No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 37. p.: No kabalas nav jābīstas, jo kādreiz cilvēki novērsās no Radītāja ceļa divu iemeslu dēļ:

1)      viņi pārkāpa gudro vārdus tajās lietās, kuras aizliegts atklāt,

2)      vai arī tādēļ, ka Kabalas vārdus uztvēra to ārējā nozīmē, tas ir, atbilstoši materiālajiem norādījumiem un pārkāpa bausli: „Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu”.

Tāpēc šo zinātni patiešām ieskāva nepārvarama siena līdz pat mūsdienām. Daudzi mēģināja, uzsāka studijas, taču nespēja turpināt apgūt šo zinātni aiz nesapratnes un dēļ materiālajiem terminiem.

Vispirms tas attiecas uz pagātni, kad cilvēki vēl nebija pietiekami attīstīti. Tāpēc viņi „baudīja negatavu augli”, kas ir ļoti bīstami. Cilvēkam nedrīkst dot informāciju, kuru viņš vēl nespēj uztvert un kura neder viņa līmenim. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un reliģija - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko atšķiras „trimda” no stāvokļa „lo lišma”?

Atbilde: Cilvēks jūt trimdu jau pēc tam, kad ir atradies uz augstas pakāpes, tāpēc var saprast, ka tagad ir nonācis trimdā. Trimda ir kritums – pēc tam, kad cilvēks kaut ko ir uzzinājis, sajutis, atradies kontaktā ar Radītāju. Tagad viņš jūt, ka zināmā mērā no tā visa ir atslēdzies.

Pirmtēvu pakāpes: Ābrams, Īzaks, Jēkabs, par kuriem stāsta Tora, ir sapratnes, izzināšanas, atdeves sajūtas, Radītāja īpašību, Viņa atklāsmes pakāpes. Turpretī aiziešana Ēģiptes trimdā jau nozīmē sirds apgrūtinājumu, ko cilvēks sajūt jau pēc tam, kad sasniedzis stāvokli, kas dēvēts „pirmtēvi” (sākotnējo stāvokli). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Vienīgais, kas mums ir nepieciešams – izlabot savas attiecības ar augstāko spēku, kurš valda pār visu un vada visu dzīvi, kā sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”. Pastāv četras valodas, kuras klāsta par cilvēka attiecībām ar augstāko spēku: vienkāršais skaidrojums, mājiens, alegorija, noslēpums (Tora, Mišna, Talmūds, Kabala).

Tās attiecas uz četrām vēlmes pakāpēm: nedzīvo, augu, dzīvniecisko, cilvēcisko, no kurām katrai ir savs noskaidrošanas raksturs. Tādā gadījumā sanāk jau atgriezenisks dalījums, pateicoties kuram kabala nozīmē ne noslēpumu, bet parastu skaidrojumu, ar kura palīdzību cilvēkam viss atklājas. Tādējādi mums nepieciešama tieši kabalas valoda, lai mēs būtu pārliecināti, ka pareizi virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Ābrama grupa iznāca no Babilonijas, sevi realizēja, kļuva par tautu, un sasniedza savas personīgās labošanās beigas Pirmā tempļa līmenī – mohin de-haja gaismas līmenī.

Pēc tam uzreiz sākās kritums – citiem vārdiem, trimdu rinda. Babilonijas trimdas laikā Israēla tauta arvien vēl atradās garīgajā līmenī, augstāk, salīdzinājumā ar iziešanu no Ēģiptes, un tikai pēc Otrā tempļa nopostīšanas Israēla tauta nokrita pilnīgi. Sākumā sašķēlās atdodošās tilpnes, tautas garīgā daļa, bet pēc tam jau – saņemošās tilpnes, tā rezultātā vēlme pakļāvās egoistiskajam nolūkam. Pirmajā posmā altruistiskā vēlme tikai nomainīja vektoru, taču vēl nesašķēlās pa īstam un tikai otrajā posmā sašķeltās saņemšanas tilpnes iekļāvās pasaules tautu vēlmēs, uzgāžot Israēlam visu trimdas smagumu un šodien tas jau nonāk pie sava beigu posma. Salīdzinājumā ar šo, iepriekšējās trimdas bija „īslaicīgi līkloči lejup”, un tikai pēdējā posmā Israēla tauta sajaucās ar visām pasaules tautām, pieslēdzās tām to autentiskajā pretestībā Radītājam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Kad cilvēks sāk redzēt šajā pasaulē esošo „zaru” augstākās saknes?

Atbilde: Vispirms jāsaka, ka izzinot saknes, cilvēks neatraujas no zariem. Vienkārši viņa „aina” sāk viļņveidīgi paplašināties no šīs pasaules punkta līdz arvien lielāka apjoma aplim. Un atbilstoši paplašināšanās mēram cilvēks arvien ciešāk saista notiekošo ar sakni, arvien labāk saprot mūsu pasaules parādības. Paceļoties no lejas augšup, viņš sākumā saprot to, kas notiek ar viņu šeit, bet pēc tam abstraktākā formā saprot augstāko.

No otras puses, izzināšana no sapratnes atšķiras: sākumā cilvēks izzina augstāko parādību, bet pēc tam, balstoties uz izzināto, saprot tā analogu mūsu pasaulē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Bāls Sulams, grāmata „Šamati”, raksts „Nav neviena cita, izņemot Viņu”: Sacīts: „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, tas nozīmē, ka pasaulē nav neviena cita spēka, kuram būtu iespēja kaut ko izdarīt pret Radītāju.

Turklāt tas, ka cilvēks redz, ka pasaulē pastāv lietas un spēki, kas noraida Augstāko spēku pastāvēšanu, norāda uz to, ka tāda ir Radītāja vēlme… Turklāt šo atgrūšanu labums ir tajā apstāklī, ka ar to palīdzību cilvēks saņem vajadzību un pilnu vēlmi, lai Radītājs viņam palīdzētu, par cik pretējā gadījumā viņš redz, ka iet bojā.

Cilvēks virzās uz saplūsmi: nav cita spēka, izņemot Dabu, Radītāju, Augstāko un esmu ar Viņu saplūsmē. Pie tam viss, kas patreiz manī mostas – prātā un sirdī, domās un vēlmēs, – paredzēts tikai tam, lai es stiprāk piesaistītos Radītājam, šim spēkam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Radījuma materiāls ir vēlme baudīt, un tāpēc tā sajūt baudījumu tikai no piepildījuma vai arī cieš no šī piepildījuma trūkuma, atkarībā no tā apmēriem un kvalitātes un atbilstoši savam attīstības līmenim. Vēlme attīstās pateicoties piepildījuma trūkumam. Lai varētu eksistēt, tā saņem kādu nelielu „piebarojumu”, taču parasti vēlme raizējas par to, ka sajūt tukšumu un trūkumu.

Attiecīgi šim iztukšojumam, trūkumam, juceklim, bezspēkam cilvēkā attīstās jūtas un prāts. Tad viņš sāk jautāt: kāpēc, ņemot vērā to milzīgo gudrību, ar kādu iekārtota daba, tā tik ļoti cieš? No vienas puses, tajā atklājas milzīga pilnība, taču no otras puses, ir kārtības trūkums un liels haoss.

Bāls Sulams rakstā „Miers” skaidro, ka pastāv divas pieejas: no augšienes lejup – kad viss atnāk no Radītāja, un no lejas augšup – tā, kā to iztēlojas cilvēks. No vienas puses, mēs redzam, cik brīnumaini iekārtota pasaule, lai šī realitāte varētu pastāvēt, taču no otras puses, cik lielā mērā ir sarežģīti un smagi visu radījumu ceļi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Sacīts, ka spēks, kurš nāk no augstākās pasaules un atbilst zāles stiebriņam mūsu pasaulē, dod triecienus šim zāles stiebriņam, piespiežot to augt saskaņā ar savu uzdevumu. Šie triecieni tiek sajusti prātā un sajūtās, taču vispirms – sajūtās. Mēs esam jutekliska tilpne, vēlme baudīt un zem triecieniem tā dreb.

Trieciens nonāk pie vēlmes, kad tā piepeši atklāj, ka iepriekšējie tās priekšstati bija nepareizi. Trieciena uzdevums – iegremdēt cilvēku daudzkārt dziļākā sajūtā. Līdzīgi āmuram, kas iedzen naglu kokā, trieciens mūs iegrūž dziļāk vēlmes materiālā. Tad mēs sākam savādāk just un saprast to dziļākās uztveres detaļās.

Trieciena rezultātā esmu sapinies, es zaudēju kontroli. Taču patiesībā tā arī jābūt: jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo vairāk triecienu nāk pār viņu. Katru sekundi viņš sapinas un atklāj sev ko jaunu, atkal un atkal. Jūs vēl sajutīsiet sevī, kā iekšienē pastāvīgi, nepārtraukti klakšķina šis mehānisms. Mazi triecieni reizi pēc reizes iedzen mani apjukumā, tādā veidā palīdzot arvien vairāk saprast, arvien vairāk just.

Tomēr, lai patiešām sajustu ko jaunu, nepieciešams iziet vairums šādu pavērsienu. Jucekļu vienmēr ir vairāk nekā jūtu un tikai pēc daudzkārtīgas jezgas atnāk jauna sajūta. Pēc tam atkal jucekļu un mazu cerību staru rinda – un atkal jauna sajūta.

Īsāk sakot, triecieni nes labumu, tāpēc ka tos izdāvā „eņģeļi” – spēki, kas atbild par mūsu attīstību.

No nodarbības, raksts „Kabalas zinātnes būtība”, 25.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē Toras noslēpumi, kurus nedrīkst izpaust, izņemot to nodošanu mutiski mājiena veidā no viena kabalista otram, kurš saprot tos ar savu prātu?

Atbilde: Kabalas zinātne tika nodota ķēdes secībā, sākot no pirmā cilvēka, kurš to atklāja – Ādama Rišona un tālāk. Divdesmit paaudžu gaitā, sākot no Ādama un līdz Ābrama laikiem, bija priekšdarbu periods, kad zinības tika nodotas ķēdes secībā no viena otram.Taču pēc Ābrama sākas šo zinību izplatīšana plašumā, gluži kā pa koka zariem, jo Ābrams tās sāka nodot visiem.

Nav iespējams izskaidrot vārdiem, kādā veidā tiek nodotas zināšanas „no mutes mutē no viena kabalista otram, kurš saprot ar savu prātu”. Šeit neiet runa pat par mūsu pasaules cilvēkiem – šādai zinību nodošanai kabalists var atrasties fiziskajā ķermenī un arī neatrasties tajā, tas nav svarīgi. Notiek savstarpēja mijiedarbība starp kopīgās dvēseles tilpnēm, tā ir vienīgā realitāte, un šajā sistēmā pastāv šādi nosacījumi, šāds gaismu nodošanas likums.

Runa iet par tāda līmeņa garīgajām īpašībām, kad no redzes loka un aprēķina izzūd fiziskie ķermeņi, cilvēki. Šeit iet runa par atdeves un saņemšanas jēdzieniem tīrā veidā, un pastāv nosacījumi, pie kuriem viena tilpne var nodot kaut ko citai tilpnei. Tas ir ļoti augsts līmenis – Acilut pasaules GA”R līmenis, kurš pagaidām atrodas ļoti tālu no mums.

No nodarbības: „Priekšvārds TES”, 25.11.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Mans prāts un manas jūtas, visas manas pašizpausmes, roka, kura raksta, ausis, kuras dzird, – viss manī iekārtots attiecīgi šai pasaulei. Ar savu esošo dzirdi es nevaru sadzirdēt eņģeļu dziesmu. Iespējams, kāds varbūt to dzird, taču tādā gadījumā viņš nav vesels. Esmu ierobežots noteiktā uztveres diapazonā un nespēju izrauties ārpus tā robežām.

Un attiecīgi es nevaru izpaust to, ko nesajūtu – parādības, kuras paliek ārpus maniem maņu orgāniem. Pieņemsim, esmu apgarots ar ideju par garīgo pasauli, manī kas notiek, kaut kas izpeld, uzliesmo… Taču, kā to izpaust? Gribot negribot es vēršos pie vārdiem analogiem, kas apraksta līdzīgas parādības. Piemēram, es stāstu par garastāvokļa augšupejām un kritumiem attiecībā pret kaut ko fiziskajā stāvoklī, taču nebūt ne īstenajos, garīgajos pacēlumos un kritumos.

Mēs vienmēr ņemam mūsu pasaules vārdus, jo citu vārdu mums nav. Turklāt, ja mēs izmantojam citus vārdus, piemēram AVAJa (הויה), tad mums tā ir „mantra”, slepenais kods. Mūsu pasaulē nav analogu līdzīgiem garīgajiem terminiem. Kabalisti līdz tiem nonāca, kad bija izzinājuši atbilstošas garīgās parādības un redzēja, ka to zari neaizsniedzas līdz mūsu pasaulei. Šeit nav Augstākā spēka (Elokim), nav „eņģeļu”. Un tas nozīmē, ka man jādod tiem nosaukumi, piešķirot attiecīgo spēku vārdus, vai arī jādod tiem nosaukumi, kuri nenāk no autentiskas uztveres. Un tad es ņemu šos nosaukumus no gaismu un tilpņu savstarpējās saiknes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Realitātes uztvere - Nav komentāru→