Visā Univerā, sākot no Bezgalības pasaules un visām augstākajām pasaulēm: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira, Asija, visiem parcufim un sefirot, līdz pat šai, viszemākajai un pēdējai pasaulei, kas ietver sevī visu nedzīvo visumu un augus, dzīvniekus, cilvēkus uz Zemeslodes virsas – tikai cilvēkam ir dota izvēles brīvība. Un no visiem cilvēkiem – tikai tiem, kuros mostas jautājums: „Kāda ir šīs dzīves jēga?”
Ja piepeši cilvēks sajūt vajadzību uzzināt, kādēļ viņš dzīvo, tā ir zīme, ka kopā ar šo jautājumu viņā tāpat sākusi attīstīstīties iespēja izlabot savu dzīvi, piepildīt to ar jēgu. Pats jautājums liecina par kādu saiknes rašanos ar dzīvības avotu, proti, viņam ir iespēja izlabot savu saikni ar avotu. Musdienās šis jautājums mostas vairums cilvēkos, tāpēc mēs redzam, ka pasauli pārņem depresija.
Ja mēs paši spētu noteikt, kāds ir mūsu saiknes trūkums, komutācijas bojājums, tad spētu sevi izlabot. Mēs iekļautu sevi un gan labo, gan slikto sistēmu un redzētu, kura saikne ir bojāta, bet kura izlabota. Taču mēs nespējam to izdarīt, tāpēc ka cilvēks ir radīts tikai ar ļaunuma spēku. Izņemot vēlmi baudīt pilnīgi visu, kas tikai ir iespējams, es neko vairāk nejūtu, nesaprotu un ne par ko citu nespēju domāt. Tāda ir mana iekšējā programma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Ļaunas valodas ir pārkāpums, saišu, komunikācijas pārraušana starp cilvēkiem cilvēciskajā līmenī. Taču tas, kas notiek ar cilvēku, projicējas uz visām citām dabas formām, kuras atrodas zemāk salīdzinājumā ar viņu. Tāpēc vispārējās sistēmas uzvedība, ietverot augstākās pasaules, ar visu, kas tajās atrodas, un mūsu pasauli ar visiem tās līmeņiem zem cilvēciskā: dzīvniecisko, augu un nedzīvo, ir atkarīga vienīgi no brīvās izvēles, kas pastāv visā Universā. Viss ir atkarīgs no vienīgās brīvās darbības: pareizas saiknes starp daļām tajā līmenī, kur to ir iespējams nodibināt saskaņā ar pašu radījumu gribu.

Šo saikni nevar izveidot elementārdaļiņas vai molekulas, ne dzīvnieki, kas atrodas zemāk par mums, ne arī eņģeļi, kas atrodas augstāk, proti, augstākie spēki. Šī saikne tiek veidota tikai mūsu, cilvēciskajā līmenī, tikai cilvēks ir noteicošais visā spēku un formu hierarhijā. Tikai cilvēkiem ir gribas brīvība, un tā attiecas tikai uz to, kā nodibināt starp tiem pareizo saikni, – sākotnējās, dabiskās, proti, naida un egoistiskās nošķirtības vietā – uz izlabotu attieksmi, ko dēvē par „mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu”. Tādā veidā mēs sasniedzam visu radības daļu absolūtu uzvedību, kas līdzinās vienotai integrālai sistēmai. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ja visi mana ceļa posmi ir iepriekš noteikti, vai es varu zināmā veidā mainīt savas dzīves notikumus ar brīvās izvēles palīdzību? Ar ko atšķirsies mana dzīve kopsolī ar kabalu no dzīves bez kabalas?

Atbilde: Starpība ir kardināla.

Pieņemsim, es nevēlos mācīties skolā. Rezultātā es saņemu no vecākiem „pilnā mērā”. Tāpat arī šeit: es laužu kāju, valsts iesaistās karā, notiek kataklizmas – tas pats ir ar „vecāku iedarbību”, tikai daudz jūtamāk. Un ar šīm nelaimēm vai pēc tām es vienalga izpildīšu to, kas tiek prasīts. Pie tam, ja skolā man reizēm izdevās izsprukt no soda, tad šeit attaisnojuma nav, man nav kur dēties. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Kopējā atrodas tikai tas, kas ir atsevišķajā un kopējais labums  tas ir ikviena labums. Tas, kurš kaitē sabiedrībai, kaitē sev pašam. Turklāt tas, kurš nes labumu sabiedrībai, tas nes labumu arī sev. Indivīdi ir sabiedrības daļas un sabiedrības vērtība nepārsniedz tās sastādošo indivīdu summu.

Tas jāpieņem kā pastāvošie likumi. Vai tie izpaužas, vai nē – atkarīgs no cilvēka attīstības.

Mēs visi – vesela mehānisma daļas. Katrs līdzīgi zobratam griežas attiecībā pret citiem un viņam netiek jautāts, vai viņš to vēlas, vai nē. Mašīna jau salikta un darbojas. Taču, ja tu jūties brīvs un neatkarīgs, tad tikai tāpēc, ka esi atrauts no realitātes. Tu vienkārši nezini, kā tevi „griež”.

Tomēr kādā no posmiem tev parāda, ka no šī brīža tev jāgriežas apzināti. Ja tu to nedari, tu izjūti sliktas sajūtas.

Parādīsim to zīmējumā. Tātad pastāv mehānisms, kura visa ritentiņi griežas ideāli. Tiem pieslēgts mazs dzinējs (M), un tas griež tos visus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers pasaulē”: Katrs indivīds sabiedrībā līdzinās zobratiņam, kas savienots ar citiem zobratiem, kuri sastāda vienotu mehānismu.

Vienam zobratiņam pašam par sevi nepiemīt kustības brīvība, bet iesaistīts kopējā zobratu kustībā, kuri tiecas noteiktā virzienā, tas paredzēts, lai mehānisms varētu izpildīt kopējo uzdevumu. Ja zobratiņš salūzīs, tā lūzums tiek izskatīts un novērtēts ne pēc attieksmes pret sevi pašu, bet samērā ar tā funkciju un nozīmi attiecībā uz visu mehānismu kopumā.

Pieņemsim, tu esi skrūvīte dzinējā un esi salūzis. Tad kopā ar tevi ir salūzis arī viss dzinējs. Tā sekas – mašīna kopā ar pasažieriem stāv uz vietas, pie tam vēl norobežojot ceļu citām mašīnām, kurās arī atrodas pasažieri. Un tam visam par iemeslu tikai maziņa skrūvīte. (vairāk…)

Filed under: Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Jautājums: „Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs”, – sacīts Torā. Taisnību sakot, ko tas nozīmē?

Atbilde: Tas nozīmē, ka Radītājs valda pār tevi – visā bez izņēmuma. Ja tu sev piedēvē kādas domas, vēlmes un darbības, tad tikai tāpēc, ka esi saputrojies un atrodies patstāvības ilūzijā. Patiesībā „tevis” vispār nav.

Jautājums: Kad tad es kļūstu par sevi pašu?

Atbilde: Atkarībā no tā, kā es pielīdzinos Radītājam, kā mēs „skanam” unisonā.

Mans Es patiesībā neeksistē. Mana gribas brīvība, mana patstāvība ir paredzēta tikai tam, lai es apzināti un ar vēlmi darītu to, ko ar mani dara Radītājs.

Esmu tikai „zombijs”, taču man devuši iespēju izaudzināt „galvu” – sapratnes un apziņas mehānismu, lai noteiktu kur es atrodos, Kas mani radījis, Kas īsteno visas darbības. Man to dod tādēļ, lai, piekrītot vai nepiekrītot Viņa darbībām, es pieņemtu Viņu ar prātu, sajustu Viņu kā labestību, identificējot sevi ar Viņu un vēlētos tikai vienīgo Viņa varu. Tad es redzēšu, kā Viņš paiet malā, nevēloties pār mani valdīt, jo tagad es pats vēlos pār sevi valdīt tieši tāpat kā iepriekš Viņš un ne citādi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē viedo vārdi par to, ka garīgajā nav piespiešanas?

Atbilde: Garīgajā pasaulē nav piespiešanas, jo gala rezultātā viss ir atkarīgs no cilvēka pūlēm.

Šajā pasaulē valda saņemšana, bet augstākajā pasaulē – atdeve. Vienā un otrā gadījumā man jāpakļaujas un tā ir piespiešana. Tādēļ, ka tādi ir dabas likumi.

Piemēram, ir pievilkšanās likums – spēks, kas nemainīgi un pārliecinoši tevi pievelk pie zemes. Vai tu vari pretoties tā piespiešanai? „Nevēlos, lai tas darbotos. Man ir savi plāni…” Nekas nesanāks. Likums darbojas, vai tu to vēlies, vai nē. Tas tāpat attiecas uz atdeves un saņemšanas likumiem. Visa realitāte caurstrāvota ar piespiešanu.

(vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Katrs mirklis, ar visu tā saturu, nāk no augšienes. Tajā viss jau iepriekš noteikts, un esmu tam pakļauts. Taču nākamais mirklis atrodas manās rokās. Es sāku noskaidrot, kas ir dzīves jēga? Vai es varu to saprast? Un pēkšņi noskaidrojas, ka to var ne tikai saprast, bet arī mainīt, – vēl vairāk, ne vienkārši mainīt, bet sasniegt uztveres, sajūtu visaugstāko pakāpi, situācijas apzināšanos un tās kontroli.

Kā? Izrādās, ka tūkstoš pogu vidū, ir viena, kura svarīgāka par visām pārējām. Tev netraucēs 999 pogas, kad nospiedīsi uz to, vienīgo. Šī poga arī ir tava brīvā izvēle. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Ikvienā no mums ir tieksme uz rīcībām, kuras nav patīkamas apkārtējiem. Pareizas vai nepareizas rīcības mēs varam dalīt cilvēka darbībās attiecībā pret sevi un darbībās attiecībā pret sabiedrību.

Saprotams, ka mums jāiemāca cilvēkam nenodarīt sev kaitējumu, nenodarīt sev fizisku zaudējumu, un lai arī viņam piemīt pašaizsardzības mehānisms, tomēr tādas tieksmes viņā arī pastāv.

Un tieši tāpat mums saudzīgi jāizturas pret apkārtējo vidi. Apkārtējā vide, pirmkārt, tā ir nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, kurā mēs dzīvojam, un kura mums ir jāsaglabā. Cilvēkam ir jāiemāca pareizi attiekties pret ekoloģiju, jo no tās ir atkarīgs mūsu uzturs, klimats, visa mūsu eksistence! Mēs dzīvojam dabas iekšienē, un mums ļoti svarīga tās augu, dzīvnieku un arī nedzīvā daļa, jo visu mēs saņemam no turienes. Tādēļ mums jāiemāca cilvēkam saudzīgi izturēties pret savu ekoloģisko vidi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Gribas brīvība - Nav komentāru→

Mēs sākam savu ceļu no paša zemākā, vistālākā punkta. Nekas no Radītāja neatrodas tālāk kā cilvēks.

Radītāja īpašība – atdeve, tajā pašā laikā radījuma īpašība attiecas uz nedzīvo līmeni. Starp viņiem gandrīz nav starpības, izņemot to, ka nedzīvais līmenis atrodas pilnīgā Radītāja varā, tā ir simtprocentīga pašatteikšanās, bez nekā personiska.

Tālāk veidojas augu un dzīvnieciskais līmeņi. Tie nedaudz atšķiras no nedzīvā, taču ne pēc nolūka un vēlmēm, bet pēc kustīguma, kas it kā ir pretēji Radītājam. Tie zied, aug, kustas, attīstās – un līdz ar to no Viņa attālinās. Tomēr vēl neiziet no Viņa varas ietekmes, – vienkārši Viņš „atļauj” tiem sastāvēt no diviem spēkiem un attīstīties, paliekot Viņa pakļautībā. Un tādējādi visi šie līmeņi kopā tiek dēvēti „daba”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→