Category Archives: Ikdienas nodarbība

Bez kauna – nekur

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 8. p.: Pasaulē darbojas dabiskais likums, saskaņā ar kuru saņemošais sajūt ko līdzīgu kaunam un neiecietībai, kad saņem bezmaksas dāvinājumu, tas izraisīts ar augstsirdību un žēlastību pret viņu no dodošā puses. No tā izriet otrais likums: visā pasaulē neatradīsies cilvēka, kurš spētu pilnībā izpildīt visas cita cilvēka vēlmes, jo rezultātā viņš nespēs piešķirt saviem dāvinājumiem patstāvīga ieguvuma formu un raksturu – turklāt tikai tas spēj līdz galam aizpildīt vēlamo pilnību.

Būtībā Radītājs nespēj pats bez mūsu dalības pārklāt, kompensēt mūsu kaunu. Mums patstāvīgi jāiziet posms aiz posma, atklājot savus trūkumus un tos labojot. Protams, lai labotos, mēs izmantojam Viņa spēku, taču šis cikls ir nepieciešams:

•    es atklāju savu nepilnību;

•    problēma atklājas ne manī, manā attieksmē – salīdzinājumā ar Dodošā attieksmi;

•    es pats nosaku, ka tas ir trūkums attiecībā pret Viņu;

•    es meklēju, kā izlabot savu trūkumu, kā to aizpildīt;

•    un tad es lūdzu Radītājam spēku, lai izlabotos. (vairāk…)

Par lielām un mazām ciešanām

Toras, tas ir, labošanās metodikas dāvāšana nav vienlaicīgs notikums, bet pastāvīgs process: metodiku saņem ikviens, kurš sāk izjust pēc tās nepieciešamību. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un radīju Toru kā piedevu”. Kritērijs ir vienkāršs: ja cilvēks vēlas sevi izlabot un patiešām atklāj, ka viņa vēlme ir slikta, ka tā ir ļaunā sākotne, tad viņā dzimst kliedziens, vērsts uz labošanos, uz atbrīvošanos no ļaunuma.

Mēs pastāvīgi dabiskā veidā sliecamies atbrīvoties no ļaunuma sevī. Visa lieta ir tajā, vai patiešām cilvēks to jūt? Vai viņš ir gatavs izturēt sliktu izjūtu, neskatoties uz daudzajām iespējām to neitralizēt, un izvairīties no prasības par labošanos? Vai varbūt otrādi, pasaldināt situāciju, „aizšmaukt”: „Galu galā tas viss nemaz nav tik briesmīgi. Es neesmu sliktāks par citiem. Un vispār, tā nav mana darīšana…” Pastāv vairums „novadceļu”, kuri palīdz aizmukt no ļaunuma sajūtas. Tas ir ļoti nepatīkami un saistīts ar stiprām dvēseliskām sāpēm – atklāt, cik es esmu slikts.

Tādējādi cilvēkam ir nepieciešams pamats, liela palīdzība, kas nodrošinās viņam drošu atbalstu. Pateicoties tam, viņš apzināsies patieso ļaunumu, iekliegsies no bezizejas un līdz ar to nenoslīdēs no ceļa. Un tad viņam patiešām būs nepieciešama Tora. (vairāk…)

Labestīgās domas spēks ielaužas pasaulē

Jautājums: Vai mūsu domai piemīt reāls spēks?

Atbilde: Protams, domai piemīt spēks, ne velti pastāv tādi jēdzieni kā „ļaunā acs” un „labestīgā acs”. Mūsu domas spēks ir spēcīgāks par visu, spēcīgāks par kodolsprādzienu. Domas spēks slēpjas pašā dziļumā, aiz kodolspēku robežām. Domas spēks ir pēdējā pakāpe pirms garīgā spēka.

Taču domas kļūst spēcīgas tikai tad, ja apvienojas. Ja ikviens no mums domā savā nodabā, tad tas zināmā veidā ietekmē sistēmu, bet tikai mūsu materiālajā šķērsgriezumā. Turpretī, ja mēs sākam savienoties, lai atklātu kopīgās atdeves spēku, tad tādā veidā atdzīvinām un atjaunojam, it kā iekļaujot un liekot darboties, visu garīgo savstarpējās saiknes sistēmu. Un tad tās iekšienē mēs atklājam Radītāja spēku. (vairāk…)

Lielā sapulce kalna pakājē

No grāmatas „Gaisma un saule”, rabīns Kalonimus Kalmans Levijs: Tora pamatā tiek izzināta pateicoties vienotībai, kā rakstīts: „Un sapulcējās Israēla tauta kalna pakājē kā viens cilvēks ar vienu sirdi, un tur viņi attīrīja sevi no netīrumiem, un katra Israēla paaudze sevi pilnībā izlaboja.

Un iesaucās: „Izdarīsim un sadzirdēsim!” Ar karstu vēlēšanos no paša sirds dziļuma raidīja augšup lūgšanu un atklājās uz to atbilde, tas ir, Radītājs nonāca lejup, lai nodotu viņiem Toru. Tādā veidā viņi izpelnījās Toras izzināšanu.

Toras – tas ir, visas radības programmas, tās mērķa izzināšana, visa labošanās ceļa izzināšana tiek sasniegta pateicoties vienotībai. Mums nepieciešams izlabot sašķeltību. Pie tam rezultātā, bez sašķeltības izlabošanas, mēs sasniedzam izzināšanu.

Proti, pateicoties pieliktajām pūlēm, mēs pievienojam tam savu sapratni, esošā stāvokļa apzināšanos. Pakāpi aiz pakāpes mēs atklājam sev visas garīgās pasaules, līdz pat Bezgalības pasaulei. (vairāk…)

Skrejošā rinda vidējā līnijā – dzīves reklāma

Neiedomājami grūti aprakstīt garīgo pasauli ar pasaulīgiem vārdiem, iztēloties laicīgajā prātā. Būtībā tas vispār nav iespējams, jo runa iet par citas dabas būtību. Tomēr pamēģināsim…

Jānošķiras no visa, ko mēs dotajā brīdī redzam, jūtam un saprotam un jāiztēlojas, ka pastāv prieks no atdeves un tā ir vienīgā bauda, kāda vien var būt. Šī bauda tiek izjusta tikai no atdeves darbībām, no Radītāja.

Radītājs vēlējās radīt radījumu, kurš augstu vērtēs Radītāja stāvokli. Tāpēc Viņš veido radījumu ar vēlmi baudīt un iemieso viņā vismazāko baudu no visām iespējamām – dzirksteli, „tievu sveci”.

Tā ir mānīga sajūta, tāpēc ka īstenībā nav iespējams egoistiskajā vēlmē sajust baudu. Egoistiskajai vēlmei  šī dzirkstele tiek dota tikai dzīvības uzturēšanai, lai tā varētu vismaz kaut kā eksistēt. Pateicoties šai sīkajai dzirkstelei dzīvo visa mūsu pasaule.

Taču īsta bauda iespējama tikai no atdeves darbībām, tas ir dabas likums. Turklāt, lai prastu novērtēt šo īpašību, atdeves cildenumu, mēs no melnā radības punkta sākam veidot milzīgas saņemšanas tilpnes, kā melnus siluetus uz balta fona. (vairāk…)

„Svēts” nozīmē atdodošais

Zoar Grāmata, nodaļa „Kedoshim” (Kedošim), 1. p.: „Un sacīja Radītājs Mozum: „Tev jāteic visai Israēla dēlu kopienai un saki viņiem – esiet svēti, jo svēts Esmu Es, jūsu Visvarenais Radītājs””.

Radītājs tiek dēvēts par svētu, jo atrodas atdeves īpašībā. Un bauslis „Esiet svēti” runā par to, ka mums arī jāsasniedz tāds pats stāvoklis ar gaismas, kas atgriež pie avota, palīdzību, ar tā paša atdeves spēka palīdzību, kas uz mums iedarbojas.

Neskatoties uz to, ka esam iegrimuši saņemšanas vēlmē, šis spēks mūs maina, un mēs varam pat saņemšanas īpašību izmantot atdeves labā. Tas ir kas ļoti īpašs – pārvērst saņemšanu atdevē. Starp šīm īpašībām nav kaut kā vidēja. Ja būtu kas neitrāls, vienkārši materiāls bez formas, līdzīgi stobršūnām, tad no tā tu varētu izveidot jebko – atdevi, saņemšanu, gvurot, hasadim, dinim utt. Taču vēlme baudīt nav neitrāla, tā strādā saņemšanas labā, lai saņemtu maziskas, sīkas, neīstas lietas, starp kurām mēs eksistējam. (vairāk…)

Kauns kā garīgā procesa dzinējs

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 7. p.: Cilvēks, kurš izmanto savā labā cita cilvēka darbu, baidās palūkoties viņam acīs, par cik tas pazemo viņu līdz pat cilvēciskā veidola  zaudēšanai.

Taču tam, kurš nāk no Radītāja pilnības, nevar būt nekāds trūkums. Tādējādi Viņš deva mums iespēju pašiem izpelnīties vēlamo augstumu, pateicoties personīgajam darbam ar Toru un baušļiem.

Radījums atrodas pretestībā Radītājam ar savu iekšējo īpašību – egoistiskās vēlmes vienpersonisko patvaldību. Tam pretoties spēj tikai kauns, ko izraisa trūkums personīgajā „Es”. (vairāk…)

Pacēlums ar alternatīvu metodi

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Vēsts par Radītāja Dievīgumu nonāk pie radījuma atbilstoši Viņa izsmalcinātajai pārpilnībai, kas pastāvīgi pieaug līdz pat vēlamajam lielumam. Līdz ar to zemākie paceļas augšup patiesā apzināšanā, lai kļūtu Viņam par „ratiem” un saplūstu ar Viņu, līdz sasniegs absolūtu pilnību.

Kādā veidā mēs, zemākie, paceļamies augšup uz pilnību? Īstenības apzināšanās ceļā. Mēs arī paši to nezinām, taču, pieliekot pūles mums atvēlētajos apstākļos, mēs darbojamies ar „alternatīvu” metodi un lai gan neizvirzām sev tādu mērķi, taču ar „atkārtotām” darbībām veidojam tilpnes īstenības izzināšanai. Un rezultātā atklājam, kas tas ir.

Lūk, ko nozīmē pacelties augšup no zemākā līmeņa līdz Radītāja pakāpei. Tas īstenojas tikai pateicoties īpašai palīdzībai no augšienes. Mums nav tieša sakara ar tām pakāpēm, uz kurām mēs paceļamies un tikai netieši, starpnieciskā veidā mēs inicējam šo pacēlumu pēc principa „pūlējās un atrada”.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Saplūsme – vienmēr pārsteigums

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Toras vārdos, viedo pareģojumos un izteicienos pilnība tiek pausta vienkāršā vārdā – „saplūsme”. Daudzkārtīgas atkārtošanas dēļ šis vārds gandrīz zaudējis jebkādu saturu. Taču, ja tu vismaz uz mirkli aizkavēsies domās par šo vārdu, tu sastingsi izbrīnā no šī vārda apbrīnojamā augstuma.

Mēs nenonākam pie saplūsmes uzreiz. Tai ir pakāpes un ikreiz, kad tās cilvēkā atklājas, viņš sastingst izbrīnā.

To nav iespējams aprakstīt, iztālēm saskatīt. Tā, lūk, esam iekārtoti: tad, kad izpaužas saplūsme, pat mazās pakāpēs, – nemieru un nenoteiktību nomaina izbrīns veselas jaunas pasaules priekšā, kura piepeši cilvēkam atveras. Un viņam ir skaidrs, ka to saņēmis dāvanā no Radītāja.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Tu pa kreisi, es pa labi?

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 5. p.: Kāpēc Tora tika iedota tieši Israēla tautai, nevis visiem pasaules iedzīvotājiem vienlīdzīgā mērā? Viedie jau atbildēja uz šo jautājumu, sakot, ka Radītājs piedāvāja Toru visām tautām un dialektiem, taču tie, kā zināms, to nepieņēma. Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc Israēla tauta dēvēta par „izredzēto tautu”? Sacīts: „Tevi izredzēja Radītājs” – par cik neviena no citām tautām nevēlējās pieņemt Toru.

Augstākā gaisma babiloniešiem atnesa sašķeltības, kraha, krīzes izjūtu, kad viss sabrūk acu priekšā. Cilvēki sajuta naidu un nespēju savstarpēji sadzīvot.

Ko tad viņi izdarīja? To pašu, ko darām mēs, kad ģimene vairs nespēj dzīvot kopā, – izšķīrās, izklīda, attālinājās viens no otra.

Principā tā bija saprātīga izeja, un viņi rīkojās pareizi: „Kādēļ mocīt vienam otru? Labāk tu dodies uz vienu pusi, bet es – uz citu”. Tāpat arī Ābrams sacīja Lotam: „Tu pa labi, es pa kreisi vai tu pa kreisi, es pa labi. Izvēlies, kurp doties. Mums nav vērts atrasties kopā – kādēļ ķildoties?” (vairāk…)