Jautājums: Kāpēc Radītājs grib novest mūs pie apziņas, ka mēs paši neesam spējīgi sasniegt mērķi? Ja es to zinātu, uzsākot studēt kabalu, tad neturpinātu!

Atbilde: Tu vari sasniegt mērķi, tikai tev ir nepieciešama palīdzība! Vai tad ikdienas dzīvē tu vari iztikt bez palīdzības, kad esi zīdainis, mazs bērns vai nokļūsi kādā jaunā darbā?

Cilvēks pats neko nevar izdarīt: viņu laiž pasaulē citi cilvēki, apmāca un apglabā. Viņš pats nav spējīgs sev palīdzēt, turklāt vēl mainīt savu iekšējo dabu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Divu spēku, proti, saņemšanas un atdeves savienojums ir Universa pamats. Mūsdienu zinātne nedaudz satausta šo fenomenu, taču to sajust tomēr nespēs. Zinātnieki nonāks līdz zināmai robežai un atklās, ka neeksistē laiks, telpa, pārvietošanās, nav dzīvības un nāves, nav jebkādas matērijas, pat elementārdaļinas – tas viss ir dots mums tikai sajūtās.

Taču, kas pastāv? Kā iegūt jaunās laiktelpas sajūtu orgānus?

Zinātnieki sāk jau izdarīt secinājumus par to, ka dzīvība un nāve neeksistē, viss nāk no nezināmām iekšējām sajūtām. Taču, kas mēs esam? Vai mans ķermenis patiešām eksistē, vai tas tikai tā šķiet? Izzūd pats jēdziens „eksistē” – attiecībā pret ko? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Piecas Toras grāmatas atbilst piecām cilvēka īpašībām, kuras viņam ir jāatklāj sevī un jāizlabo. Šajās īpašībās viņš atklāj pasauli, kurā patiešām eksistē.

Iluzoriskās materiālās pasaules vietā viņš sāk redzēt citu pasauli un justies tajā kā patiesi dzīvojošs, mūžīgs, absolūts, pastāvīgi ekspandējošs un izzinošs šo pasauli visā dziļumā. Taču tas viss notiek atbilstoši cilvēka piecu maņu orgānu attīstībai.

Katra no pasaulēm raksturo noteikta bāzes maņu organa attīstību, piemēram, taktīllo sajūtu orgānu, turklāt šīs sajūtas ietver sevī arī visas pārējās. Pēc tam attīstās garšas sajūta, tā arī ietver sevī visas pārējās sajūtas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

139. psalms: Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.

 Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.

Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,

jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bet ugunij uz altāra jāpaliek degot, un tai nav jāļauj izdzist. Priesterim jādedzina ik rītus uz altāra malka un uz tās jāsakārto dedzināmais upuris… (Tora, „Levīts”, „Cav”, 6:5)

Patiesībā nebija vajadzīga malka, lai uzturētu uguni, jo upuraltārī pastāvīgi bija Debesu uguns. Pirmajā Templī tās kontūrs līdzinājās lauvai, Otrajā Templī – sunim. (M. Veismans „Midrašs stāsta”, nodaļa „Cav”)

Garīgai ugunij nav nepieciešama degviela, jo tā deg pati par sevi un to nekas neietekmē, ne lietus, ne vējš. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Izraēla un pasaules tautas, Metodikas izplatīšana, Tora - Nav komentāru→

Mūsu pasaulē ir ļoti savāda parādība – cilvēks, kas attīstās no paaudzes uz paaudzi. Viņš attīsta savu prātu un pateicoties tam, maina viņam apkārt esošo vidi.

Taču prāts attīstās pats, pateicoties apkārtējai videi, tāpēc nepaceļas augstāk par šīs vides izzināšanu, izmantošanu. Ar to cilvēks pārāk neatšķiras no dzīvniekiem. Cilvēks nedaudz vairāk izmanto dabu, apkārtējo vidi un tikai.

Dzīvnieka vēlme ir ierobežota, nepieaug no paaudzes uz paaudzi un tiek piepildīta ar vienkāršām lietām: uzturs, sekss, dzimtas turpināšana. Tas ir viss, kas piemīt dzīvniekam. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Visa pasaule ir iekārtota tā, lai palīdzētu mums sasniegt garīgo pasauli. No paaudzes uz paaudzi mēs izejam pārdzimšanu ciklus, lai kādreiz sasniegtu savu realizāciju un ienāktu garīgajā dimensijā.

Mūsu pasaules mērķis, viss, kas tajā notiek un mūsu iedzimtā daba, kuru mēs nepārtraukti attīstām, arī ir virzīti tikai uz to. Visu personīgo un kopējo nepatikšanu uzdevums ir virzīt mūs uz garīgo. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Un lai priesteris apvelk savus linu svārkus un uz savām miesām lai uzvelk arī linu bikses, un lai viņš sakrāj pelnus, kas radušies uz altāra, ugunij aprijot dedzināmo upuri, un viņš lai tos nober altārim līdzās.

Tad lai viņš novelk savas linu drēbes un uzvelk citas drēbes, un lai viņš iznes pelnus ārā no nometnes kādā tīrā vietā. (Tora, „Levīts”, „Cav”, 6:3-6:4) (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Un Tas Kungs runāja uz Mozu:

„Pavēli Āronam un viņa dēliem un saki: šāda lai ir dedzināmo upuru likumīgā kārtība: dedzināmam upurim ir jādeg uz altāra ugunskura visu nakti līdz pat rītam, un altāra uguns ar to tiek uzturēta”. (Tora, „Levīts”, „Cav”, 6:1-6:2)

Par upuraltāri tiek dēvētas tās cilvēka jūtas un vēlmes, kuras viņš var izlabot no naida uz mīlestību. Labošanās darbības notiek naktī, tumsā, kad cilvēks neredz sev nekādu personisku labumu, citādi darbības nebūs altruistiskas, virzītas uz saikni ar citiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Mēs visi vērojam dabā gadalaiku, dienas un nakts maiņu, dzīves pārmaiņas. Vai tas ir objektīvs laika jēdziens vai tīri subjektīva sajūta?

Atbilde: Vispār nav nekādu objektīvu jēdzienu nekādā formā. Ja tas eksistē manā kā novērotāja uztverē, tad nekādā veidā nevar būt objektīvs. Pat ja arī kāds cits man saka par to, ko redz, taču viņa sacīto es dzirdu un uztveru, un jūtu pēc sava prāta.

Objektivitāte vispār nevar būt. Ja beigās stāv cilvēks, kurš jūt un uztver tikai savas sajūtas, bez tam neko nezina par notiekošo, tad nekāda objektivitāte nav iespējama. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→