgās attīstības pieredze, kura tāpat sākusies no zemākā, nedzīvā līmeņa. Viņi izgājuši iekšējo labošanos, iemācījās līdzjūtību, piekāpību, mīlestību un ieguva nepieciešamo „instrumentu komplektu”, lai rūpētos par masām. Viņi garantēti darbojas tautas labā, nevis savā labā, jo dzīvo citā, garīgās dabas dimensijā.

Jautājums: Uz ko tad ir virzītas viņu rūpes par pasauli?

Atbilde: Viņi vēlas, kā sacīts, „audzināt pusaudzi saskaņā ar viņa ceļu”. Tieši atbilstoši viņa ceļam, taču audzināt, tas ir, pakāpeniski veicināt viņa izaugsmi ne ciešanu ceļā, bet ar mācību, skaidrojumu un piemēru palīdzību. Šie viedie īsteno galveno darbu, viņi piesaista gaismu, bet labumu no tā saņem masas. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→