No Rabaša raksta „Kāpnes atrodas uz zemes un sniedzas līdz debesīm”: Cilvēkam ir jāzina, ka Radītājs dzird katru lūgšanu.

Proti, mums ir skaidri jāapzinās, ka katrs mūsu lūgums, vēlme, katrs mirklis iekļaujas kopējā sistēmā un visas mūsu sajūtas ir kopējās sistēmas sekas. Ja mēs veicam kādu piepūli, tad tā dabiskā ceļā ietekmē visu sistēmu, par cik viss ir saistīts. Taču šī saikne no mums ir apslēpta, tāpēc mums ir jāsasniedz par to zināšanas, bet pēc tam sajūta, ka visa realitāte iekļauta vienā augstākā sistēmā, kas dēvēta par Radītāju vai „Nav neviena cita, izņemot Viņu”.

Šī sistēma saņem visus signālus, ka nāk no mums: gan no mūsu attīstības, kas norisinās dabiskā, instinktīvā veidā, kā arī visas papildu iedarbības, kas nāk no sabiedrības, šīs iedarbības paceļas augstāk par dabisko attīstību. Viss iekļaujas sistēmā, un tā neapšaubāmi reaģē uz šo lūgumu: „Radītājs dzird ikvienu lūgumu”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāla Sulama grāmata „Šamati”, 9. raksts „Trīs iemesli, kas paplašina cilvēka prātu”: Zoar Grāmata skaidro mums viedo vārdus: „Trīs iemesli, kas paplašina cilvēka prātu: skaista sieviete, skaists mājoklis un skaistas tilpnes”.

Skaista sieviete ir svētā Šhina. Skaists mājoklis ir cilvēka sirds, bet viņa vēlmes tiek dēvētas par tilpnēm. Patieso skaistumu un pievilcību Šhina spēs paust tikai tad, kad cilvēks iegūs skaistas tilpnes – vēlmes, kas nāk no sirds.

Šeit iet runa par mūsu tilpnēm/ vēlmēm, kurām jāpiedzīvo pārmaiņas, par cik šodien mēs izmantojam tās nepareizi – personīgajam labumam. „Sieviete”, kura ir skaista savai egoistiskajai vēlmei, ir neglīta altruistiskajai un viņai jāpieņem cita forma – nevis piemīlīga, bet gan tikumīga (hasuda), kad tā visa pārņemta ar žēlsirdību (hasadim). „Skaists mājoklis” ir cilvēka sirds, bet „skaistas tilpnes” – ārējās vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Dzirdētais”, 25. raksts „No sirds nākošais”: Visi saprātīgie argumenti, ar kuru palīdzību cilvēks veido savus secinājumus par to, ka nepieciešams pastāvīgi iet Radītāja ceļu, pamatojas uz saplūsmi ar skolotāju.

Tikko viņš zaudēs šo pamatu, izzudīs viss viņa argumentu spēks. Tāpēc cilvēkam nekādā gadījumā nedrīkst uzticēties savam saprātam, bet nepieciešams tikai no jauna „saplūst” ar grāmatām un skolotāju. Vienīgi tas viņam palīdzēs, nevis prāts un pārgudrības, jo tajās nav dzīvības gara. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Šamati”, 66. raksts „Toras dāvāšana”: Toras dāvāšana, kas notika Sīnaja kalna pakājē, nenozīmē, ka Tora tika iedota vienreiz un vairāk netiek dota. Garīgajā nekas neizzūd, jo garīgais – mūžīga un nepārtraukta kategorija. Taču, par cik no Dodošā redzes viedokļa mēs neesam derīgi Toras saņemšanai, par tik mēs sakām, ka tās dāvāšanu pārtrauca augstākais.

Reiz cilvēces vēsturē piedzima mazulis, kuram vecāki deva vārdu Ādams. Kapēc tieši Ādams, viņi paši nezināja, to nosaka augstākā vadība. Mazulis auga, līdz kļuva pieaudzis un, protams, viņam radās jautājums par dzīves jēgu: „Kādēļ es dzīvoju?” Tad, aptuveni 37 gadu vecumā, Ādamam atklājās Radītājs, un viņš sāka apmācīt cilvēkus, līdz ar to aizsākot notikumu ķēdi, kuru apraksta Tora: paaudzes pirms Ābrama un nākamie attīstības posmi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Tora - Nav komentāru→

No raksta „Ierobežojums” („Šamati”, Nr. 53): Ierobežojums nozīmē sevi ierobežot, savu stāvokli, lai nevēlētos lieko, taču tieši tajā stāvoklī, kurā tu atrodies, esi gatavs palikt mūžīgi. Tas tiek dēvēts par mūžīgo saplūsmi. Bēdas atnāk pie cilvēka tikai tad, ja viņš tiecas pēc pārmērībām.

Tāpēc sacīts, ka tad, kad Israēls atnāca, lai saņemtu Toru, Mozus viņus sapulcēja kalna pakājē, tas ir, noveda viņus līdz visdziļākajām domām un sapratnei – pie pašas zemākās pakāpes. Tikai tad viņi, ne mirkli nešauboties, piekrita palikt šādā stāvoklī un virzīties tajā, it kā atrastos vislielākajā un absolūtākajā stāvoklī un pie tam paust īstu prieku, kā sacīts: „Strādājiet priekā Radītāja labā.” (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Novosibirskas kongress, 5. nodarbība

Rakstā „Miers” Bāls Sulams min šādu citātu: Viss ir ieķīlāts, un lamatas izliktas uz visu dzīvi. Veikals ir atvērts, un veikalnieks dod uz parāda. Grāmata atvērta un roka raksta, – tas ir, Radītājs visu pieraksta. Ikviens, kurš vēlēsies, varēs ņemt uz parāda – ieeja ir brīva, var nākt un paņemt. Taču nodokļu piedzinēji nepārtraukti atgriežas un no cilvēka tiek ņemta samaksa, vai viņš to apzinās, vai nē. Un viņiem ir pamats, – proti, viss ir pierakstīts. Turpretī notiekošā tiesa, kas izlemj, uz kāda pamata tiek ņemta no cilvēka samaksa, ir īstenības tiesa, un viss ir sagatavots maltītei.

Tādā veidā kabalisti pauda mūsu saskarsmes jēgu ar Radītāju..

No vienas puses, „viss ir ieķīlāts”, tas ir, nekas netiek dots bes maksas. Tas ir dabas likums, kurā mēs pastāvam un kurā visas daļas precīzi saistītas ar cēloņu un seku saiknēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Miers”: Vienkārša izpratne parāda, ka cilvēciskajai dzimtai nepieciešama sociālā dzīve. Citiem vārdiem, bez sabiedrības palīdzības cilvēks nevar pastāvēt un iegūt līdzekļus savai eksistencei.

Ja šāds vienpatis aiziet no sabiedrības uz tuksnesīgu vietu un dzīvo tur nelaimju un lielu ciešanu pilnu dzīvi, par cik nespēj nodrošināt savas vajadzības, tad viņam nav nekādu tiesību būt neapmierinātam ar Augstāko vadību vai savu likteni.

Taču, ja tomēr viņš ir neapmierināts un nolād savu rūgto likteni, tādā gadījumā viņš tikai demonstrē savu muļķību. Tāds cilvēks neizpelnas žēlastību, par cik iet pret radījuma dabu, lai gan viņam ir jādzīvo tā, kā viņam nosaka Augstākā vadība. Tādējādi nav viņam žēlastības. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimt tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv sešsimt tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele dalās vairums dzirkstelēs. Šeit ir jāsaprot: kā garīgais var dalīties daļās, ja sākotnēji bija radīta tikai viena dvēsele – Ādams Rišons?

Garīgais līdzinās hologrāfiskam attēlam, kura katra daļa ietver visu ainu, tikai samazinātā mērogā. Tas līdzinās tam, kā lūkoties uz kaut ko no attāluma vai tuvumā – tāda ir atšķirība starp daļu un veselumu.

Tātad, lai gan kopīgā dvēsele mums šķiet dalīta vairums dvēselēs, vairums cilvēkos, taču tā viena arī pastāv ikvienā cilvēkā, tikai dažādos „mērogos”. Šeit rodas jautājums: kāpēc starpība mērogos rada cilvēkiem šādas atšķirīgas uztveres „ainas”? Būtībā tu un es – viens un tas pats. Vienkārši mēs raugāmies uz vienoto dvēseli no dažāda attāluma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No raksta „Es pie sava Mīļotā, bet Mīļotais pie manis” (grāmata „Šamati”): Nav iespējams izpelnīties Radītāja vaiga atklāsmi, pirms cilvēks saņem pretējo pusi: Radītāja vaiga apslēptību un saka, ka tas viņam ir tikpat svarīgi kā atklāsme, atrodoties apslēptības stāvoklī tādā pašā priekā, it kā jau būtu saņēmis Radītāja atklāsmi…

Cilvēks zaudē jebkādu balstu un nonāk melnas tumsas stāvoklī, viszemākajā no augstākās pasaules stāvokļiem, par cik viszemākā daļa no augstākā ir Malhut, kurai pašai nav nekā un tieši tāpēc tiek dēvēta par malhut (valstību). Taču, ja līdz ar to, viņš uzņemas Radītāja valdīšanu, neko nesaņemot par to un paliekot priekā, tad rezultātā kļūst par Keter – vēlmi atdot, visgaišāko kli.

Nepieciešams neatlaidīgi strādāt, kā sacīts: „Dari visu, kas vien tavos spēkos”, līdz sasniegsi stāvokli, kad „pretējā Radītāja vaiga puse” un atklātā, kļūs tev vienlīdz svarīgas. Proti, gan apslēptībā, gan atklāsmē tu redzēsi Radītāja darbu ar sevi. Ja tu vēlies strādāt nevis savam labumam, bet par prieku Radītājam, tad ar vienlīdzīgu prieku pieņemsi gan apslēptību, gan atklāsmi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mums nāksies garīgajā darbā  iziet vairums stāvokļu. Pirmais un pats vieglākais nepieciešamais solis – kā no „ES” izveidot „MĒS”. „Mēs” ietver arī vēl mani un tajā ietverts mūsu kopīgais lepnums. Šajā jēdzienā pazūd visi, ne tikai es. Savā ikdienas dzīvē mēs redzam, ka cilvēkam salīdzinoši nav grūti sevi identificēt šādā veidā ar grupu, kara pulku, ģimeni – saistīt sevi ar citiem ķermeņiem.

Tādējādi nāk klāt grūtāki uzdevumi, personiskāka labošanās. Es sāku rūpēties tieši par man nīstamākajiem cilvēkiem, kuri sagādā man vairāk nepatikšanu un problēmu. Tas nav pat vienkāršs naids – no augšienes man atklāj tādus ienaida un nošķirtības pakāpienus, kādus parasts cilvēks pat nespēj iedomāties un sajust. Turpretī man, neskatoties uz to, jāpaceļas pāri visam savam egoismam un jāsasniedz tāds stāvoklis, kad šis, man nāvīgi ienīstamais cilvēks, kuru es vēlētos samīdīt kājām, kļūst man dārgāks par mani pašu un es vēlos, lai viņš saņemtu visu labumu, bet man nekas netiktu.

Šādu labošanos nav vienkārši sasniegt, taču tai, protams, rezultātā ir jābūt tādai – un ne vienkārši vispārējā veidā, bet attiecībā pret konkrētiem cilvēkiem. Sākumā mēs no sava „Es” pārejam uz  „Mēs”, pēc tam no „Mēs” sākam atklāt atsevišķas daļas, tas ir, „ego”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→