Protams, mums ir vairums pretenziju pret Radītāju un pret savu stāvokli, apstākļiem, šīs pretenzijas mēs vēlētos izvirzīt Saimniekam, kurš atbildīgs par visu notiekošo ar mums. Taču tas nelīdzēs. Mums ir jāpiekrīt tiem nosacījumiem, kuros esam ielikti, vai arī būsim spiesti virzīties uz priekšu ciešanu ceļā.

Lai uzstādītu noteikumus, ir jāzina viss process, visa sistēma, jāsaprot, ka tas patiešām iet labumā un to ir iespējams realizēt. Turpretī, ja mēs nesaprotam šo sistēmu un atrodamies pastāvīgā apslēptībā visā mūsu garīgās izaugsmes ceļā virzoties no lejas augšup, tad mums atliek tikai ticēt, ka visam mūsu darbam jāatrodas augstāk par jebkuru kritiku un pretenzijām.

Raugoties uz visu no sava egoisma, mēs nevaram veikt pareizus secinājumus, tāpēc ka virzība uz priekšu tiek vērtēta nevis attiecībā pret vēlmi baudīt, bet gan attiecībā pret atdeves vēlmi. Tāpēc mēs nekad nespēsim savā stāvoklī saprast, kādā veidā mēs virzāmies uz priekšu, veicinot savu garīgo izaugsmi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ja galvenais ir vilties savos spēkos garīgajā ceļā, tad kādēļ vēl papildus apgrūtināt mūs ar dažāda veida materiālajām problēmām?

Atbilde: Radītājs neapgrūtina tevi un neliek tev ceļā nekādus šķēršļus. Tu pats sapinies. Tu būtu varējis no pirmā mirkļa, tikko uzsākot mācības, uzreiz ieklausīties padomā, ka jāizlabo attiecības starp mums – tur atrast mūsu saikni un šajā saiknē atklāt garīgo pasauli.

Tev neviens netraucēja vienkārši pieņemt šo padomu un izpildīt. Tad šķēršļi, kas pastāvīgi pastiprinās, tev neliktos kā traucēkļi, tā būtu katrreiz jauna vēlme, kas ļautu atklāt nākamo, daudzkārt augstāku pakāpi. Šī pakāpe netraucētu, gluži otrādi, palīdzētu tev pacelties augšup un palielināt, nostiprināt saikni, atklāt tās iekšējo būtību, kas dēvēta par gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 27) skolniekiem: Protams, es vēlos apvienoties ar jums ar visu savu miesu un dvēseli, šajā un nākamajā pasaulē. Taču es nespēju strādāt savādāk, kā tikai garīgajā un dvēselē, jo pazīstu jūsu dvēseli un spēju ar to apvienoties.

Turpretī jūsu sirdī nav iespējams strādāt savādāk, kā tikai ķermenī, jo jums nav izprotams mans garīgums, lai prastu ar to apvienoties. To saprotot, jūs tāpat sapratīsiet, ka es pats nejūtu nekādu attālumu no jums, turpretī jums, protams, nepieciešama ķermeņa un vietas tuvība, taču tas tikai attiecībā pret jums pašiem un jūsu darbu, nevis attiecībā pret mani un manu darbu.

Es lūdzos Radītājam, lai Viņš vestu jūs pa īstenības ceļu un lai jūs atbrīvotos no visiem pavērsieniem, kas ceļā jums uzglūn un lai ko jūs darītu, jūsu rokās Radītājs gūs panākumus. Turpretī no savas puses, jums stingri jāseko manam ceļam, kuru esmu jums izklājis, ar jūsu prātu un sirdi, kaislīgā tieksmē un lūgšanā un tad, bez šaubām, Radītājs mūs novedīs pie panākumiem, un drīzumā mēs apvienosimies ar miesu un dvēseli šajā pasaulē un nākamajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ka mūsu laikmetā ir radusies iespēja paātrināt attīstības procesu un pacelties augšup, lai sasniegtu Radītāju. Kā šo iespēju saskatīt un kā to realizēt?

Atbilde: Mēs dzīvojam īpašā laikā, kurš patiešām dod mums iespēju. Vispirms tāpēc, ka rešimot, kas mūsos atklājas, mudina mūs atklāt zinības par Radītāju, par dzīves būtību. Tas arī ir galvenais jautājums, kas mostas cilvēkos. Pēc tūkstošiem gadu ilgās attīstības cilvēks pa īstam sāk meklēt savas dzīves jēgu, nevis nodzīvot dzīvi pēc iespējas komfortablāk.

Vēl pirms kādiem piecdesmit gadiem mēs uzskatījām, ka materiāliem labumiem nebūs gala un līdz bezgalībai ekstrapolējām patēriņa sabiedrības perspektīvas. „Viss ir iespējams: mēs lidosim uz zvaigznēm, iegūsim varu pār dabas spēkiem, baudīsim dzīvi pārpilnībā…” Tāds bija mūsu egoisma vektors. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Israēl, atgriezies pie sava Radītāja”: Kāpēc Radītājs tiek dēvēts par sasisto siržu dziednieku? Tāpēc, ka cilvēkā galvenais – “sirds” – tilpne, kas saņem visu svētumu no augšienes. Taču, ja šī tilpne ir sasista, tad viss, ar ko tā tiek piepildīta, izplūst uz ārieni. Tāpēc, ja sirds ir sasista, tas ir, atrodas egoistiskās vēlmes varā, tad tajā nespēj ienākt gaisma, pretējā gadījumā tā visa nonāks pie nešķīstajiem spēkiem. Tas tiek dēvēts par “sasisto sirdi”.

Radītājs spēj cilvēkam palīdzēt tikai tad, kad sirds sajutīs, ka ir sasista. Līdz tam brīdim nav kam palīdzēt. Sirds sasitas vienā reizē, taču mēs to labojam mazās daļās, un tas ir milzīgs atvieglojums mūsu darbā. Mums nav jāiegulda milzīgas pūles, lai izlabotu visu uzreiz: no sava esošā egoistiskā stāvokļa tiešā ceļā līdz Bezgalības pasaulei.

Tā vietā savu labošanos mēs varam veikt pakāpeniski, mazām porcijām, it kā nestu ķēniņa dārgumu krātuvi pa vienai monētai no vienas vietas uz otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam”: Tas fakts, ka Zoar Grāmata atklājās šajā paaudzē, ir skaidrs pierādījums tam, ka mēs dzīvojam Mašiaha periodā, tās paaudzes sākumā, par kuru sacīts: „Pasaule tiks piepildīta ar Radītāju”.

Bāls Sulams tā raksta tāpēc, ka visu īsteno augstākā gaisma. Tad, kad tā staro mazāk, Israēla tauta atrodas trimdā. Vēl mazāk – visiem nelaime, līdz pat bojāejai, tas ir, šīs realitātes uztveres zaudēšanai. Un otrādi, kad gaisma staro vairāk, mēs dzīvojam pilnvērtīgu dzīvi. Vēl vairāk – un mēs sākam sajust gaismas Avotu, tiecamies pie Viņa.

Viss nāk no gaismas, tieši gaisma „satricina” mūsu tilpnes/ vēlmes, taču mūsu laikmetā tās iedarbība mainās. Atklājot kabalas zinātni, radīšanas nodomu un mērķi, sistēmas, kurās atrodas cilvēce, globālo Dabu ar tās absolūtajiem likumiem, kura arī ir Radītājs, – tas viss radīja lielas pārmaiņas mūsu pasaulē. Pēdējos gadsimtos gaisma izraisīja uz pasauli tādu ietekmi, kuras rezultātā atklājās Zoar Grāmata, citiem vārdiem, parādījās milzīgs labošanās avots. Zoar Grāmatas autori atklāti norādīja, ka, pateicoties šai grāmatai, Israēla dēli iznāks no trimdas. Tādējādi mūsdienas ir garīgās augšupejas laiks, un viss ir atkarīgs tikai no kabalas zinātnes pareizas izmantošanas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Pasaulē miljoni cilvēku gaida Mesiju. Kāpēc kabalisti sākotnēji nepaskaidroja jēdzienu „Mašiah”?

Atbilde: Cilvēkiem to nav iespējams paskaidrot. Labāk es paskaidrošu tev, bet papūlies to nodot citiem.

Mēs atrodamies lielā pasaulē, milzīgā realitātē, taču uztveram no tās tikai pavisam mazu daļu, kuru dēvējam „šī pasaule”. Dzīve un nāve – viss notiek šajā mazajā sfērā ar nosaukumu „Visums”.

Viss ir atkarīgs no apziņas. Mūsu ķermenis attiecas tikai uz dzīvniecisko līmeni, taču ar to mēs sevi šodien asocējam: barojam un dzirdam, mazgājam un liekam gulēt, īsāk sakot, pastāvīgi par to rūpējamies.

Tā esmu iekārtots: ja ķermenis ir dzīvs un vesels – man ir labi, ķermenis slimo – man slikti, ķermenis mirst – un es kopā ar to. Man šķiet, ka izņemot ķermeni, nekā cita nav. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē atdeve tuvākajam un kāpēc nav tiešs, neatliekams sods par atdeves sabiedrībai likuma nepildīšanu?

Atbilde: Veikt atdevi tuvākajam nozīmē palīdzēt viņam virzīties uz mērķi. Pretējā gadījumā tā nav atdeve, ja tikai runa neiet par palīdzību vitālo vajadzību nodrošināšanā. Katram nepieciešami līdzekļi, lai eksistētu, jo nedzīvajam, augu un dzīvnieciskajam līmeņiem ir jāuztur sava dzīvība. Taču visā pārējā nepieciešams tikai palīdzēt tuvākajam iziet cilvēciskās attīstības stadiju.

Attiecībā uz neatliekamo sodu par atdeves likuma nepildīšanu, tas nav iespējams. Tūlītējs sods tev tāpat liktu darboties kā nedzīvajai, augu un dzīvnieku dabai: ja kas izdarīts ne tā kā nākas – uzreiz saņēma sodu, rīkojās pareizi – atalgojums. Tad tu vienkārši būtu „ieprogrammēts” tāpat kā dzīvnieks.

Taču, kāds no tā labums, ja tevī neattīstās Cilvēks? Tas var attīstīties tikai apzināti, apdomāti, sapratnes, attīstības, jaunu īpašību iegūšanas ceļā, bet galvenais, jaunu vērtību iemantošanas ceļā, virzoties augšup, virs ikdienišķā līmeņa, pie nesaistošiem lēmumiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kādā tilpnē cilvēks atklāj garīgo pasauli?

Atbilde: Atstarotajā gaismā – citiem vārdiem, atdevē, kad viņš rūpējas par tuvāko vairāk kā par sevi pašu, kad tuvākais viņam svarīgāks par sevi pašu.

Jautājums: No kā cilvēkam jāatsakās, lai iegūtu šo garīgo tilpni?

Atbilde: No domām par sevi.

Kā es, būdams pilnībā egocentrisks, pāriešu pie tāda stāvokļa, kurā pilnībā pārslēgšos citiem par labu? Kur ņemt tādu vēlmi, kur rast spēkus, kā pielikt pūles?

Šeit man palīdzēs gaisma, kas atgriež pie Avota. Tas arī tiek dēvēts par „brīnumu iziešanā no Ēģiptes”: es atbrīvoju jūtas un prātu no savas vēlmes varas, no raizēm par sevi pašu un veltu to tuvākajam. Protams, to nav iespējams izdarīt vienpersoniski. Gūsteknis nespēj atbrīvot sevi no ieslodzījuma, nespēj izvilkt aiz matiem no purva. Vēlme un rūpes par sevi ir viss, kas man pieder. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→