Izšķirties par mīlestību
Jautājums: Kas mudinās mani mīlēt tuvāko? Kālab es viņu mīlēšu?
Atbilde: Pirmkārt, mēs runājam par mīlestību nevis pret tuvāko cilvēku, nevis pret sirds izredzēto, bet pret to, ar kuru tev sākotnēji bija pilnīga „neitralitāte”, bet pēc tam jūs sākāt apvienoties kopīga garīgā mērķa vārdā, kuru nav iespējams sasniegt bez savstarpējās saiknes.
Ceļā uz mērķi jūs sajūtat savstarpēju nošķirtību, līdz pat lielam naidam. Jūs strādājat ar šo naidu, katrreiz izjūtot sirds apgrūtinājumu, reizēm modinot mīlestību, bet pēc tam no jauna nocietinoties. Jūs pastāvīgi pārdzīvojat pacēlumus un kritumus, pie tam pamatā izjūtat tieši nošķirtību un naidu.
Jūs pastāvīgi pūlaties ieņemt nepiedalīšanās „nišu”, kas vismaz ļauj uzturēt ārējos sakarus, lai gan neved uz virzību uz priekšu. Tas ir vissliktākais „nedzīvais” stāvoklis, kad biedri neiedrošinās viens ar otru satuvināties, bīstoties atklāt naidu. Taču bez naida nav iespējams virzīties uz mīlestību un paliek tikai viena vienaldzība. (vairāk…)
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 107. p.: Pēc tam, kad cilvēks izpelnas Radītāja gaismas atklāsmi tādā mērā, ka katrs viņa izdarītais pārkāpums, tostarp ar ļaunu nolūku, pārvēršas viņam bauslī, viņš kļūst jautrs un priecīgs par visām izciestajām mocībām, rūgtām ciešanām un vairums raizēm, kuras izgājis savas dzīves laikā, sākot no divkāršās un vienkāršās apslēptības.
Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pastāv līdzība par to, kā Ašmadejs izdzina ķēniņu Zālamanu no Jeruzālemes un ieņēma viņa troni. Zālamans devās no vienām durvīm pie otrām, skaidrojot, kas viņš ir, taču viņam neticēja. Tāpat arī filozofija ieņēma kabalas vietu: filozofijas traktātus ir vieglāk saprast, par cik meli ātri iedzīvojas. Būdams par visiem gudrāks, Zālamans stāvēja augstāk par visiem un pat izcili viedie nespēja viņu izprast līdz galam…
Rakstā „Kabalas zinātne un filozofija” Bāls Sulams mums pierāda, ka filozofijā nav nekā patiesa, par cik šīs zinātnes izpētes pamats ir nederīgs. Filozofi bāzējas uz izdomātām koncepcijām, kurām nav reāla fundamenta. Izpētīt var tikai materiālu un materiālā ietērptu formu, turpretī filozofi nodarbojas ar abstraktu formu un būtību.
Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 99. p.: „Un nostājās kalna pakājē”. Tā notiks pēdējās atbrīvošanās laikā, tas ir, mācekļu vadībā, kas mantojuši zināšanas no viedajiem, līdzīgi vergam, kurš iet līdzās sava kunga zirgam.
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 96. p.: Un tie, kuri izpelnījušies, vairs nevar atkāpties no pienācīgas baušļa izpildes, līdzīgi cilvēkam, kurš nespēj atkāpties no brīnišķīgas baudas, kas nāk viņam rokās. Turpretī no pārkāpuma viņi bēg prom kā no ugunsgrēka.
Bāls Sulams „Kabalas zinātne un filozofija”: Pagājis filozofu laiks un beigusies to vara, kuri pieturas pie filozofiskām koncepcijām. Par to jāizsaka pateicība pētniekiem, kas nodarbojas ar materiālistisko psiholoģiju, kura uzcēla savu fundamentu uz filozofijas drupām un iekaroja sabiedrisko domu.
No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 78. p.: „Pat ja visa pasaule tev pateiks, ka esi taisnīgais, paliec savās acīs grēcinieks”. Tas ir, tieši savās acīs. Tas nozīmē: kamēr neesi izpelnījies „apgaismību” Torā, uzskati sevi par grēcinieku. Un nemāni sevi ar to, ka visā pasaulē tu esi pazīstams kā taisnīgais.
Jautājums: