Jautājums: Vai ir cerība, ka mūsu centieni un dzīves vērtības, uz ko patreiz tiecamies, pāries pie mūsu dēliem, bet no viņiem – pie viņu dēliem, jo redzam, ka viss iet uz izzušanu?

Atbilde: Daba neizzudīs, dzīve neizdzisīs. Mums būs jāpastāv šodienas informatīvajā mērogā, kuru sajutīsim līdz brīdim, kad pilnībā pabeigsim savu labošanos.

Tāpēc nedomājiet par pasaules galu, par to, kas paliks vai nepaliks mūsu bērniem un mazbērniem, un vai pasaule vispār pastāvēs pēc dažām paaudzēm. Mūsu pasaule pārstās eksistēt tikai tad, kad pēc tās vairs nebūs nepieciešamības. Tas ir, kad pēdējie cilvēki, kuri izejot labošanās nobeiguma posmu, to pabeigs, tad visa esošā uz to brīdi cilvēce sāks vienlaikus sajust, ka tā ir pēdējā labošanās, kas tos savstarpēji saslēdz absolūti ideālā globālā sabiedrībā un kas ļauj viņiem visiem kopā sākt sajust pakāpenisku šīs pasaules izzušanu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Kopējā lūgšana nozīmē – lūgšana par citiem cilvēkiem. Vēlies iznākt no tumsas – sāc rūpēties par citiem, tas ir vienīgais mūsu darbs.

Palūkojiet, kādas ciešanas mums jāiziet šajā pasaulē visas vēstures, visas evolūcijas gaitā, līdz beidzot sapratīsim, kamdēļ tas viss ir vajadzīgs. Mums nācās attīstīt zinātni, tehniku, tehnoloģijas, pārdzīvot visas iespējamās krīzes, ekonomiskās problēmas – viss griežas apkārt vienam punktam, lai no negatīvas pieredzes novestu mūs pie mūsu savienošanās neizbēgamības.

Taisnā ceļā nav iespējams nonākt pie savienošanās. Kamēr cilvēks neizmēģinās visas nodarbes, līdz pārliecināsies, ka tajās nav nekāda labuma – viņš nepiekritīs veltīt sevi garīgajam darbam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabašs, Šlavei Sulam, 1984., 2. raksts „Biedru mīlestība”: Torā sacīts: „Un atrada Jozefu cilvēks, kad viņš klīda laukā”. „Cilvēks, kas klīst laukā”, – tas ir cilvēks, kurš nomaldījies no saprāta ceļa, tas ir, kurš nezina īsto ceļu, kas ved uz paredzēto vietu. Un viņš domā, ka nekad nesasniegs savu mērķi.

Mums ir tāda sajūta: mērķis tik lielā mērā ir mums pretstatā, ka šķiet kā mirāža. Esam pilnīgi no tā atrauti.

Un tas cilvēks viņam jautāja: „Ko tu meklē?” Tas ir, ar ko varu tev palīdzēt?…

Ja cilvēks ir izmisis – kas viņam jāmeklē? Kas jālūdz? Viņš taču redz, ka viņam nav ne mazāko iespēju sasniegt garīgo. Nav spēka, nav patiesas vēlmes – ko darīt? (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 3. nodarbība

Rabīns Elimeleks no Ležamskas, grāmata „Gaismeklis un saule”: Padoms un līdzeklis kalpojot Radītājam, un galvenais atgriešanās ceļš ir sekojoši: apvienot mūsu sirdis biedru savstarpējā mīlestībā, redzēt tuvākā vertību kalpošanā Radītājam un sava Veidotāja izzināšanā un neskatīties uz tuvākā trūkumiem.

Galvenais – apvienoties ar katru no biedriem mīlestībā, vienotā sirdī, kalpot Radītājam, kopīgi sniegt palīdzības roku, izveidot starp mums saikni un saliedēties vienam otrā savās sirdīs, lai kļūtu kā viens veselums, un kalpot Radītājam ar visu sirdi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Norises - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī. 1. nodarbība

Patiesībā garīgais darbs ir ļoti īss un vienkāršs, ja pacelsimies virs egoistiskā nolūka un vēlēsimies pārbaudīt, cik lielā pakāpē mēs tajā eksitējam. Tikai jāskatās no ārienes, jo to nav iespējams izpētīt  un sajust, kamēr atrodies egoisma iekšienē, un tas valda pār tevi un piekukuļo tevi, atņemot spēju izturēties kritiski.

Lai būtu par objektīvu pētnieku un taisnīgu tiesnesi, tev jābūt pilnīgi neatkarīgam no tā, ko tu pārbaudi. Tā jau ir ļoti augsta pakāpe. Taču jāmēģina un jāsāk no mazuma, lai pēc iespējas kritiskāk sevi novērtētu. Tas tiek dēvēts par ļaunuma apzināšanos. Pastāvīgi jāpārbauda: kāds ir mans nolūks attiecībā uz jebkuru darbību, uzskatu, veicamo kustību.

No šejienes nekavējoties var pāriet uz prasību mainīt savu dabu, jo mana daba ir egoistiska, taču ir cita daba – atdeve. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Mēs eksistējam vienotā realitātē, bezgalības pasaulē, taču uztveram no tās tikai to daļu, kuru spējam apzināties, un tajā veidā, to fragmentu, kuru veido mūsu īpašības no visas bezgalības pasaules. Tomēr jebkurā gadījumā mēs pastāvīgi esam pieslēgti bezgalības pasaulei, no turienes saņemam spēkus un visas izmaiņas mūsos notiek no pieslēgšanās tai.

Tādējādi mēs apgūstam, ka jebkuras izmaiņas noris pateicoties ma”n pacelšanai augšup no mums cauri visām pasaulēm uz bezgalības pasauli un lejup nonāk pie mums kā ma”d. Tāpat jebkuras izmaiņas rada jaunu parcufu – stāvokli, bet saikne starp tiem tāpat caur bezgalības pasauli saskaņā ar noteikumu „augstākā malhut kļūst par zemākā keter”. Turklāt tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka malhut iegūst bezgalības pasaules īpašības un, pateicoties tam, kļūst par keter īpašību. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Kabala un citas zinātnes, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No nodarbības pirms kongresa Aravas tuksnesī

Bāls Sulams „Gudrības augļi”, 17. vēstule: Ir gadījumi, kad kustēties ir sliktāk kā atrasties bezdarbībā, ja esi nomaldījies no ceļa. Īstenības ceļš – tā ir ļoti smalka līnija, pa kuru iet un virzās uz priekšu, līdz sasniedz ķēniņa pili.

Turklāt katram, kurš uzsāk ceļu no līnijas sākuma, ļoti jāuzmanās, lai nenovirzītos pa labi no līnijas vai pa kreisi, pat mata resnumā. Ja sākumā ir kļūdījies mata resnumā, tad arī pat tālāk mērojot ceļu pa īsteno taisno līniju, vienalga nekādā gadījumā nenonāksi pie ķēniņa pils. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Ar egoismu tiek saprasta nevis parasta cilvēka vēlme sasniegt savu ķermenisko vēlmju (pārtika, sekss, ģimene) un sabiedrisko vēlmju (bagātība, vara, zināšanas) piepildījumu, bet gan viņa pretestība attiecībā uz vienotību, atdevi un mīlestību pret cilvēkiem.

Tāda atstumtība izpaužas tikai tad, kad viņš piedalās integrālās audzināšanas grupā, atbilstoši viņa pūlēm attiecībā uz vienotību ar grupas dalībniekiem.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs - Nav komentāru→

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 100. p.: Lai nevienam nerodas doma, it kā Radītājs vēlas palikt tādā vadības stadijā, kad Viņa vaigs slēpts no radījumiem. Tad, kad Viņš rīkojas ar Saviem radījumiem, paliekot vaiga apslēptībā, cēlonis ir tikai viens: Viņš grib, lai radījumi vēlētos Viņa vaiga atklāsmi un Viņu atrastu.

Mēs runājam tikai no saņemošo pozīcijas, tas ir, radījumu, kuri izjūt sajūtas attiecībā pret Radītāju. Lūk, radījums: rumpis, galva, rokas un kājas – viss savā vietā. Taču, vai tas automātiski tiek dēvēts par „radījumu”? Nē.

„Radījums” – tā ir vēlme baudīt, kura sajūt Radītāju, vai trūkums pēc Viņa. No šī trūkuma nāk mana sākotne kā radījums – attiecībā pret To, kuru es dēvēju „Radītājs”. Turpretim, ja man nav šīs Radītāja trūkuma sajūtas, tad es neesmu radījums, neattiecinu sevi uz kaut ko vai kādu un palieku „dzīvnieciskās” attīstības pakāpē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Labošanās notiek no vieglākā līdz arvien smagākam. Kaut arī jebkurā pakāpē gaidāmā labošanās mums šķiet par grūtu, un mēs nevaram iztēloties neko lielāku un smagāku. Ikviens to uztver atbilstoši savai pakāpei.

Taču, ja paskatīties uz garīgajām kāpnēm kopumā, tad, protams, jo augstāk mēs uzkāpjam, jo ar grūtākām vēlmēm strādājam. Kaut gan cilvēkam ar savu pieredzi un daļēji izlabotām vēlmēm, kas jau iepriekš tika sasniegts, ir vieglāk pārvarēt šīs grūtības un virzīties uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→