Category Archives: Gribas brīvība

Nomet no pleciem savu ēzeli

Mūsu ceļš saistīts ar vēlmes baudīt attīstību. Mēs visi kopā atrodamies šajā vienotajā vēlmē. Tajā ieliktas gaismas izplatīšanās četras stadijas, pasaules, parcufim, pakāpes… Viss atrodas tajā.

Citādi sakot, šī vēlme – salikta. Tāpat arī mūsu ķermenis sastāv no dažādiem orgāniem un daļām.

Starp vēlmes daļām vienas no tām vairāk attīstītas, bet citas – mazāk. No otras puses, tās atšķiras pēc sava „slāņa”, ko dēvē par avijut. Bez tam, vienas pēc savas uztveres atrodas tuvāk saņemšanai, bet citas – atdevei. Pastāv arī citas gradācijas. Tādējādi, ja sadalīt šo lielo vēlmi sastāvdaļās, tad katra izrādīsies īpaša pēc savām detaļām un ingredientiem. (vairāk…)

Mana piedeva ķēniņa cienastam

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks iegūst altruistisko nolūku, un sagādā Radītājam labpatiku, tad, ietērpjoties šajā labpatikā, viņš izpelnas absolūtu mūžību, līdzīgi Radītājam, un tādā veidā atbrīvojas no nāves eņģeļa.

Nekas neizzūd, nekas nemirst un nedzimst, nekur nav nekā jauna, izņemot to, kā mēs izmantojam gaismu un tilpni. Radījums tikai vēlas pievienot savu attieksmi, savu gaismas un tilpnes – šo divu pamatu, no kuriem Radītājs izveidoja pasauli, izmantošanas paņēmienu. Radījums tās vēlas vadīt ar divu „grožu” palīdzību”: pa kreisi – tilpne, pa labi – gaisma. Izmantojot tās kopā, radījums pielīdzina sevi Radītājam, t.i., atrodas vidējā līnijā. Tā arī ir radījuma „piedeva”. Uz to ir virzīta visa radījuma attīstība. Vispirms tam jāpaņem rokās šie „groži” – jāpaceļas pāri saņemošajai vēlmei un pāri gaismai, atsakoties no egoistiskas to izmantošanas, un vēloties pāriet uz citu veidu. Nepieciešams vēl saprast, kā iegūt šo personīgo, patstāvīgo pieeju. (vairāk…)

Augstākā programma gaida tavu līdzdalību

Jautājums: Ja Radītājam ir kāda mūsu attīstības programma, tad kamdēļ mums tajā iejaukties un censties to apiet?

Atbilde: Pastāv dabiskā attīstības programma, kas dēvēta par „dabu”. Dabā ir dzinējs, kurš griežas atšķetinot visu attīstību, un tam pakļaujoties, mēs mērojam ceļu jau simtiem tūkstošiem gadu un tā attīstāmies. Tā bija visā cilvēka eksistēšanas laikā uz šīs zemes. (vairāk…)

Kļūt par pieaugušu un kalpot cilvēkiem

Saskaņā ar augstāko programmu, mēs atrodamies attīstības procesā, kuram jābūt pabeigtam ar pilnīgu atbrīvošanos. Turklāt, pirmām kārtām, mums jāatklāj, ka atrodamies „trimdā” no kaut kā.

Taču kas tas ir, no kā esmu izraidīts, un ar ko patreiz esmu atšķirtībā? Šeit es uzzinu, ka pastāv kāda augstākā realitāte – patiesa, pastāvīga, mūžīga, pilnīga, bet es esmu atdalīts no tās, un atrodos kaut kādā maldu realitātē! Mēs dzīvojam iedomātā pasaulē, tā mūsu pasauli dēvē kabalisti. Tā šķiet man kā cilvēka halucinācija, kurš zaudējis samaņu. (vairāk…)

Lai tikai nepaliktu uz otro gadu

Ir divi ceļi: ilgs un īss, ciešanu ceļš un Toras ceļš. Īstenībā, atrodoties uz ciešanu ceļa, es nevirzos uz priekšu, tomēr ikreiz, kad es atrodos dīkstāvē, ciešanas pakļauj mani triecieniem un atgriež uz Toras ceļa.

Tāpat arī bērns, kurš nevēlas mācīties, nokļūst „zem likteņa sitieniem”: viņam neļauj spēlēties ārā, kamēr viņš neizdarīs mājas uzdevumu, viņu atstāj uz otro gadu. Pamocījies kādu laiku, viņš aiz bezizejas apsēžas pie grāmatām. Patiesībā mūsdienu vecākiem nav tam spēka, taču Radītājam ir gan spēki, gan līdzekļi. Viņš liek mums izpildīt uzdevumus un iet uz mērķi. (vairāk…)

Ar pasauli viss ir kārtībā, problēma ir manī!

Vispasaules kongress «We!» Ņūdžersijā, 6. nodarbība.

Jautājums: Jūs sakāt, ka daba piespiedīs mūs mainīties, ja mēs paši nevēlēsimies mainīties. Kādas izmaiņas var radīt mūsu mazā kabalistu grupa, ja pasaules lielākā daļa vispār ne par ko nevēlas domāt?

Atbilde: Lielākajai pasaules daļai ir daudz vieglāk mainīties nekā mums, jo viņiem nav gribas brīvības! Tas esi tu, kam ir gribas brīvība, tieši tev ir egositiska sirds un punkts tajā, kas ir no citas pasaules. (vairāk…)

Daba apstājusies un gaida tavu lēmumu

Jautājums: Kāds spēks paceļ pasaules sestdienā pēc Ādama Rišona piedzimšanas un pirms viņa grēkā krišanas?

Atbilde: Pastāv tāds spēks, kas dēvēts “atmoda no augšienes” (itaruta de-leila). Var uzskatīt, ka tā vienkārši ir augstākā gaisma, kas nāk no Bezgalības pasaules mums nesaprotami, kā un kādēļ.

(vairāk…)

Netveramais brīvības punkts

Šķiet, tas ir tik vienkārši – lai gaismas spēks mūs izlabotu uz mīlestību pret tuvāko! Kāpēc labošanās process ir tik sarežģīts? – Sarežģītība ir tajā apstāklī, ka viss šis process – apslēpts, bet slēpts tas ir tādēļ, lai dotu mums izvēles brīvību. Brīvi – nozīmē, pret manu vēlmi un sapratni, kad nevēlos to tiešā veidā! Mans dzīvnieciskais ķermenis uz to netiecas, mans egoisms tajā nav mans palīgs. Man jārod jauna motivācija virzībai uz priekšu, kas izriet no manām īpašībām – citādi es tikai palielinātu mana dzīvnieciskā egoisma augšanu. Virzības uz priekšu cēlonim jāatrodas ārpus manis – apkārtnē. Virzībai uz priekšu man nepieciešams izmantot kaut ko tādu, kas nepieder manai egoistiskajai vēlmei – un tur slēpjas visas grūtības. Ja tā nebūtu, katrs tiektos uz labošanos, – kurš gan nevēlas saņemt pilnību un mūžību, Radītāju, redzēt savu likteni no sākuma līdz beigām un vadīt to. Jebkurš būtu ar mieru mainīt šo laicīgo pasauli uz mūžīgu. Tomēr cilvēks jūt, ka tas atrodas pārāk augstu, grūts un nesasniedzams. (vairāk…)

Kādu ceļu tu iesi?

Bāla Sulama raksts “Priekšvārds grāmatai Panim Meirot”, 7. p.: Un tajā saproti viedo sacīto: “Es Radītājs, ciešanas un bauda”. Proti, eksistē divi minētā mērķa sasniegšanas ceļi:
– personīgās iniciatīvas vadīti, ko dēvē par atgriešanās ceļu. Ja izpelnīsies, tad ies gaismas ceļu, “paātrinot laiku”, tas ir, tam nav kaut kāds noteikts laiks un tikko attīrīsies – tajā pašā brīdī labošanās tiks pabeigta.
– bet ja neizpelnīsies, ir cits ceļš, dēvēts par ciešanu ceļu. Kā sacījuši viedie: “Likšu pār jums ķēniņu, tādu kā Amans un viņš piespiedīs atgriezties pie Avota”. Tomēr tad pastāv jau laika ierobežojums.

Mums priekšā divi tā paša mērķa sasniegšanas ceļi un mēs atrodamies to krustcelēs. Katru mirkli nepieciešams sajust sevi šajā ceļu krustojumā, kurš nosaka mūsu gribas brīvību un izvēle šeit ļoti vienkārša: iet gaismas ceļu vai ciešanu ceļu.
Trešā ceļa nav! Mums jāvirzās uz priekšu pa vienu no šiem ceļiem un katru mirkli mums jālemj, kā veikt nākamo soli. Kāja jau pacelta – izvēlies, kur to nolikt: uz gaismas ceļa vai ciešanu ceļa?! (vairāk…)

“Ja atstāsi Mani uz dienu…”

Mēs pilnībā atrodamies dabas varā un esam vadāmi visās mūsu darbībās – ķermeņa un dvēseles. Tomēr kabalisti teic, ka mums ir izvēles brīvība – citādi nebūtu jēgas radīt visu šo radījumu, ja augstākais spēks iepriekš viennozīmīgi noteiktu visu, kas ar to notiek. Bet brīvā griba atrodas augstāk par mūsu šodienas dzīvi – tikai tur, kurp vēlamies pacelties pāri mūsu egoistiskai dabai, daudzkārt augstākā dimensijā, atdeves īpašībā. Tikai šajā pacēlumā no pakāpiena uz pakāpienu mēs varam izvēlēties, vai pacelties augšup virzīti ar dabas triecieniem, ja nevēlēsimies izmantot savu brīvo izvēli, un nepieliksim personīgās pūles, vai arī pašiem censties attīstīties tajā pašā virzienā, proti, saskatīt tajā vēlamo mērķi. Ja meklējam spēkus, kuri mums palīdzēs veikt šo pacelšanos augšup – tur arī atrodam savu brīvo gribu. Un kabalisti skaidro, ka izvēles brīvība – tikai pareizas apkārtnes izveidē. Es jebkurā gadījumā virzos uz priekšu apkārtnes ietekmē, tikai es to neizvēlos. Bet es varu pats izvēlēties sev apkārtni un tādā veidā paātrināt savu virzību uz priekšu, kā arī mainīt šīs pacelšanās raksturu. Tā vietā, lai mētātos likteņa triecienu ietekmē no vienas puses uz otru, kā sitamais dzīvnieks, es varu virzīties augšup brīnišķīgā ceļā, pēc savas vēlēšanās, jūtu, sapratnes un personīgo spēku pilns, kā cilvēkam pienākas. Ja es izzinu mērķi, vēlos tam pietuvoties un saprotu, ka savas attīstības paātrināšanai man nepieciešams pievilkt vairāk gaismas nekā pie manis nonāk dabiskā ceļā, tātad es izmantoju man doto līdzekli, kuru dēvē par Toru, augstāko gaismu, kura mani izvelk un atgriež pie avota. (vairāk…)