Jautājums: Reizēm es brīnos par savām domām. No kurienes tās nāk?

Atbilde: No Radītāja.

Jautājums: Taču, kad domāju par savām domām, vai tas arī nāk no Viņa? Tādā gadījumā, kur esmu es pats?

Atbilde: Man tikai viss ir jāattiecina uz Viņa rēķina, viss jāpiedēvē vienotajam Avotam, gaismai, kas līst no augšienes un apakšā modina rešimot. Gaismas satikšanās ar rešimot arī rada to realitāti, kura ir es. No tā veidojas mana realitātes sajūta.

Manī atrodas piecas attīstības pakāpes un ja es vēlos izzināt savu Avotu, savu Veidotāju, tas nozīmē, ka esmu nonācis līdz piektai pakāpei. Tad es vēlos izzināt savu sākotni – gaismu un rešimot. Citiem vārdiem, es uzdodu sev jautājumu par dzīves jēgu: kā veidojas šī dzīve? Kāpēc, kādēļ un kā? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā strādāt ar saviem iekšējiem stāvokļiem? Piekrist? Pacelties pāri? Lūgt? Pieprasīt?

Atbilde: Tas ir atkarīgs no tava līmeņa.

Laikam ritot, mēs sākam gūt baudu no tā, ka spējam pacelties virs saviem stāvokļiem. Tas nav mazohisms un arī ne akla aizmiršanās. Mēs apzināmies savas sajūtas, veicam aprēķinu un tajā pašā laikā atraujamies no tā. Tāds ir nākamais posms ceļā uz ekrāna (masah) izveidošanu: cilvēks pūlas būt atrautībā no pozitīva un negatīva, būt pa īstam objektīvs un neatkarīgs no ķermeņa sajūtām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas būtība un tās mērķis”: Lai sasniegtu savu galamērķi, auglis iziet vairums stāvokļu no sava rašanās brīža un līdz tam brīdim, kad sasniedz mērķi, tas ir, galīgo briedumu.

Visi viņa stāvokļi, kas ir iepriekšēji finālstāvoklim, nenorāda uz to, cik auglis kļūs salds, bet, gluži otrādi, it kā vēloties sadusmot, demonstrē mums pretējas formas. Citiem vārdiem, jo saldāks auglis beigās, jo rūgtāks un nepievilcīgāks tas ir iepriekšējos savas attīstības stāvokļos.

Problēma šeit slēpjas tajā apstāklī, ka es neredzu mērķi, mērojot uz to ceļu, nejūtu, kāda būs galīgā izlabošanās. Ne velti sacīts, ka muļķim nerāda darbu, kas paveikts daļēji. Ceļa vidū es nespēju saskatīt finišu.

Man ir saprotams, ka esmu muļķis, par cik neredzu pilnību, kas tiek sasniegta finālā, – taču ko ar to lai dara? Ko var prasīt no manis šādā situācijā? Man dzīvē neiet labi ne materālajā ziņā, ne arī garīgajā nozīmē, viss man nav tā kā vajag, tādā gadījumā, kāpēc gan man būtu jāattaisno Radītājs? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Mums jāatklāj visi trūkumi, jo labestība atklājas tikai vadoties no pretstata. Tādējādi mums jāpriecājas, kad atklājas negatīvais – pirmā atklāsmes pakāpe, pēc kuras jau seko labošanās un piepildījums.

Tāpēc jāsaprot, ja cilvēks iet pareizo ceļu, tad nav vietas vilšanām un izmisumam. Tam, kurš pareizi virzās uz priekšu, vienmēr jāatrodas prieka sajūtā, par cik viņš iziet visus ceļa posmus un tos attaisno, saprotot, ka tie nepieciešami, lai atklātu pilnību.

Trūkums, pirmkārt, nozīmē nepiekrist savam stāvoklim, nebūt gatavam to attaisnot un pieņemt kā nepieciešamu. Visi stāvokļi jau ierakstīti manas dvēseles saknē, manā būtībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mums šķiet, ka pasaule it kā atrodas ārpusē, ārpus mums. Taču tā ir tikai ilūzija, kas mums dota, lai mēs spētu to labāk saredzēt. Ja pasaule neatrodas manī, bet ārpusē, tad es izturos pret to kritiski, vērojot to kā zem palielināmā stikla. Šādu palielinājumu man sniedz ego.

Ja es kādu mīlu, tad viņā nemanu trūkumus. Turpretī, ja es kādu ienīstu un nepieņemu, tad dabiski, ņemot vērā manu egoismu, katru sīkumu viņā pārvēršu lielā netikumā un visu traktēju vēršot uz apsūdzības pusi.

Taču patreiz nav svarīgi, kurā pusē es vērtēju: labajā vai ļaunajā – galvenais, ka tādā ceļā varu atklāt vairums papildu īpašību, ar lielāku atrisināšanas spēju. Tāpēc mūsu pasauli mēs redzam kā ārējo, lai gan tā pilnībā ir iekšēja. Es it kā no sevis būtu visu izmetis uz ārieni, lai detalizētāk sevi izpētītu, kā zem mikroskopa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 1. p.: Palūkojoties uz sevi, mēs jūtamies sabojāti un zemiski līdz tādai pakāpei, ka nav neviena cita, kas sevi grūstu tādā kaunā kā mēs. Raugoties uz To, kurš mūs radījis, sanāk, ka mums jāatrodas pakāpienu virsotnē, kura apveltīta ar slavinājumiem kā nekas cits, jo no Veidotāja, kas ir pati pilnība, jānāk absolūtām darbībām.

Patiešām, mēs redzam, ka Daba ir pati pilnība un viss tajā iekārtots daudzkārt labāk nekā mums. Cilvēka attiecības ar tuvākiem nonākušas tiktāl, lai piespiestu, nogalinātu, visu absorbētu sevī, ekspluatētu, gūtu pār viņiem uzvaru visā. Mēs redzam, ka šāda pieeja ir kaitīga. Lai dzīvotu normālu dzīvi, būtu labāk, ja mēs sadzīvotu, veidojot labas attiecības uz savstarpējības principiem, saudzējot dabu un viens otru. Tāpat mēs mācām bērnus nekauties, nebūt skopiem, bet rotaļāties kopā. Taču noskaidrojas, ka bērni uz to nav spējīgi un pieaugušie – arī. Sanāk, ka mums ir slikts raksturs. To, lūk, mēs atklājam, paveroties uz pašiem sevi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 2. p.: Lai visu pilnībā noskaidrotu, iepriekš mums ir jāizdara daži pētījumi. Taču nav jāpēta aizliegtā daļa, tas ir, Acmuto (Radītāja neizzināmā būtība), jo doma Viņu vispār neizzina un tāpēc mums par Viņu nav nekādas sapratnes un priekšstata. Mums jāizpēta Viņa darbības pēc principa: „No Tavām darbībām Tevi iepazīstam”.

„Zoar Grāmatas Priekšvārda” sākumā Bāls Sulams min piecus galvenos jautājumus, kas cilvēkam jāatrisina garīgaja ceļā, pēc tam viņš tos papildina ar iepriekšējiem pētījumiem, kas aicināti „attīrīt teritoriju”. Maniem jautājumiem līdztekus nāk sajukums un tos aptver „nezāles”, kas man apgrūtina sapratni, neļauj veikt tiešu analīzi, visu salikt pa vietām.

It kā es rīkotu meklēšanu pielūžņotā, nekārtīgā apkārtnē un pirmām kartām tā man jāattīra, jātiek skaidrībā ar to, ko tieši es meklēju, kur tieši, kāds ir tā iemesls, atbilstoši kādiem likumiem. Īsāk sakot, pastāv vēl vairums papildus nosacījumu, kuri man ir jānoskaidro, lai izprastu savus jautājumus un rastu uz tiem atbildes, piepildījumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Radītājs - Nav komentāru→

Kabalā jēdziens „matērija” nozīmē vēlmi. Nedzīvās dabas fundamentālajā līmenī tas vienkārši ir pašsaglabāšanās impulss – „visslinkākā” vēlme no visām. Tā aprobežojas tikai ar personīgās struktūras uzturēšanu, līdzvērtīgi noraidot gan kaitējumu, gan palīdzību, – lai tikai uz mūžiem paliktu kā ir. Tā ir vienkāršākā prasība, mūžīgā muguras uzgriešana jebkurai attīstībai. Kā notekūdens, nedzīvā vēlme tiecas pēc maksimāli drošas eksistences, turklāt visdrošāk – lejā.

Problēmas sākas tikai tad, kad šī vēlme izaug plašumā, „kļūst smagāka”, līdzīgi Mendeļejeva tabulas elementiem, kas atrodas beigās. Tie jau ir mainīgi un tāpēc spēj „mirdzēt”, izstarot radioaktīvo starojumu. Tiem ir sabrukšanas periods.

Kopumā mūsu tehnika, mūsu tehnoloģijas balstītas uz nedzīvo līmeni. Tikai tagad ar biotehnoloģiju palīdzību mēs sākam pietuvināties dzīvajām šūnām, taču līdz šim brīdim apmierinājāmies ar matērijas zemāko līmeni, kurš, starp citu, ir ļoti milzīgs un bagāts. Tā nav vienkārši atgrūšana, lai kas tas būtu – to var izmantot visdažādākajos veidos. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Apslēptības atklāšana”: Apslēptība nozīmē, ka cilvēks vēlētos ieraudzīt un saprast, taču neredz un nesaprot. Sanāk, ka no viņa kaut kas ir apslēpts un apslēptības pakāpe tiek mērīta ar viņa vajadzību pēc atklāsmes. Turpretī, ja šīs zinības cilvēkam pilnīgi nav vajadzīgas, tad tas nenozīmē, ka viņš mokās dēļ apslēptības.

Piemēram, ja cilvēkam jāstrādā kāda vietā pusstundu dienā, bet algu saņems tikai mēneša beigās, tad viņš ir spiests ticēt, ka viņam samaksās, kaut gan pats vēl nav redzējis, ka kādam būtu samaksājuši. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Rabašs, Šelavei Sulam, 1985./86., 19. raksts „Par prieku”: Prieks vienmēr ir kāda iemesla rezultāts. Kā izraisīt to iemeslu, kurš nesīs mums prieku? Šim nolūkam nepieciešams turēties pie labās līnijas, kas dēvēta par „pilnību”, kā arī par „pielīdzināšanos”, par cik cilvēks, kurš sasniedzis pilnību saplūst ar pašu pilnību – Radītāju.

Tomēr mēs, protams, bez pretstata nespējam neko sajust no garīgā. Mūsos atrodas nepilnība, bezkontrole, bezpalīdzība, totāla egoistiskās vēlmes baudīt vara, kas mudina iekarot visus pasaules labumus. Taču mēs virs tā paceļamies, veicam samazinājumu, turamies tikai pie altruistiskās vēlmes un to vērtējam arvien augstāk. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→