Category Archives: Ikdienas nodarbība

Mūsu nelaimes – modinātājs

Jautājums: Mans biedrs sadūrās ar nelaimju virkni, kas izraisa viņā sāpes un dusmas uz Augstāko spēku. Šajā situācijā viņam ir grūti turēties pie atdeves idejas. Kā viņam palīdzēt savienot likteņa triecienus ar mērķi? Kas šim nolūkam viņam pietrūkst?

Atbilde: Viņam pietrūkst pārvarēšanas spēks.

Nonākot nelaimē, es sāku sev pārmest pagātnes kļūdas un šaudos piemeklējušo nelaimju spīlēs. Tālāk attīstās nākamā ķēde:

1)    Vai es varu to visu „pārklāt” ar to, ka atzīstu augstāko vadību? Nelaimes taču ir „palīdzības solis pretī Radītājam”, kas paredzētas, lai es par Viņu padomātu, atcerētos, ka pat nelaimes atnāk no Viņa. (vairāk…)

Bāla Sulama brīdinājums

Ja pietuvoties cilvēkam vispiemērotākajā brīdī, kad viņš ir izmisis un nezina, kā pāriet uz jauniem kritērijiem, lai rūgtuma vietā sajustu saldmi, tad viņš ieklausīsies. Šeit arī ietverta krīzes būtība.

Iepriekš mēs pastāvīgi meklējām un atradām līdzekļus, kas ļauj to izdarīt, pateicoties tam, cilvēce auga un virzījās uz priekšu. Gluži kā bērni, kas aug, pateicoties rotaļlietām, kas kļūst arvien mērķtiecīgākas un tādā veidā viņos pakāpeniski mainās gaume, sapratne, apzināšanās par to, kas tiek dēvēts par saldmi, bet kas par īstenību.

Tad, kad mēs sasniedzam savas egoistiskās attīstības beigas, tad atklājam, ka atrodamies rūgtā stāvoklī, kuru nav iespējams pārvērst saldā. Nav nekādas īstenības un melu, kuri var līdzēt un mūs mainīt, lai mēs rūgtuma vietā sajustu saldmi. (vairāk…)

Izraidīts pēc savas izvēles

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Ja Israēla tauta ievērotu Toras baušļus, tad ar to nekas ļauns nenotiktu.

Visu Toras baušļu pamatā, kā zināms, ir viens galvenais likums: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Turklāt paši baušļi ir mūsu vēlmes labojumi no egoistiskā nolūka uz altruistisko.

Taču, no otras puses, jāsaprot, ka trimda – nepieciešama lieta. Tā ir jāizjūt, tā ir jāpārdzīvo pa īstam, tajā uz noteiktu laiku jāiegrimst. (vairāk…)

Aiz akla likteņa plīvura

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Kabalas zinātne un dabiskās attīstības likums un pat aklais liktenis iet kopsolī, saķērušies rokās brīnišķīgā vienotībā.

Lai gan manās acīs dzīvē valda akls liktenis, patiesībā viss tiek nosacīts ar dabiskās attīstības gaitu un likumu. Man šķiet, ka mans liktenis ir atkarīgs no vairums nejaušībām, taču īstenībā visi manas dzīves notikumi ir iepriekš nosacīti radīšanas sākumā.

No manis ir atkarīgs tikai viens – kā es tos pieņemu. Pie pareizas sagatavotības es varu tos uztvert un sajust pretējā veidā salīdzinājumā ar to, ko sajūtu šodien. Man ir īpašs „uztvērējs”, sensorais aparāts, kas spēj mainīt uztveri no malas līdz malai, no mīnus 100% līdz plus 100%. (vairāk…)

Kā izlabot „akmens sirdi”?

Jautājums: Kāpēc mēs nevaram izlabot „akmens sirdi” (lev a-even)?

Atbilde: „Akmens sirdi” nav iespējams izlabot, tāpēc ka tas ir pārrāvums starp „esošo no esošā” un „kaut kas no nekā”.  Es varu tikai pielīdzināties Radītājam. Pielīdzināties – nozīmē izveidot virs sevis visas Radītāja formas, kuras redzu. Un tad vēlme baudīt pieņem visas iespējamās atdeves formas. Proti, pielīdzināties Viņam kā aktieris – es varu, taču kļūt Viņam līdzīgs visā savā iekšējā būtībā, es neesmu spējīgs.

Tikai tad, kad saplūst kopā visas tās gaismas, kuras es piesaistu visos savos labojumos, tās iedarbina sistēmu, un tā iedarbojas uz mani ar gaismu, kas izlabo „akmens sirdi”. Es izsaucu šo gaismu, taču pastarpinātā ceļā.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 04.08.2013.

Avots krievu valodā

Turoties pie vecā, nekad nepakāpsies augšup

Savā attīstībā mums jānoiet tāds stāvoklis, kad atstājam visu savu iepriekšējo formu. Gluži kā kvieša grauds, kuru iesēja zemē un tas pilnībā sapuva. Palika tikai informācijas gēns, rešimo, bet pats materiāls pārvēršas pīšļos – kļūst par barību jaunai formai, kas izveidojas pēc trūdēšanas.

Proti, notiek nolaišanās no iepriekšējā stāvokļa un pēc tam pacelšanās uz jaunu stāvokli. Turpretī viszemākajā lūzuma punktā no iepriekšējā stāvokļa paliek tikai rešimo, kas apgriežas otrādi un pārvēršas jaunā rešimo, jauna stāvokļa gēnā. Tāda ir gan auga, gan dzīvnieka, gan cilvēka dzimšanas pareizā forma mūsu pasaulē, tāpat arī garīgajā.

Pretējā gadījumā mēs nespētu pāriet no stāvokļa stāvoklī. Šeit nepieciešams apvērsums – 10 jaunas sefirot. No vecā 10 sefirot parcufa uz jauno 10 sefirot parcufu pāriet tikai informācijas dati, rešimo. Tā notiek mūsu pasaulē, par cik garīgā sakne izpaužas materiālajā zarā, tāpat arī mūsu iekšējā attīstībā. Visur darbojas viens un tas pats likums. (vairāk…)

Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu

No Bāla Sulama raksta „Radīšanas akta noslēpums”: Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu, taču šis zīdainis piedzima miris. Tad, kad pēc tādas grūtniecības, kā kausējamā katlā un Ēģiptes verdzībā, viņi iznāca gaismā, tad nebija vēl gatavi ieelpot svaigu gaisu gaišajā pasaulē, kas viņiem tika apsolīta.

Tāpēc sākās karš ar Amaleku un pārbaudījums ar ūdeni un rezultātā viņi nonāk Sinaja tuksnesī, kas nozīmē naidu (sina), tas ir, mocības, kā tas notiek katras slimības laikā.

Jāsaprot, ka viss nosacīts ar galapunktu – radījuma mērķi. Kā sacīts: „Darbības beigas – sākotnējā nodomā”. Šis galapunkts nosaka problēmas ikvienā posmā, tām ir jāizpaužas, lai sasniegtu galamērķi. (vairāk…)

Tempļa nopostīšana: neniciniet kritušos

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tautas attīstība notika ātrāk salīdzinājumā ar citām tautām un tāpēc tai tika uzlikts pienākums pastāvīgi iet uz priekšu un ar visu precizitāti pildīt kabalas zinātnes norādījumus.

Taču tā neizdarīja to, bet vēlējās iesakņot savu šauro egoismu. Tautas spēki sašķēlās: daži sekoja aiz egoistiskajiem valdniekiem un augstmaņiem, bet daži – aiz praviešiem. Šāda sašķelšanās turpinājās līdz Pirmā Tempļa nopostīšanai…

Tempļu periodā Israēla tauta piedzīvoja garīgo uzplaukumu, izzinot visu Universa realitāti. Taču sašķelšanās nelika sevi gaidīt: ja viena tautas daļa vēlējās precīzi iet taisnu ceļu Augstākā spēka sasniegšanā, tad cita vēlējās izzināšanas augstumu vismaz nedaudz izmantot materiālās dzīves vajadzībām. (vairāk…)

Mūsu atrašanās cēlonis šajā pasaulē

Vienīgais mūsu atrašanās cēlonis šajā pasaulē ir pienākums savas dzīves laikā šeit atklāt Radītāju. Tādā veidā tiek definēta kabalas zinātne – Radītāja atklāšanas metodika radījumiem šajā pasaulē. Līdz brīdim, iekams visi radījumi atklās Radītāju, pastāvēs šī pasaule. Katrs no mums sajūt šādu realitāti, līdz atklās Radītāju visās savās vēlmēs. Tieši šim nolūkam eksistē pasaule.

Tāpēc rezultātā mēs nonākam pie darba, ko mums paredzējis Radītājs, proti, pie Viņa atklāšanas. Radītāja atklāšana ir mīlestības un atdeves īpašības atklāšana, kas pretējas mūsu būtībai, proti, tam, ko mēs redzam sev apkārt un atklājam sevī.

Radītāja būtības atklāšana ir iespējama tikai pēc personīgā pieprasījuma, nepieciešamības, vēlmes. Tāpēc nodarbojoties ar kabalu, cilvēks sāk just, ka viņam trūkst Radītāja atklāsmes, atdeves un mīlestības spēka. Vai var gadīties, ka man piepeši gribēsies mīlēt tuvāko, viņam atdot? (vairāk…)

Saldās īstenības punkts

Ticība viedajiem nozīmē, ka es eju uz visu, ko man organizē no augšienes un iepazīstu Radītāju jebkurā sejā, kuru redzu acu priekšā, jebkurā stāvoklī.

Es redzu veselu pasauli un man ir jāsaprot, ka tie visi ir silueti, kurus man uzzīmējis Radītājs. Man nekad nav zināms, ko patiesībā es redzu. Taču, ja es pieņemu visu pasauli kā Radītāja attēlu manī, tad eju pareizā virzienā, pareizi mērot īstenību un melus. (vairāk…)