Gandrīz labi – arī slikti
Bāls Sulams, “Reliģijas būtība un tās mērķis”: “Radītāja labā attieksme nekļūst acīmredzama, līdz brīdim, kad radījums attīstīsies pilnīgi.
Tieši otrādi, vadība parādās vērotājam vienmēr kroplīgā iesaiņojumā. Saproti taču, ka Radītājs pastāvīgi dara tikai labu Saviem veidojumiem, bet šī labestība nāk no Viņa kā mērķtiecīga vadība”. Sistēma iekārtota tādā veidā, ka, lai nonāktu līdz mērķim, atdeves īpašībai, mums jāatklāj sevī pretējas īpašības. Pie tam, atbilstoši virzībai uz mērķi, mēs atklāsim sevī arvien lielāku pretsatu. Starpība starp pozitīvo un negatīvo pastāvīgi pieaug: es atklāju daudz stiprāku negatīvismu – pret lielāku pozitīvismu. Proti, mans materiāls – vēlme baudīt – nav neitrāls. Nē, es neesmu neitrāls, es nevēlos atrasties nullē, es vēlos baudīt, un tādējādi pat nulle izsauc manī sliktu sajūtu. Man ir labi tikai tad, kad esmu piepildīts, tikai kad esmu plusā. Bet kas būtu, ja man pavisam mazliet pietrūktu līdz plusam? – vienalga man ir slikti. Starpība starp vēlamo un patieso nekavējoties izraisa manī jautājumu “Kāpēc?” – Tāpēc, ka mans egoisms ir aizvainots: kāpēc neesmu piepildīts? Man pienākas viss! (vairāk…)
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 466.-467. p.: “Bet Ārons un Hūrs pieturēja to aiz rokām”. …”Un bija, kad Mozus pacēla (roku)”. “Kad pacēla” – nozīmē, ka pacēla labo pāri kreisajai un tieši to viņš domāja, kad pacēla augšup savas rokas, tad pievarēja Israēlu, Augstāko Israēlu, Zeir Anpin”, bet kad nolaida savu roku, tad pievarēja Amaleku”. 
Jautājums:
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 470. p.: …Kā sacīts: “Jo izdzēšot, Es likvidēju atmiņas par Amaleku no debesu dzīlēm”. “Izdzēšot” – to augšienē, “likvidēšu” – lejā, “atmiņas” – tas ir, atmiņas augšā un lejā. “Augšā” un “lejā” – sacīts ne par mūsu pasauli. Jo mūsu pasaule nav labojama, tajā nav ko labot. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”:
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 444. p.: Pirmais, kurš atnāca karot ar Israēlu, bija Amaleks. Tādēļ: “Viņa beigas – nāve”. Kā sacīts: “Jo Es pilnīgi izdzēsīšu atmiņas par Amaleku”. 
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 441. p.: …Par to sacīts: “Near ar vērsi un ēzeli vienlaikus” – lai cilvēks neatstātu vietu nederīgām saiknēm. Jo tādas cilvēka darbības rezultātā atmostas ne tas, kas vajadzīgs. Un kad tie savienojas kopā, nav iespējams tiem nostāvēt pretī. No to saiknes puses, no to pamata nāk viena klipa, kas tiek dēvēta “suns”, kas ar savu bezkaunību pārspējis visus. 
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beshalach), 335. p.: Templis, kuru uzcēla ķēniņš Zālamans, – tas ir miera Templis. Tas līdzinās augstākajam visās savās labošanās, lai kļūtu, pateicoties augstākā labošanai, par miera un mantojuma Templi. 
Zoar, nodaļa “Bešalah” (Beschalach), 332. p.: Ir bauslis par apakšējā Tempļa uzcelšanu līdzīgi augstākajam Templim. Kā sacīts: “Vietā, kuru Tu man sagatavoji, lai tajā dzīvotu”. Jo nepieciešams uzcelt Templi lejā un no tā katru dienu raidīt augšup lūgšanu – tas ir, kalpot Radītājam. Jo lūgšana – tā arī ir kalpošana. 
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts “Līgavas nakts”: