1. stāvoklis. 5 tiešās gaismas izplatīšanās stadijas veido bezgalības pasauli, AVAJa, desmitnieku. Tālāk viss notiek tikai šajā sistēmā. Radītājs ir bezgalības gaisma, kurš piepilda Malhut. AVAJa sastāv no 10 apļiem, sefirot. Nolūks vai Radīšanas programma sastāv no AVAJa novešanas līdz līdzībai ar Radītāju. (vairāk…)
„Desmitnieks” ir viss, kas eksistē visā realitātē, visās pasaulēs. Viss radījums, kas attīstījās no četrām tiešās gaismas stadijām, tiek dēvēts par vienu „desmitnieku”.
Bezgalības pasaules Malhut, kurā ir desmit apaļas sefirot pilnas ar bezgalības gaismu, ir desmitnieks. Izņemot to, nekā cita nav. Taču Radītājs ir bezgalības gaisma, kas šo desmitnieku, Malhut piepilda. (vairāk…)
Darbam augstāk par zināšanām ir nepieciešams daudz prāta, daudz vairāk nekā darbam zināšanās. Ar darbu augstāk par zināšanām netiek domāts, ka cilvēks, atceļot savu prātu, kļūst dumjāks, gluži pretēji, viņš paceļas vēl augstāk virs sava prāta.
Cilvēks visu saprot, jūt, izskaidro, visu zina, taču papildus iegūst vēl vienu daudz augstāku sistēmu, līmenī plus viens. To dēvē par ticību, kas augstāka par zināšanām. (vairāk…)
„Iedīglis” ir pirmais garīgais līmenis, nonākšana garīgajā izplatījumā, garīgās pasaules sajūta, Radītāja sajušana. Tā ir īsta revolūcija cilvēka realitātes uztverē, viņa sajūtās un dzīves izpratnē.
Cilvēks beidzot sāk iepazīt Radītāja īpašības. Taču pašu Radītāju mēs nespējam izzināt un tāpēc apgūstam Viņa īpašības, ierakstot tās savā dabā. (vairāk…)
Mēs visi esam ieslēgti šajā pasaulē, gluži kā vienā zemūdenē, no kuras nav izejas: vai nu mēs viens otru nogalināsim, vai arī katrs anulēs savu egoismu, un tad zemūdene paplašināsies un pārvērtīsies jaunā pasaulē.
Iesākumā šī vieta šķiet biedējoša, tumša, šaura. Taču, ja atceļ savu egoismu, Malhut un atbilstoši tam palielināt Binu, tad šī tumšā, nospiedošā vieta pārvērtīsies mātes klēpī. (vairāk…)
Pēc sašķeltības un pēc gaismas zaudēšanas garīgā tilpne (kli) neatgriežas iepriekšējā stāvoklī. Tāpēc, ka tā sajuta Radītāju, Viņa diženumu, atdeves diženumu Radītājam, kas sniedza piederību augstākajam, saikni ar Viņu.
Tas viss tagad mūsos pārvēršas jaunā vēlmē baudīt. Visu, kas tika saņemts dēļ atdeves, mēs tagad vēlamies saņemt egoistiski, dēļ sevis. (vairāk…)
Ticību iespējams gūt tikai grupā. Tāpēc, ka ticības spēks, kā minimums pamatojas vismaz uz divu cilvēku apvienošanos. Un tāpēc ticības zaudēšana ir atdalīšanās no grupas.
Nepieciešams saprast, ka mums nav un nevar būt nekāda individuāla kontakta ar Radītāju. Kontakts ir iespējams tikai caur kopīgo tilpni, garīgo parcufu, sastāvošu no desmit sefirot. Tikai tad mēs sāksim sajust augstāko spēku. (vairāk…)
Nav iespējams pa tiešo izmērīt mūsu attieksmi vienam pret otru, vai attieksmi pret Radītāju, – tikai attiecībā pret neatkarīgu etalonu, kas neatrodas ne Radītājā, ne mūsos, bet atrodas pa vidu. Šajā etalonā, kas atrodas starp mums, mēs varam atrast to, kas mūs savieno un atdala.
Šis etalons ir grupa. Ja es pieķeros biedriem grupā, tad atbilstoši tam atklāju sevi saliedētībā ar Radītāju. Grupa man sniedz iespēju izmērīt konkrētus parametrus: „augstumu” un savas mīlestības un naida „svaru”, caur ko es sasniedzu saliedētību ar Radītāju. (vairāk…)
Galvenais ir atdeves spēks, ticības spēks, taču Malhut – vēlme gūt baudu vienmēr paliek zem ierobežojuma. Ierobežojums nekad nezūd, virs tā iespējams tikai pacelties.
Pašā Malhut mēs jūtam tumsu un bezspēku, proti, savā vēlmē satvert, saņemt, pārvaldīt visu visapkārt, taču tas nekad neizdosies. Vienmēr darbosies ierobežojums un Malhut paliks tukša bez gaismas. (vairāk…)
Vissvarīgākais ir pacelties līmenī „lišma”, no kā ir būvētas visas garīgās kāpnes. Proti, arvien vairāk un vairāk gūt ticības spēku, Binas spēku – atdevi virs saņemšanas spēka, virs vēlmes baudīt, kuru Radītājs, augstākā gaisma nepārtraukti mūsos modina.
Tādā veidā Radītājs mūs virza uz priekšu, pamodinot mūsos tumsu, taču mums virs tumsas ir jāturas pie ticības spēka, Hasadim gaismas, atdeves. (vairāk…)