Jautājums: Kā cilvēks var piepeši atklāt, ka augstākā vadība nekad viņam nav nodarījusi nekādu ļaunumu, bet attiekusies pret viņu tikai ar labsirdību?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no mūsu uztveres labošanas. Taču mums atklājas tieši pretējas īpašības, pretēji stāvokļi. Ja mūsu īpašības ir Radītājam pretstatā, tad atbilstoši tam arī stāvokļi būs Viņam pretstatā. Tomēr mums tie visi ir jāpārdzīvo, pretējā gadījumā, kā lai atklāj Radītāju, ja ne no pretējas Viņam formas?

Mūsu sajūtas izveidotas uz divu īpašību kontrasta, balstoties uz salīdzinājumu, Pieņemsim, man šķiet, ka patreiz ir auksts, es tā jūtu attiecībā pret to siltumu, kāds ir manī. Es nevaru just tikai vienu aukstumu vai tikai siltumu. Man tas ir jāizmēra attiecībā pret citu parametru: attiecībā pret savu iekšējo stāvokli vai attiecībā pret manā atmiņā ierakstīto informāciju, kur glabājas visi dati par maniem iepriekšējiem iespaidiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē „dvēsele” kabalas zinātnē?

Atbilde: „Dvēsele” (nešama) ir tilpne, kas piepildīta ar Binas pakāpes gaismu. Ja virs savas materiālās, „dzīvnieciskās” saņemošās vēlmes es attīstu attieksmi pret tuvāko un vēlos būt viņam piesaistīts, tad jūtu atšķirtību, neatzīšanu. Izstiepjot šo saikni tālāk, es sāku nicināt tuvāko, bet pēc tam viņu ienīst.

Viss sākas no  nulles, neitrālā līmeņa. Katrreiz cenšoties labi izturēties pret tuvāko (+), tā vietā es izpaužu negatīvu (-). Un jo vairāk es pūlos (↑), jo lielāks negatīvs man atklājas (↓).

Tādā veidā es izeju piecas stadijas – no nulles līdz ceturtajai, kurā atklājas naids – pie tam atklājas tieši tad, kad vēlos sasniegt mīlestību. Tas kopumā notiek pacelšanās laikā un it īpaši katrā pakāpē. Līdz brīdim, kad nonākšu līdz pašam dziļumam, līdz iekļūšu vēlmē visā tās dziļumā (avijut) – naids man neatklājas. Un katrā etapā ir piecas šīs stadijas, kas sastāda AVAJa konstrukciju. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Jautājums: Rabašs savā 43. Vēstījumā raksta, ka līdz brīdim, kad iegūsim ticību, „ārējie” var mūsos iekļūt. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Kopumā es esmu „maiss ar vēlmēm”. Pieņemsim, man ir ticības gaisma manas tilpnes augšējā daļā, un šeit es varu redzēt Radītāju kā gaismu ruah, bet apakšā es Viņu redzu kā gaismu nefeš.

Vispār „ticība” ir atdeve. Tā garantē aizsardzību no jebkura ārējā „iebrukuma”. Esmu jau aizsargāts, es atrodos hefec hesed (H”H) stāvoklī. Lai arī man piedāvā jebko: miljons dolāru, mieru, veselību – man nekas nav vajadzīgs, man nekas netrūkst. Un, protams, „ārējie” nespēj manī iekļūt, lai kā pūlētos. Gluži otrādi, tos atgrūž no manis kā pretējības, kas viņiem nozīmē – nāvi. Saskaroties ar ticības gaismu, egoistiskā vēlme acumirklī izzūd, sašķeļas.

„Iekšējie” faktori ir atdeves tilpnes, un ar „ārējiem” faktoriem tiek domāts mans egoisms pirms tā labošanas. Šīs ārējās vēlmes arī ir jāizlabo. Patiesībā „Es” ir visa pasaule. Tādējādi par „ārējām” tiek dēvētas tās vēlmes, kuras es vēl neesmu izlabojis, tostarp citas atrodas vai nu samazinājumā, vai atdevē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bailes var būt dažādas: par savu stāvokli šajā pasaulē, par saviem radiniekiem, visu pasauli. Taču tās visas ir pasaulīgas bailes, kuras izriet no tā, ka cilvēkam pagaidām vēl nav pareizās saiknes ar Radītāju, lai saprastu, ka viss atrodas Viņa rokās un nav neviena cita, izņemot Viņu.

Viņš nesaprot, ka pilnībā iekļaujas Radītāja pārvaldē, tādējādi bīstas par sevi šajā pasaulē. Saiknes ar Radītāju trūkuma dēļ, viņš sevi un šo pasauli jūt it kā atdalītu no Augstākā spēka. Viņam šķiet, ka šī pasaule pastāv pati par sevi.

Pēc tam ir nākamais posms, kad cilvēks sāk baidīties par stāvokli nākamajā pasaulē: par sevi pašu, radiniekiem, par pasauli. Tas ir, viņš atdala sevi un pasauli no Radītāja, it kā visi šie jēdzieni pastāvētu atrautībā viens no otra. Un tāpēc viņš meklē starp tiem kādu saikni, kas spēs garantēt viņam vislabāko eksistenci. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Priekšvārds TES”, 33. p.: Ja cilvēka ticība nav pilnīga, un viņš nodarbojas ar Toru un darbu tikai tāpēc, ka Radītājs novēlējis viņam mācīties, tad tādā Torā vispār neatklāsies ietvertā tajā gaisma, par cik cilvēka acis sabojātas un pārvērš gaismu tumsā, līdzīgi sikspārnim.

Šāda nodarbošanās jau iziet no „taisnīgās kalpones” varas, par cik ar tās palīdzību cilvēks neizpelnīsies nonākšanu pie lišma un tāpēc pāriet klipas, „nešķīstās kalpones” varā, kura manto šo Toru un darbu un tos aplaupa sev par labu, nolaižot tos klipot pārvaldē. Un sanāk, ka kalpone ir kundzes mantiniece.

Cilvēks, kurš atrodas šajā pasaulē, kādā no brīžiem sev jautā: „Kāda ir manas dzīves jēga?” Šis jautājums viņam dod zināmu saikni ar Toru, kabalas zinātni, un viņš sāk ar to nodarboties, jūtot, ka tas var sniegt atbildi uz viņa jautājumu par dzīves jēgu, par dzīves noslēpuma atminēšanu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēģināsim noskaidrot, kādās savstarpējās attiecībās ir kabalas zinātne ar filozofiju.

Principā filozofija pēta, kas ir dzīve, kāda ir tās jēga, mērķis, kāda ir cilvēka attieksme pret dzīvi un dabu. Īsāk sakot, filozofija it kā aptver visu. Pie tam tā nav zinātne, par cik pēta cilvēku un realitātes cilvēcisko līmeni – citiem vārdiem, to sfēru, kuru mēs nevaram izmērīt. Šeit nav skaidru un precīzu tēžu, kuras varētu pieņemt kā faktus.

Ar zinātniskām metodēm mēs pētam nedzīvo, augu un dzīvniecisko dabu – zemākos līmeņus, uz kuriem cilvēks raugās no augšienes, no nākamās attīstības pakāpes. Mums ir iespēja nolaisties lejup pie tiem, apvert ar prātu, izpētīt, saprast šos līmeņus. Tas attiecas arī uz mūsu ķermeni, kurš attiecas uz dzīvniecisko dabu.

Taču „cilvēku” mūsos mēs neesam spējīgi izpētīt ar precīzām metodēm. Mēs cenšamies zinātniski izšķirot un klasificēt visas iespējamās iekšējās parādības, reakcijas, priekšstatus, domas un vēlmes – taču nesanāk. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir mūsu personīgais līmenis, tā pati pakāpe, turpretim izzināt es varu tikai to, kas atrodas zem manis. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 172. p.: …”Cilvēka tēls” – kā cilvēka sejas attēls, kas ietver visas formas, tas ir, trīs sejas, lauva-vērsis-ērglis. Tie ietverti cilvēka sejas attēlā no Malhut puses tajā, jo cilvēks (adam) ietver Zeir Anpin un Malhut.

…”Cilvēka tēls”, kas ietver noslēpumus, kuri līdz pasaules radīšanai tika izteikti un ieviesti septiņos ķēniņos, kuri valdīja mainīgajā pasaulē, neskatoties uz to, ka viņi sašķēlās un nespēja pastāvēt.

Cilvēka tēls – tas, ko mēs veidojam saiknē starp mums, līdz izveidosies Ādams Rišons. Pūles, kuras katrs pieliek, lai apvienotos, veido šo jauno tēlu, dēvētu „Ādams Rišons”.

Ādams Rišons, kas radīts no augšienes pasauļu lejupnākšanas laikā, bija it kā prototips, eņģelis, par cik radīts bez mūsu pūlēm. Turpretī, pateicoties mūsu pūlēm, tas pārvēršas no dzīvnieka par cilvēku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

Israēls ir augsta pakāpe. Ikviens cilvēks, kurš atdalās no materiālajām interesēm un virza sevi tikai uz saplūsmi ar Radītāju, atdeves spēku atbilstoši īpašību līdzības likumam un  tikai tam velta katru mirkli – tāds cilvēks tiek dēvēts „jašar-eļ” (taisni pie Radītāja), Israēls.

Viens no šī ceļa posmiem ir Savienības noslēgšana, kad cilvēks iekļauj sevī tuvākos – citus, kuri arī tiek dēvēti par Israēlu. Kādreiz viņi jau bija savienoti, taču viņos iespraucās vēlme baudīt, ļaunā sākotne viņus atdalīja. Turklāt tagad, neskatoties uz to, ka viņi atklāj šo ļauno sākotni, tomēr pastāvīgi strādā, lai savienotos kopā, lai varētu sasniegt apvienošanos, lai dotu Radītājam tilpni baudas saņemšanai.

Radīšanas mērķis – sniegt baudu veidojumiem. Tā ir darbība no Radītāja puses, taču tādā gadījumā, kāpēc tas izvirzīts par uzdevumu radījumam? Tāpēc, ka radījumam jāvirza sevi uz tādu stāvokli, lai ļautu Radītājam sniegt baudu radījumam. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Visa mūsu dzīve, visa mūsu vēsture, kuru izejam no radīšanas sākuma un līdz beigām, dalās divās daļās: trimda un atbrīvošanās. Nav nekā vairāk par šiem diviem stāvokļiem:

• vai nu esmu atrauts no Augstākā spēka un atrodos trimdā, kādā ilūzijā, „sapnī” ar nosaukumu „šī pasaule”, savas egoistiskās vēlmes ietekmē, kas mani atslēdz no garīgās pasaules redzējuma un sajūtas;

• vai arī – ar noteiktu darbību palīdzību, kuras man iemāca kabalas zinātne, es nonāku pie Augstākā spēka  atklāsmes un pieprasu, lai šis spēks izvestu mani no trimdas, lai paceltu pāri šai pasaulei uz augstāko pasauli un kad tas beidzot notiek, es izpelnos atbrīvošanos.

Atšķirība starp trimdu (galuts – גלות) un atbrīvošanos (geula – גאולה) – burtā alef (א), kurš simbolizē Radītāju, pasaules Valdnieku (אלוף). Tādā veidā dalās visa mūsu realitāte, viss attīstības process. Protams, mēs par to nezinām, līdz piepeši saņemam atmodu, kas ļauj pārtraukt trimdas periodu, tumsas, šīs pasaules sajūtas, vissliktākā stāvokļa izjūtu – un pāriet uz jaunu periodu, jaunu līmeni, jaunā stāvoklī, kas dēvēts par „atpestīšanos”. Tādēļ mēs mācāmies. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules skolniekiem (Nr. 50): Valdzinošās un lolotās nākotnes sākums tuvojas mums ar Radītāja palīdzību. Tādējādi es vēlos un ļoti ilgojos pēc tā, lai jūs būtu man līdzās ar miesu un dvēseli (tas ir, lai jūs pietuvinātos man, nevis es jums, par cik pēdējais ir izslēgts un pat bezjēdzīgs – un saprotošajam ar to ir pietiekami).

Cik ļoti es tagad nožēloju par svētku mēnesi pagājušā gada sākumā. Tas bija ļoti lielas vēlmes periods, taču jūs tajā laikā neatradāties man līdzās. Un tāpēc pilnīgi saprotama tā nožēla, kas dēļ tā pavadīja mani  visu gadu. Tā iemesls ir lepnība un iedomība, kas jūsos ielavījās. Un tādā pašā mērā starp jums radās nemotivēts ienaids. Un saprotams, ja jūs ienīstat vienu no grupas, tad tā ir skaidra pazīme, ka arī ar mani jūs neatrodaties absolūtā mīlestībā.

Šie vārdi uzrakstīti saskaņā ar mīlestības likumu, saplūsmes likumu: gluži kā ģimenē, kurā nav mazie un lielie – mīlestības likums vienlīdzīgi saista kopā visus. Tādējādi ikvienam jāpaceļas pār savu kritiku, jo viņš nosoda, pateicoties personīgajiem trūkumiem. Ar mīlestības acīm neviens netiks novērtēts kā mazāks salīdzinājumā ar pārējiem. Ja tu  savienojies saskaņā ar mīlestības likumu, augstāk par zināšanām, tad spēsi pareizi savienoties ar visiem vienlīdzīgā pakāpē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→