Category Archives: Garīgais darbs

Nomet no pleciem savu ēzeli

Mūsu ceļš saistīts ar vēlmes baudīt attīstību. Mēs visi kopā atrodamies šajā vienotajā vēlmē. Tajā ieliktas gaismas izplatīšanās četras stadijas, pasaules, parcufim, pakāpes… Viss atrodas tajā.

Citādi sakot, šī vēlme – salikta. Tāpat arī mūsu ķermenis sastāv no dažādiem orgāniem un daļām.

Starp vēlmes daļām vienas no tām vairāk attīstītas, bet citas – mazāk. No otras puses, tās atšķiras pēc sava „slāņa”, ko dēvē par avijut. Bez tam, vienas pēc savas uztveres atrodas tuvāk saņemšanai, bet citas – atdevei. Pastāv arī citas gradācijas. Tādējādi, ja sadalīt šo lielo vēlmi sastāvdaļās, tad katra izrādīsies īpaša pēc savām detaļām un ingredientiem. (vairāk…)

Hipnozes varā

Ciešanas mūs noved mūs jautājumam: kādēļ mēs dzīvojam? Dzīvot, lai izjustu ciešanas kalpojot savam egoismam, es nevēlos. Labāk nāve, nekā tāda dzīve. Daudzi cilvēki pasaulē gatavi nomirt, citi patiešām izdara pašnāvību.

Kā lai izmaina situāciju, lai nevis es apkalpotu savu vēlmi, bet vēlme man kalpotu? Tas iespējams, ja atnāks gaisma, kas atgriež pie Avota. Man vajadzīgs šis slēptais spēks, kaut arī es nezinu, no kurienes tas nāk. Tikai šis spēks izmainīs manī prioritāšu kārtību, pacels garīgās dzīves, atdeves, iziešanas ārpus sevis pāri egoistiskajām rūpēm par eksistenci šeit un tagad svarīgumu. (vairāk…)

Mana piedeva ķēniņa cienastam

Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks iegūst altruistisko nolūku, un sagādā Radītājam labpatiku, tad, ietērpjoties šajā labpatikā, viņš izpelnas absolūtu mūžību, līdzīgi Radītājam, un tādā veidā atbrīvojas no nāves eņģeļa.

Nekas neizzūd, nekas nemirst un nedzimst, nekur nav nekā jauna, izņemot to, kā mēs izmantojam gaismu un tilpni. Radījums tikai vēlas pievienot savu attieksmi, savu gaismas un tilpnes – šo divu pamatu, no kuriem Radītājs izveidoja pasauli, izmantošanas paņēmienu. Radījums tās vēlas vadīt ar divu „grožu” palīdzību”: pa kreisi – tilpne, pa labi – gaisma. Izmantojot tās kopā, radījums pielīdzina sevi Radītājam, t.i., atrodas vidējā līnijā. Tā arī ir radījuma „piedeva”. Uz to ir virzīta visa radījuma attīstība. Vispirms tam jāpaņem rokās šie „groži” – jāpaceļas pāri saņemošajai vēlmei un pāri gaismai, atsakoties no egoistiskas to izmantošanas, un vēloties pāriet uz citu veidu. Nepieciešams vēl saprast, kā iegūt šo personīgo, patstāvīgo pieeju. (vairāk…)

Problēma tajā apstāklī, ka aizmirstam galveno

Problēma tajā apstāklī, ka mēs pastāvīgi aizmirstam par Radītāju! Saprotams, ka mēs strādājam grupā – jo rakstīts, ka no tās viss ir atkarīgs, un tikai grupā mums ir gribas brīvība. Tikai tur es varu izdarīt to, kas no manis ir atkarīgs.

Cits līdzeklis – izplatīšana. Mēs saprotam, ja plaši izplatīsim, tad dziļi izjutīsim visu pārējo tieksmes, nodosim viens otram vēlmes.

Taču aiz visām šīm darbībām: mācībās, izplatīšanā, grupā – mēs aizmirstam, ka veicam tās tikai ar vienu nolūku, lai sniegtu labpatiku Radītājam. Šī izpratne mums zūd. Mēs Viņu neizjūtam, un tāpēc Viņš it kā mums neeksistē. (vairāk…)

Kalpot pasaulei

Jautājums: Kā kopīgā sevis labošanā jāpiedalās Israēla tautai, kura dzīvo mūsu pasaules materiālajā līmenī?

Atbilde: Līdzās garīgā Israēla labošanai, mums jālabo arī tā materiālā „hipostāze”. Tā ir Israēla dvēseļu pārdzimšanas riņķojumu rezultāts, tajā pašā laikā Israēls – visi tie, kuriem ir punkts sirdī, garīgā tieksme, ar kuru viņi pievienojas procesam.

Starpība starp viņiem ir tieksmē: cilvēks, kuram ir punkts sirdī, tiecas pēc garīgā, bet cilvēks, kuram šī punkta nav, pēc garīgā netiecas. Taču, ja cilvēks bez punkta sirdī tomēr pieder pie Israēla tautas, viņam jāsāk laboties. (vairāk…)

Jaunas sveces gaisma

Tieši tam, kuru Radītājs vēlas virzīt uz priekšu garīgajā izaugsmē, Viņš arī sūta nepatikšanas un problēmas, izraisa uz viņu spiedienu – tas ir, iesēdina „tumšā pagrabā”.

Un jo vairāk cilvēks attīstās, jo skumjāk jūtas – jo nesaprot, kāpēc viņam salīdzinājumā ar citiem devuši tādu rūgtu dzīvi? Ko viņš saņem, un kā virzās uz priekšu savā garīgajā izaugsmē, pateicoties tam, ka strādā tumsā?

Pat ja viņš nesalīdzina sevi ar citiem, tad vienalga nespēj saprast, kādēļ Radītājs – tēvs tā izturas pret viņu. Kā var būt, ka labsirdīgais un labu darošais viņam sagatavojis tādu smagu un rūgtu dzīvi uz tik ilgu laiku. (vairāk…)

Pabeidzot Ābrama darbu

Šodien mēs pabeidzam to, ko aizsāka Ābrams, apmācot piegulētāju dēlus visiespējamākām garīgām praksēm, kas ir sākuma posms īstam garīgajam darbam, virzītam uz atdevi. Ābrams ielika viņos ticību pamatus un nosūtīja uz austrumu zemēm.

Vēlāk tas pats Ābrama darbs īstenojās caur Israēla tautu, kura nokrita no garīgā līmeņa Tempļa nopostīšanas laikā, un līdz ar to veicināja reliģiju rašanos. Tādā veidā ticības, kuras aizsākās Ābrama laikos, un reliģijas, kuras aizsākās Tempļa nopostīšanas laikos, būtībā ir Israēla metodikas iekļaušanas etapi pasaules tautās. Jūdaisms, kristietība, islāms – visas šīs konfesijas virzīja cilvēci uz priekšu uz Dievišķības izpratni. Bez tām cilvēce būtu palikusi pilnīgā barbarismā. Mūsdienās, pēc tūkstošu gadu attīstības, mums grūti iedomāties cilvēku, kurš neaizdomājas par šo pasauli un nākamo, par Radītāju, par labo un ļauno. Bez reliģijas šodien nebūtu kultūras, izglītības un pašas cilvēku sabiedrības mūsdienu izpratnē. (vairāk…)

Gaisma, tik neizzināma pēc būtības

„Desmit Sfirotu Macība”, 1. d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (14.): Kas ir gaismas izplatīšanās (itpashtut)?

Gaisma, kas nāk no Radītāja būtības, un ienāk radījumā, tiek dēvēta par gaismu, kura „izplatās”. Patiesībā tas neietekmē augstāko gaismu, līdzīgi kā aizdedzina sveci no sveces, kura nenodara nekādu kaitējumu pirmajai svecei, bet tā tiek dēvēts, jo tā uztver pats radījums.

Nepastāv dažādas gaismas, kas atrodas Radītājā vai radījumā. Gaisma pati par sevi vispār nepastāv. Par gaismu dēvē radījuma iespaidu par piepildījumu, kas tajā atradās jau iepriekš. (vairāk…)

Tumsas sakne

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1.d., „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”

Jautājums (17.): Kas ir tumsa?

Ceturtā vēlmes stadija, kura samazinājuma dēļ nesaņem sevī augstāko gaismu, tiek definēta kā tumsas sakne.

Turklāt tas neskatoties uz to, ka samazinājums 4. stadijā bija veikts saskaņā ar tās personīgo vēlēšanos. Pati par sevi tā pārspēja savu vēlmi saņemt un vēlējās kļūt līdzīga Radītājam, Veidotājam, saskaņā ar savu brīvo izvēli. (vairāk…)

Kas ir gaiša, smalka vēlme?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (15.): Kas ir gaišs, smalks (zah)?

Vēlmes saņemt 1. stadija tiek noteikta kā gaišāka (zah) attiecībā pret trijām sekojošām stadijām. (vairāk…)