Zoar Grāmatā sacīts: „Pasaules tautās nav neviena gudrāka par tevi”. Runa iet par cilvēka iekšējām īpašībām. Koens, Levijs, Israēls tiek dēvēti par jūdiem, jo tiecas sasniegt vienotību (jehud). Turpretī zinātnieki un filozofi ir cilvēka tieksme sasniegt to pašu, taču tīri abstrakti, bez personīgās labošanās.

Šis darbs ir tikai prātā, ne sirdī. Taču mums nepieciešams izlabot sirdi, tas ir, cilvēka vēlmes. Turpretī „Filozofi” vēlas izdarīt to pašu prātā, tāpēc saputrojas un nodarbojas ar „elkdievību”, radot savās galvās visas iespējamās fantāzijas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, ZOAR - Nav komentāru→

Līdz tiks sasniegta galīgā labošanās, cilvēkam nedrīkst sev ticēt un uz sevi paļauties. Viņam pastāvīgi ir jāatrodas augstāku tilpņu/ vēlmju ietekmē, tās tikai ir jāpēta, pakāpiens aiz pakāpiena, pie tām „jāpielipinās”, nepaļaujoties uz savu personīgo „iestrādi”.

Mēs mērojam ceļu tikai ar ticību, kas augstāka par zināšanām, tas ir, tikai saplūsmes ar augstāku pakāpi līmenī. Vienīgi no turienes var smelt un tekošajam stāvoklim piesaistīt pareizas atbildes un pareizas zīmes. Princips „vadies tikai no tā, ko redzi” attiecas uz sabojātajām vēlmēm, bet lai turētu kursu ar ticību, kas augstāka par zināšanām, man ir jāpielipinās augstākai pakāpei.

Ikviens var sevī atrast „zīmes”, kas apstiprina viņa taisnību. Taču tas ir aizliegts. Prāts šeit nestrādā, un es to neiesaistu. Pat kabalistu skaidrojumi paredzēti tikai tam, lai mūs satuvinātu ar garīgajiem jēdzieniem, vairotu zināšanas, taču autentisko atbalstu, īsto apstiprinājumu var rast tikai augstākajā, kad atceļu savu sapratni un apbruņojos ar augstākā saprātu.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 17.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc cilvēks katrreiz krīt arvien dziļāk? Kā viņš spēs sasniegt mūžīgo saplūsmi?

Atbilde: Ikreiz mēs krītam arvien dziļāk, jo mums atklāj arvien spēcīgākas, maziskākas, cietsirdīgākas egoistiskās vēlmes. Kā sacīts: „Jo augstāk cilvēks atrodas, jo lielāks ir viņa egoisms”. Mums nepieciešams iegrimt lielākā egoismā, lai strādājot ar to sasniegtu lielāku atstaroto gaismu. Nolaižoties arvien zemāk savās vēlmēs, mēs paceļamies arvien augstāk, pateicoties tam, ka labojamies – viens pret otru.

Citādāk nav iespējams, tādi ir pat materiālās fizikas likumi, ne tikai garīgas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kas mainās, savienojot augstāko pakāpi ar zemāko? Rodas kopīgi garīgie organismi, parcufim, kurus mēs paši radām. Protams, šāda dzimšana ir iespējama, pateicoties tikai augstākajai gaismai, taču kā atbilde uz mūsu vēlmi.

Katrreiz, kad vēlamies pielipināties augstākajam, mēs liekam zemākajai pakāpei pielipināties augstākā  AHA”Pam un radīt jaunu formu, jaunu kopīgo parcufu augstākajam un zemākajam. Šis parcufs arī tiek dēvēts par dvēseli (Nešama). Mēs to radām paši. Radījuma materiāls ir, bet mēs pievienojam tam savu prasību, trūkumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Mīlestība pret tuvāko”: Raugos uz mazu punktiņu, kas dēvēts par mīlestību pret tuvāko un domāju par to, ko es varu darīt, lai sniegtu prieku visiem pārējiem?

Un noraugoties uz cilvēkiem, redzu viņu ciešanas, slimības un katra personīgo sāpi, tāpat arī visas sabiedrības kopējās ciešanas, tas ir, karus starp tautām. Taču, izņemot lūgšanu, man viņiem nav ko dot un tas tiek dēvēts „pārdzīvot līdzi sabiedrības ciešanām”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Ļauniem spēkiem nav nekādas gribas brīvības. Mums šķiet, ka kādi cilvēki vai tautas tīšuprāt nodara mums ciešanas, izdarot noziegumus vēsturē. Taču tas viss ir sistēmas darba tiešas sekas, šajā sistēmā, izņemot Radītāju, ir tikai viens elements, kuram piemīt spēja zināmā mērā ietekmēt sistēmu – tie esam mēs, kuriem ir iespēja patstāvīgam darbam, brīvai rīcībai, domai, nolūkam.

Tāpēc nevajag nevienu vainot. Radītājs ir labs un nes tikai labestību un pasaulē darbojas Viņa nodibinātie likumi, kurus nedrīkst pārkāpt. Sanāk, ka visā pasauļu sistēmā, visā Universā tikai mums vienīgajiem ir spēks, kas ļauj kaut ko mainīt realitātē.

Mēs atrodamies milzīgā gaismas, saprāta, gudrības, radījuma programmas okeānā, kā uz maza plosta. Un mēs varam šo okeānu ietekmēt tā, lai justos tajā droši, mierīgi, labi, bet varam izraisīt šajā okēnā briesmīgu vētru. Viss atkarīgs tikai no mums! (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē ticēt Radītāja dižumam? Vai ticība ir instruments kā zinātniekam, kurš veic kādu eksperimentu pēc cita zinātnieka ieteikuma?

Atbilde: Mūsu pasaulē jēdziens „ticība” ir ļoti novazāts: „es ticu”, „es esmu ticīgs” utt. Kabalā šim jēdzienam ir pilnīgi cita nozīme. Ticiba ir sajūta.

Viss, par ko mēs runājam kabalā, ir divi spēki: saņemšana un atdeve, tas ir, vēlme un gaisma (šīs vēlmes piepildījums). Pie tam piepildījums formē vēlmi un pārveido to tādā veidā, kā studējam to četrās stadijās tiešās gaismas attīstībā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir dzīvnieciskā dvēsele? Kas ir gars?

Atbilde: Dzīvnieciskā dvēsele ir dzīvinošais spēks, kas atdzīvina mūsu ķermeni  tāpat kā jebkuru citu dzīvnieku ķermeni.

Tās ir vēlmes, kurās eksistē mazumiņš gaismas, kas tās atdzīvina. Pie tam šīm vēlmēm nav nepieciešams ne ekrāns, ne ierobežojums, ne vēlmes atbilsme gaismai. Šīs vēlmes ir tik mikroskopiskas, ka gaisma var atrasties tajās ar ļoti vāju pagaismu. Tāpēc matērija arī eksistē.

Gars ir tā pati dzīvnieciskā atdzīvinošā dvēsele, kas pastāv visos radības nedzīvajos, augu un dzīvnieciskajos elementos. Proti, vienalga tā ir vēlme un vienalga gaisma.

Visos cilvēkos ir vēlme un gaisma, kas šo vēlmi uztur, nedaudz to baro un atrodas šajā vēlmē, neskatoties uz Pirmo ierobežojumu (Cimcum Alef). Tā arī ir dzīvnieciskā dvēsele vai gars.

No nodarbības krievu valodā par tēmu „Jautājumi un atbildes”, 25.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Ikdienas nodarbība, Jautājumi un atbildes - Nav komentāru→

Nav iespējams izgudrot neko tādu, kas vēl neeksistētu dabā. Iespējams, analogs pastāv ne tajā materiālā, no kura mēs veidojam un ne tajā līmenī, taču tam ir jābūt. Visus piemērus, analoģijas mēs minam no dabā jau eksistējošā, jo nevaram izgudrot ko absolūti jaunu.

Tas principiāli ir neiespējams. Ir tikai viens jauns punkts visā Universā, kas „radīts no nekā” (ješ mi ain). Taču viss pārējais, izņemot šo „Sākotnējo radīšanas aktu” (Maase Bereišit), ir gaismas un tilpnes īpašību sastapšanās sekas, visi iespējamie to saikņu veidi. Tāpēc mēs varam ņemt piemērus tikai no šīm jau eksistējošām īpašībām un veidot to analogus.

Visam, ko esam izveidojuši mūsu pasaulē, proti, mūsu egoistiskajās sajūtās, kas dēvētas „šī pasaule”, piemīt zināmi analogi dabā. Ja mēs vēlamies turpināt mūsu attīstību tālāk, mācoties gudrību no dabas, tad mums jāatklāj sevī jauna redze, kas virzīta atdeves labā. Tad mēs paši spēsim realizēt arī atdeves piemērus. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Jautājums: Kā turēties pie grupas, ja saņem jaunu formu, jaunu sirds apgrūtinājumu un tev nav viegli attaisnot Radītāju?

Atbilde: Ikviens, kurš iekļaujas grupā, laiku pa laikam saņem jaunas formas – iziet pacēlumus un kritumus. Turklāt starp tiem viņš iziet apvērsuma punktu viļņa muguras augšdaļā un muguras apakšdaļā – pārrāvuma, sašķelšanās punktā. Šādos stāvokļos nav iespējams noturēties, tikai ja esi saistīts ar kādu balstu, kas tevi turēs. Ja tev no iepriekšējās formas nekas nepaliek un nav vēl jaunas formas, bet ir tikai rešimo, tad tu it kā paliec karājamies gaisā.

Pastāv daži šādi mirkļi pacēluma un krituma stāvokļos, kad cilvēks zaudē jebkuru orientāciju, pilnīgi atraujoties no vecās formas. Viņš it kā sāk savu dzīvi no jauna, no sēklas piliena – sāk no tā, ka viņam nekā nav, sāk „no nekā” (ain). Atjaunojas tikai mūsu materiāls, kas „radies no nekā” (ješ mi-ain). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→