Cilvēks ir tas, kurš līdzpārdzīvo
Replika: Saadi, 12.gs. persiešu dzejnieks, sūfists ir sacījis: Ja tu esi vienaldzīgs pret citu ciešanām, tu neesi pelnījis tikt dēvēts par „cilvēku”.
Atbilde: Jā. Patiešām par cilvēku var dēvēt to, kurš līdzpārdzīvo. Tas nozīmē, ka viņam eksistē tiekšanās uz saikni ar citiem. Un pareizā saiknē ar citiem – līdzcietībā, labvēlīgā komunikācijā utt., cilvēks veido savu matricu, kuru dēvē par „Ādamu” (cilvēku). (vairāk…)
Jautājums:
Nepieciešams tiekties uz to, lai mūsu vēršanās pie Radītāja būtu pēc iespējas tālāka no mūsu egoisma, un mēs vēlētos apvienoties centrālajā punktā starp mums. Tas nozīmē, ka es anulēju sevi un attiecos pret visiem vienlīdzīgi, un starp viņiem nav slikto un labo, tuvo un tālo, bet visi ir absolūti vienādi.
Ticība, kas augstāka par zināšanām, prasa īpašu prātu. Lieta tā, ka šīs pasaules cilvēks: tu un es, katrs no mums, ir veidots no egoisma – vēlmes gūt baudu, kura iekšienē jūt visu realitāti.
Siržu savienošanās – tā ir sajūta, ka mēs atrodamies vienā sirdī: saprotam viens otru, jūtam, mums ir viens mērķis un ir tikai viens spēks, kurš mūs vada. Taču savienošanās priekšnoteikums ir saprast sevī, ko nozīmē atšķirtība.
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums:
Gala pietura – savas dvēseles saknes sasniegšana
Vīrietis un sieviete garīgajā