Jautājums: Jāuzņemas pilnīgi svešs, egoismam smags darbs un iedvesmojoties no grupas, jāpilda šis darbs visiem spēkiem. Pēc tam, nesasniedzot nekādu rezultātu, jāpiesaista lietai Radītājs kā palīgs un darbinieks un tikai pēc tam var saņemt rezultātu.

Kādā veidā darbības sākumā mēs varam atšķirt neprātu no drosmes un aprēķina? Kur ir šī robeža? Cik smagam jābūt darbam?

Atbilde: Šeit nepieciešams tas, kurš vada procesu un „uz vietas” var attaisnot vai noraidīt jebkuru detaļu, par kuras pielietojumu jāzina izpildītājiem. Viņi maksimāli savstarpēji apvienosies, vēl un vēl, lai rezultātā tomēr vērstos pie viņa. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Metodikas izplatīšana, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Zoar Grāmatā sacīts: „Pasaules tautās nav neviena gudrāka par tevi”. Runa iet par cilvēka iekšējām īpašībām. Koens, Levijs, Israēls tiek dēvēti par jūdiem, jo tiecas sasniegt vienotību (jehud). Turpretī zinātnieki un filozofi ir cilvēka tieksme sasniegt to pašu, taču tīri abstrakti, bez personīgās labošanās.

Šis darbs ir tikai prātā, ne sirdī. Taču mums nepieciešams izlabot sirdi, tas ir, cilvēka vēlmes. Turpretī „Filozofi” vēlas izdarīt to pašu prātā, tāpēc saputrojas un nodarbojas ar „elkdievību”, radot savās galvās visas iespējamās fantāzijas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, ZOAR - Nav komentāru→

No Rabaša vēstules, nr. 29: Mans tēvs un skolotājs mums apsolīja, ka mērojot viņa ceļu un pildot viņa noradījumus, mēs izpelnīsimies mūžīgu saplūsmi ar Radītāju un ienāksim Valdnieka pilī.

Mums nepieciešams rūpīgi noskaidrot visus noteikumus un likumus, kurus mums noteicis Bāls Sulams un tie jāpilda ar visu precizitāti. Ja mēs novirzīsimies vēl kādā lietā, tad paiesim garām mērķim un pat neatklāsim, ka esam gājuši tam līdzās un nepamanījām. Tāpēc mūsu darbā nepieciešams pedantiski izpildīt katru noteikumu. Šeit mums ir jābūt nelokāmiem, gluži kā klints, tā, lai neviens nespētu novirzīt mūs no ceļa. (vairāk…)

Filed under: Bāls Sulams, Garīgais darbs, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Septembrī mēs atzīmējām Bāla Sulama, mūsu izcilā skolotāja, piemiņas dienu. Viņš ir apgaismojis mūsdienās visu cilvēci ar gaismu, kas plūst no augšienes. Viņš atklāja mūsu paaudzei kabalas zinātni, lai mēs spētu to izmantot un ar tās palīdzību paceltos no dzīvnieciskās pakāpes uz cilvēcisko, zinātu, kā izpildīt visas darbības un sasniegt savu acu atvēršanos. Tikai tādā veidā mēs varam redzēt, kur patiesībā atrodamies, pašiem to nemanot.

Bāls Sulams bija tik lielā mērā izcils cilvēks, ka mēs pat pienācīgā veidā nespējam novērtēt un pateikties par to, ko viņš izdarījis. Mums jābūt viņam pateicīgiem par savu garīgo dzīvi tādā pašā mērā, kā esam pateicīgi tēvam un mātei par sava dzīvnieciskā ķermeņa dzīvi. Tikai tā nav materiālā dzīve, bet garīgā, kurā mēs sasniedzam mūžību un pilnību, augstākās pasaules, tādu stāvokli, kuru patlaban pat nav iespējams iedomāties. (vairāk…)

Filed under: Bāls Sulams, Garīgais darbs, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→

Līdz tiks sasniegta galīgā labošanās, cilvēkam nedrīkst sev ticēt un uz sevi paļauties. Viņam pastāvīgi ir jāatrodas augstāku tilpņu/ vēlmju ietekmē, tās tikai ir jāpēta, pakāpiens aiz pakāpiena, pie tām „jāpielipinās”, nepaļaujoties uz savu personīgo „iestrādi”.

Mēs mērojam ceļu tikai ar ticību, kas augstāka par zināšanām, tas ir, tikai saplūsmes ar augstāku pakāpi līmenī. Vienīgi no turienes var smelt un tekošajam stāvoklim piesaistīt pareizas atbildes un pareizas zīmes. Princips „vadies tikai no tā, ko redzi” attiecas uz sabojātajām vēlmēm, bet lai turētu kursu ar ticību, kas augstāka par zināšanām, man ir jāpielipinās augstākai pakāpei.

Ikviens var sevī atrast „zīmes”, kas apstiprina viņa taisnību. Taču tas ir aizliegts. Prāts šeit nestrādā, un es to neiesaistu. Pat kabalistu skaidrojumi paredzēti tikai tam, lai mūs satuvinātu ar garīgajiem jēdzieniem, vairotu zināšanas, taču autentisko atbalstu, īsto apstiprinājumu var rast tikai augstākajā, kad atceļu savu sapratni un apbruņojos ar augstākā saprātu.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 17.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Sacīts: „Un lai uzceļ šķirstu no akācijas, divarpus elkoņu garumā…” No kurienes nāk šāda rasējumu precizitāte? Kas ir zelts, ar kuru apliek zelta kroni gan no ārpuses, gan iekšpuses?

Atbilde: Runa iet par 10 galvenajām sefirot, katrā no kurām ir savas 10 sefirot, bet tajās – savas utt. Tās dalās noteiktās īpašībās, kombinācijās, savstarpējās saiknēs.

Pastāv nedzīvā, augu, dzīvnieciskā daba un cilvēks – daļas, kuras piedalās procesā, kurā pielīdzinās Radītājam. Katrai no šīm daļām jāsastāv no savām pamatīpašībām. Pieņemsim, koenam obligāti ir jābūt precētam. Ir jābūt zināmiem košera dzīvnieku veidiem,  proti, tiem jābūt ar šķeltiem pakaviem un noteiktu gremošanas sistēmu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc cilvēks katrreiz krīt arvien dziļāk? Kā viņš spēs sasniegt mūžīgo saplūsmi?

Atbilde: Ikreiz mēs krītam arvien dziļāk, jo mums atklāj arvien spēcīgākas, maziskākas, cietsirdīgākas egoistiskās vēlmes. Kā sacīts: „Jo augstāk cilvēks atrodas, jo lielāks ir viņa egoisms”. Mums nepieciešams iegrimt lielākā egoismā, lai strādājot ar to sasniegtu lielāku atstaroto gaismu. Nolaižoties arvien zemāk savās vēlmēs, mēs paceļamies arvien augstāk, pateicoties tam, ka labojamies – viens pret otru.

Citādāk nav iespējams, tādi ir pat materiālās fizikas likumi, ne tikai garīgas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kas mainās, savienojot augstāko pakāpi ar zemāko? Rodas kopīgi garīgie organismi, parcufim, kurus mēs paši radām. Protams, šāda dzimšana ir iespējama, pateicoties tikai augstākajai gaismai, taču kā atbilde uz mūsu vēlmi.

Katrreiz, kad vēlamies pielipināties augstākajam, mēs liekam zemākajai pakāpei pielipināties augstākā  AHA”Pam un radīt jaunu formu, jaunu kopīgo parcufu augstākajam un zemākajam. Šis parcufs arī tiek dēvēts par dvēseli (Nešama). Mēs to radām paši. Radījuma materiāls ir, bet mēs pievienojam tam savu prasību, trūkumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Laikā, kad mēs dziedam melodijas, kuras uzrakstījuši kabalisti, vai lasām psalmus un citus kabalistiskos tekstus, jāsaprot, ka tie visi ir uzrakstīti saplūsmes ar Radītāju stāvoklī. Tāpēc tajos nevar būt skumju, pesimisma, darba smaguma sajūtas.

Viss, kas šķiet vājības, sirdēstu  izpausme, ir pilnīgi pretējas jūtas un nāk tieši no cerībām, tieksmes pie Mīļotā, gaismas, kas jau mirgo iztālēm, gluži kā pirms rītausmas.

Šīs melodijas var izklausīties minoriskas, skumīgas, tādas, no kurām nāk smaguma un nespēka sajūta, taču patiesībā tā nav. Šīs melodijas nāk no kaislīgas vēlmes, saplūsmes, prieka un uzticības. Pamēģiniet tās izdziedāt un sajust tieši tādā veidā.

Tas pats attiecas uz Psalmiem. Jebkuri, šķiet paši traģiskākie dzejoļi, ir Dāvida raudas par to, kā viņam nākas skriet prom no visiem, cik viņš ir vajāts un nīsts, Radītāja atstāts – tie visi uzrakstīti, atrodoties ļoti augstā saplūsmes pakāpē. Un mums jāpapūlas to sajust.

No sagatavošanās nodarbībai, 11.09.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Mūzika un dziesmas - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Mīlestība pret tuvāko”: Raugos uz mazu punktiņu, kas dēvēts par mīlestību pret tuvāko un domāju par to, ko es varu darīt, lai sniegtu prieku visiem pārējiem?

Un noraugoties uz cilvēkiem, redzu viņu ciešanas, slimības un katra personīgo sāpi, tāpat arī visas sabiedrības kopējās ciešanas, tas ir, karus starp tautām. Taču, izņemot lūgšanu, man viņiem nav ko dot un tas tiek dēvēts „pārdzīvot līdzi sabiedrības ciešanām”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, Metodikas izplatīšana - Nav komentāru→