Category Archives: Garīgais darbs

Mēs visi kaut kam ticam

Tādos rakstos kā „Reliģijas būtība un mērķis” Bāls Sulams liek saprast ko vairāk kā viena vai otra konfesija. „Reliģija” dotajā gadījumā – tā ir attieksme pret dzīvi, uztvere un realitātes izjūta. Kāda tā man šķiet: ārējā vai iekšējā? Vai esmu spējīgs atšķirt?

Vai es varu ar pāliecību paļauties uz to, ko jūtu? Vai varu uzticēties savam prātam un jūtām? Vai es pareizi uztveru situāciju, vai arī atrodos aptumšotu sajūtu gūstā? Iespējams, patiesībā viss nav tā, kā es redzu un jūtu? Kādā tad veidā pārbaudīt savas realitātes ainas ticamību? Kā saprast parādības, kuras tajā novēroju? Un kā tās pareizi izmantot? Kur ņemt kritērijus? Kā sevi novērtēt objektīvi, no malas?

Visi šie un daudzi citi jautājumi ietilpst „reliģijas” jēdzienā. (vairāk…)

Vienotības pakāpienu kāpnes

Mēs esam tik lielā mērā atdalīti un atšķirīgi, ka paši ar to neko nespējam izdarīt. Citādi mēs tā arī paliksim šajā pasaulē ar savu milzīgo sakaru trūkuma sajūtu, kas pastāvīgi tikai pieaug. Jo augstāk mēs paceļamies, jo zemāk krītam. Proti, atbilstoši attīstībai nošķirtība starp visām atsevišķām dvēselēm liksies mums arvien būtiskāka, nozīmīgāka, spēcīgāka, izpaužoties vairums dažādos veidos.

Starpība labestības un ļaunuma, saņemšanas un atdeves izpratnē kļūst arvien nozīmīgāka. Un mums nāksies katrreiz pielikt arvien lielākas pūles, lai šos polus savienotu jēdzienā Viens. Būtībā visu savu garīgo izaugsmi mēs vērtējam attiecībā pret šo jēdzienu. (vairāk…)

Izzināšanas kalngals – Bezgalībā

Radītājs ietverts jēdzienā „Viens”, kā sacīts: „Viens, Vienots un Vienīgais” – tādā veidā Viņš mums atklājas. Kad kabalisti izzina Bezgalības gaismu, visaugstāko punktu, kādu tikai iespējams sasniegt, viņi atklāj Vienu jēdzienu, kurā ir ietverts viss, bez jebkādas atšķirības.

Sākotnēji viss bija iekļauts šajā vienā jēdzienā – visi radījumi kā viens radījums. Pēc tam, lai radījumiem dotu eksistences, sapratnes un izzināšanas sajūtu: kas ir viņi paši, un kas ir Radītājs, novērtēt, kādā absolūtā, mūžīgā, lielā stāvoklī viņi atrodas, – šis viens jēdziens dalās vairums atsevišķos un tam pretējos jēdzienos. (vairāk…)

Dvēseles psiholoģija

Nodarbībās, izņemot visu pārējo, mēs studējam garīgo pasauļu, parcufim un sfirot uzbūvi un mijiedarbību. Rodas jautājums: kādēļ man tas ir vajadzīgs? Man taču tikai jāizsauc uz sevi gaisma, kas atgriež pie Avota.

Pat ja manā dzimtajā valodā nav laista klajā neviena kabalas grāmata, es varu atrasties nodarbībā un klausīties Zoar Grāmatas lasīšanu, nesaprotot vārdus. Ar to patiešām ir pietiekami. Bālam Sulamam, piemēram, bija daži skolnieki, kuri nezināja idiša valodu, kurā viņš pasniedza nodarbības.

Tāču šeit slēpjas vēl kāds aspekts. Virzot uz priekšu savu garīgo attīstību, mēs sākam sevī sajust, atklāt daudzveidīgas garīgās parādības. Ko ar to darīt? Lūk, tādēļ tomēr cilvēks apgūst kabalas zinātni – savas iekšējās garīgās psiholoģijas veidā. Pateicoties tai, viss viņā saplūst vienā ainā. (vairāk…)

Piedod, dārgais, taču zaļa dzīve beigusies…

Kādreiz pie kabalas nonāca tikai tie, kuri vēlējās uzzināt par dzīves jēgu, tās būtību: kādēļ mēs piedzimstam un mirstam, kādēļ dzīvojam tik grūtu dzīvi. Cilvēks to vēlas zināt, un pat ja viņa dzīve būs materiāli pilnīgi nodrošināta, viņam jebkurā gadījumā radīsies šie jautājumi, jo tie nāk no cilvēciskās pakāpes, ne dzīvnieciskās. Cilvēks nav suns, pat ja apmetīsies pieczvaigžņu viesnīcā, viņam tāpat būs slikti un viņš vēl kaut ko vēlēsies priekš dvēseles.

Tas labi redzams Eiropā – līdz tam, kā sākās krīze, attīstītākajās valstīs ar augstu labklājības līmeni bija visaugstākais pašnāvību procents. Patreiz, kad šīs valstis pārdzīvo problēmas, pašnāvību procents samazināsies. Cilvēki augstāk vērtēs dzīvi, viņiem radīsies vēlmes: vēl kāds neliels uzlabojums, – un tas jau sniedz dzīves sajūtu. (vairāk…)

Ja tikai ieklausīsies

Jautājums: Kā neizšķiest savus spēkus uz blakus mērķiem? Ja visi traucēkļi nāk no Radītāja, tad kā lai ar Viņu samērojos spēkiem?

Atbilde: Dabiski, ka visi traucēkļi mums nāk no Radītāja, lai labāk sevi izprastu un efektīvāk virzītu uz priekšu savu garīgo izaugsmi. Tie tikai saucas par traucēkļiem. Mēs nesaprotam, ka tie ir padomi, kā pareizāk veicināt savu garīgo attīstību. Ja mēs dziļāk ieklausītos tā dēvētajā „Radītāja balsī”, tad ļoti ātri virzītos uz mērķi. (vairāk…)

Pirms izšķirošā augšupejas ceļa

Visas labošanās tiek veiktas pēc principa „no vieglā uz grūtāko”. Un tas ir loģiski: sākumā gaisma izlabo tīrākās tilpnes, kuras atrodas tai tuvāk, bet pēc tam ar to palīdzību pāriet pie primitīvākām un sarežģītākām tilpnēm.

Katrā tilpnē atrodas piecas kategorijas vai desmit sfirot – citādi sakot, konstrukcija AVAJA. Saskaņā ar tilpnes avijut, šī konstrukcija dalās piecās daļās: no nulles līdz ceturtai.

Tilpne ir sašķelta īpašā veidā: jo augstāk atradās tās daļas, jo zemāk tās nokrita, tajā pašā laikā apakšējās, gluži otrādi, cieta mazākas izmaiņas. Tagad gaismu un tilpņu atgriezeniskā kārtība nosaka labošanās ceļu. Tilpnes labojas ar gaismu, kas atgriež pie Avota, vai ar apkārtējo gaismu (O”M). Tā nonāk un darbojas saskaņā ar nemainīgo un negrozāmo īpašību līdzības likumu. (vairāk…)

No Bezgalības uz Bezgalību

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Tora netika dota ciltstēviem, jo bausli par mīlestību pret tuvāko kā sevi pašu, kas ir Toras pamats, nav cienīgi ievērot vienatnē. Šim nolūkam nepieciešama iepriekšēja visas tautas piekrišana.

Un tādējādi lieta stiepās garumā līdz Israēla dēlu iznākšanai no Ēģiptes, kad viņi kļuva cienīgi to ievērot. Tad vispirms viņiem tika taujāts: vai piekrīt katrs no tautas uzņemties šo bausli? Un pēc tam, kad tam piekrita, viņiem tika iedota Tora.

No kabalas pirmavotiem, tādiem kā „Ievads kabalas zinātnē”, „Desmit Sfirotu Mācība” un ARI darbs „Dzīvības Koks”, mēs uzzinām par garīgās pasaules uzbūvi, par dvēseles radīšanu – vienīgā radījuma un par to, kā šī dvēsele izgājusi sašķelšanos, sadaloties vairums daļās. Var sacīt, ka šīs daļas pastāvēja arī agrāk, taču saplūda vienotā nolūkā, vieotā nodomā, īpašā stāvoklī. (vairāk…)

Visa pasaule ir atkarīga no tiem, kuri tiecas augšup

Bāls Sulams „Galvojums” (saīsinātais variants): Israēla tautas uzdevums – sagatavot pasauli noteiktai attīrīšanai, lai tā spētu pieņemt mīlestības pret tuvāko principu, līdzīgi Israēlam. Katrs tajā iegulda savu artavu, un tādā veidā katrs no Israēla tautas vērš pasauli uz labestību.

Bezgalības Malhut labošanās noris posmveidā. Tajā ir daļas, kuras ir „caurspīdīgākas”, un kuras „primitīvākas”, tāpat kā ķermenī atrodas vairāk vai mazāk svarīgi orgāni. Šī atšķirība raksturīga sabojātības periodam, tajā pašā laikā pēc labošanās vairāk sabojātās daļas, iespējams, sasniegs lielu augstumu. (vairāk…)

Garīgais ķermenis sfirot formā

Pakāpe, uz kuras atrodas cilvēks, pilnībā nosaka visas viņa domas un jūtas. Mēs neesam spējīgi ārpus tās par kaut ko domāt, saprast, just, kaut ko plānot, uz kaut ko tiekties, – tas viss noteikts tikai ar mūsu stāvokli, augstumu, uz kura mēs pacēlāmies.

Vēlme baudīt darbojas saskaņā ar gaismas lielumu, kas tajā atklājas: no maksimālās, Bezgalības pasaulē – līdz vienai no turienes lejup nākošajām 125 pakāpēm, kurās gaisma kļuva arvien vājāka, un tāpēc arvien mazāk iedarbojās uz vēlmi. Un atbilstoši šīs pavājināšanās pakāpei, vēlme kļuva arvien nespodrāka un neizlabota, tāla no gaismas pēc savām īpašībām.

Gaismai arvien mazāk starojot uz vēlmi, tā arvien spēcīgāk izpauž savu personīgo īpašību – egoismu. Viss ir atkarīgs tikai no gaismas spēka, kurš ietekmē vēlmi. (vairāk…)