Čūskas lāsts vai svētība?
Jautājums: Kāpēc visa bauda izzūd vienā mirklī? Es tā priecājos, kad nopērku jaunu automašīnu, bet paiet nedēļa, es pierodu, un tā pārstāj mani uztraukt. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc visa bauda izzūd vienā mirklī? Es tā priecājos, kad nopērku jaunu automašīnu, bet paiet nedēļa, es pierodu, un tā pārstāj mani uztraukt. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaiehi, (Vayechi), 152. p.: Tajā pašā laikā rabīns Elazars ieraudzīja, ka nāves eņģelis aizgājis. Un sacīja (rabīns Elazars): “Nav nāves sprieduma rabīna Šimona vietā”. Rabīns Šimons teica rabīnam Elazaram: “Nāc un sāc nodarboties ar rabīnu Ichaku, jo redzu, ka viņš bīstas”.
Jautājums: Kāpēc dvēsele bīstas pacelties uz savu nākamo pakāpi? Ja tā redz savu izlaboto stāvokli, kāpēc tad tā bīstas atstāt esošo pakāpi? (vairāk…)
“Priekšvārds grāmatai Panim meirot”, 19. p. Egoistiskā baudas saņemšana ietver sevī nāvējošas indes pilienu un tādā veidā mēs divkārši palielinām savu parādu… Rezultātā ego atņem cilvēkam pēdējo atlikušo dzīvības dzirksti, it kā viņu satiek “nāves eņģelis ar indes pilienu uz zobena asmeņa, bet cilvēks paklausīgi atver muti, norij šo pilienu un mirst”. (vairāk…)
Cilvēki domā, ka lūgšana attiecas uz reliģiju, uz reliģioziem cilvēkiem un attālināta no vienkārša cilvēka. Taču tā nav! Jo visi mūsu ārējie ietērpi, fiziskie ķermeņi, priekšmeti, kuri šajā pasaulē atrodas mums apkārt – tas viss ir vēlmes izpausmes. Nav nekā cita, izņemot vēlmi, kura veido sev visus šos ietērpus. Tādējādi, mēs paši to nenojaušot, ar savām vēlmēm nosakām visu savu dzīvi: kādā stāvoklī nokļūsim pēc mirkļa un kā sajutīsim šo īstenību! Vēlamies to vai nē, bet mēs pastāvīgi izsakām lūgšanu, – tas ir, lūdzam kaut kādu piepildījumu savai vēlmei. (vairāk…)
Rakstā “Kad cilvēkam zināms, ko nozīmē trīsas Radītāja priekšā” Rabašs raksta, ka grēks mēdz būt tieši pacelšanās augšup laikā, kad cilvēks izpelnījies Radītāja mīlestību un nolēmis ņemt to par darba pamatu, atmetot ticību. Un nodomāja, ka vairs nekad nenokritīs, jo ies taču saskaņā ar veselo saprātu. Tomēr no jauna krita mīlestībā pret sevi pašu – par sodu tam, ka zaudēja ticību. Un šis sods – labošanās, kura ļauj atgriezties viņam uz taisnā ceļa, virzoties augšup pa garīgajām kāpnēm. Tieši tādā veidā mums jāuztver savi stāvokļi. Stāvoklis, kurā mums šķiet, ka atrodamies kritumā un esam saņēmuši sodu – patiesībā tiek dots mūsu labošanai. Sajust savu grēku – tas nozīmē vairs negrēkot. Grēks – tas ir tas, ko izdarījām pirms tam! Taču pilnīga grēka sajūta – tā jau ir labošanās.
Bāls Sulams raksta savam pirmajam skolniekam un dēlam, Baruham Ašlagam (Raba”š), (vēstule Nr. 38 no grāmatas “Gudrības Augļi”), ka nedrīkst nolaist rokas un apstāties garīgā ceļa vidū, kamēr cilvēks nenonāks līdz mērķim, viņam nepieciešams spēks nepārtrauktai, arvien lielāku šķēršļu pārvarēšanai.
Nedrīkst paļauties uz pagājušajiem sasniegumiem – tieši otrādi, visi vakardienas sasniegumi pārvēršas par šodienas jauno vēlmi, kura vēl spēcīgāk stumj cilvēku pretim mērķim. Tas nenozīmē, ka saņemtais vakar var sadziedēt viņa brūces un ļaut viņam jau atpūsties. (vairāk…)
Zoar, nodaļa Vaiehi (Vayechi), 136. p.: Viens putns dodas uz dienvidu pusi – tas, kurš izcēlies no Hohmas dzirksts, labās līnijas. Otrs putns dodas uz ziemeļu pusi – tas, kurš nāk no Binas dzirksts, kreisās līnijas. Viens dodas, kad iestājas diena, – tas, kurš nāk no Hohmas. Otrs, – kad diena dziest, uz vakarpusi – tas, kurš nāk no Binas. Katrs no tiem sauc un pasludina to, ko dzirdēja no vēstneša… no pusnakts saplūsmes gaismas… (vairāk…)
Atbilstoši tam, kā mēs apvienosimies un piedalīsimies kopējās darbībās (kongresos, vienotības vakaros, sistēmas “stimulators” kontaktos) – pāri mums sāks velties augstākās gaismas viļņi, pakāpeniski izskalojot mūs uz augstākās pasaules krastu. Tad mēs atklāsim, ka vairums cilvēku kopā iešūpojas uz viena viļņa, veicot kopīgu garīgo kustību! Ņemot vērā, ka augstākais spēks sinhroni darbojas uz lielu cilvēku skaitu, tad šīs garīgās vēlmes spēks un pretim tai esošā augstākā gaisma, kura atklājas šajā savienībā, sāk ietekmēt visu cilvēci – lūk, šī iedarbība tad arī tiek dēvēta par kabalas izplatīšanu! Cilvēki zemapziņā sāks sajust šo parādību, pateicoties tam, ka visi esam saistīti kopā vienā dvēselē. Pat tie, kuri neredzēja un nedzirdēja, neizbēgami sāks iešūpoties uz tā paša viļņa un sajust garīgās kustības klātbūtni pasaulē. Pasaule kļūs jūtīgāka pret gaismas iedarbību. Tādā veidā mēs ar viļņiem, kurus izveidojam kopā, iešūpojam visu pasauli, paceļam un nolaižam to – paceļam augšup atdeves dzirkstis un nolaižam egoistiskos netīrumus, arvien vairāk atdeves dzirkšu parādās augšienē – un cilvēki sāk jautāt par savas dzīves jēgu. Tā mēs paātrinām labošanās procesu.
Mūsu mērķis – novest visu cilvēci pie absolūtas saiknes. Mūsu garīgais stimulators realizē sevī to virtuālo telpu, kura vēlāk kļūs par garīgo un tajā mēs sajutīsim saikni starp mums.
Pakāpeniski tajā attīstoties, mēs sajutīsim arvien lielāku vienotību – sāksim sajust kopējo savstarpējās atdeves īpašību – dvēseli. Pēc tam tāda garīga komunikācija kļūs par nākotnes sabiedrības izveides pamatu, saskaņā ar kopējās dvēseles daļu saiknes principiem, par kuriem raksta Bāls Sulams rakstos “Pēdējā paaudze” un “Nākotnes sabiedrības izveide”. Šie sakari iekļaus sevī visas jaunās sabiedrības un valsts sistēmas, ar visiem dienestiem un attiecībām, sākot no šīs pasaules līmeņa, līdz augstākajām garīgajām saiknēm. (vairāk…)
Jautājums: Pēc kāda principa darbojas “stimulators” – jautājumu sistēma, kuru vēlamies tagad izmantot darbā?
Atbilde: Pastāv likums – katrā apvienībā ietverts augstākais spēks. Kā sacīts: “Nav iespējams ieņemt pilsētu, kas aizsargāta ar tās grēcinieku vienotību kā ar apkārtmūri.”. Proti, pilsēta pilna ar grēciniekiem, bet ja tie ir apvienojušies, tad tos aizsargā augstākais spēks, kurš eksistē viņos pretējā formā, kā “nešķīstais spēks”. Tomēr to nav iespējams uzvarēt – jo tas ir Radītāja spēks, tikai izmantots pretējā veidā. (vairāk…)