Jautājums: Kāda pašanalīze jāveic, lai atklātu sevī vairāk tukšu vēlmju?

Atbilde: Vispirms jānoskaidro nevis savas tukšās vēlmes, bet Radītāja dižums. Pastāvīgi jāvirzās turoties pie labās līnijas. Nav jākritizē sevi bez vajadzības, nevajag sevī rakņāties un meklēt, kur nokrist. Ja es tā daru, tas nozīmē, ka pūlos tikt sevī skaidrībā bez gaismas palīdzības. Taču bez gaismas es neko nevaru  noskaidrot.

Pastāvīgi jātiecas uz labo līniju, uz gaismu, uz Radītaja dižumu, uz saplūsmi – maksimāli, cik vien tas ir iespējams. Turklāt tā rezultātā, ka es uz to tiekšos, mācoties, nodarbojoties ar izplatīšanu, piedaloties grupā – es sākšu atklāt, cik lielā mērā pats uz to neattiecos. Tā jau būs ļaunuma atklāšana, kuru man paudīs gaisma, nevis mana personīgā rakņāšanās sevī, kas ļauj man redzēt visu, kas ienāk prātā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Purim”: Sacīts, ka labošanās beigās tiks atcelti visi svētki, izņemot Purim, jo tad notika pats lielākais brīnums, kāds iepriekš netika piedzīvots. Ne sestdienās, ne citās īpašās dienās neatklājās tik liela gaisma, bet tikai Purim dienās. Un tāpēc Purim izraisa tādu pozitīvu ietekmi uz visām citām dienām.

Līdz labošanās beigām nav iespējams izlabot visas sašķeltās dzirksteles un vēlmes, bet tikai 288 dzirksteles no 320, lai pievienotu tās atdevei. Un tas noskaidrojas pakāpeniski, taču paliek 32 dzirksteles no visām (lamed-bet, kas nozīmē „sirds”), kuras aizliegts noskaidrot. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Kongress Aravas tuksnesī, 7. nodarbība

Kabalisti sniedz man „padomus tumsā”, un rezultātā es kā bērns stāvu man patreiz nezināmas realitātes priekšā.

Tāpat arī mēs pamācām mazus bērnus, bet viņi paklausīgi izpilda mūsu pamācības, jo pašiem vēl nav ne mazākās sapratnes par priekšmetu un viņi pilnībā uzticas vecākajiem. Pēc savas dabas bērns instinktīvi mums tic un seko, tā sacīt „ar aizvērtām acīm”.

Tāpat arī mums jāseko kabalistiem. Protams, tas izraisa diskomfortu, jo esam taču pieauguši cilvēki, mēs vēlamies saprast, sajust… „Jā, bet ar ko patiesībā es nodarbojos? Kāpēc un kādēļ? No kurienes tas nāk?” Katram ir diezgan ieganstu un jautājumu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Jūs klāstāt, ka visa mūsu attīstība paredzēta, lai ieaudzinātu mūsos apzināšanos par to, kas mēs esam. Kas tad mēs esam?

Atbilde: Pirmkārt, mēs neesam dzīvnieki, kuri eksistē savā ķermenī un rūpējas tikai par to, kā to aizpildīt.

Otrkārt, mēs esam ne vien egoistiskas būtnes, kurām jāizdabā savam ego, kurš rotaļājas ar mums un grūž uz dažādiem maldīgiem mērķiem, kuri mums sagādā vienas ciešanas visas dzīves laikā. Kā sacīts: „Cilvēks nomirst nesasniedzis pat pusi vēlamā”. Tas ir, neviens nav apmierināts ar savu dzīvi un nomirstot neko nepaņem līdzi. Turklāt patreiz mēs nonākam pie tāda stāvokļa, kad paliksim tukšā pat vēl līdz miršanai. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Šodien ar savu apvienošanos mēs veidojam vēsturi. Mums viss ir pirmoreiz. Līdz šim laikam paaudzes garīgi lejup nāca: no Radītāja atklāsmes Ādamam, caur Ābramu, Mozu utt. – līdz Rabašam. Kopumā šis process tiek dēvēts „paaudžu lejup nākšana”. Turpretim mēs pirmoreiz vēsturē atrodamies pilnīgā atrāvumā, bez jebkādas priekšdarbu bāzes. Mēs uzsākam augšupeju no nulles.

Pabeigts iepriekšējais attīstības posms. Nolaišanās no augšienes lejup, pasauļu, parcufim un sfirot lejup nākšana, Ādama Rišona dvēseles sašķelšanās – tas viss ir beidzies. Kā sacīja Bāls Sulams, no 1995. gada mēs uzsākām savu atceļu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kabalas izplatīšana, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Bāls Sulams, 57. vēstule: Pastāv dabas likums, ka nav gudrāka par pieredzējušu, un kamēr cilvēks nav papūlējies praksē izdarīt visu, kas viņa spēkos, nespēj viņš nekādā veidā nonākt līdz patiesi īstam maziskumam. Un tādējādi mums jāpieliek pūles, lai saņemtu svētumu un šķīstību, kā sacīts: „Visu, kas ir tavos spēkos, – dari”.

Strādājot ar apvienošanos, lai izveidotu tilpni atdevei, cilvēku pārņem izmisums. Tad viņā rodas patiess lūgums, uz kuru kā atbilde arī atnāk tilpne. Citiem vārdiem, pareiza vajadzība pēc apvienošanās arī nonāk no augšienes. Mēs paši to nespējam sasniegt. Lai kā mēs censtos, lai kā to vēlētos, mēs tikai gatavojam sevi kliedzienam, – un Radītājs mums dod vēlmi. Šajā pasaulē cilvēkam nav un nevar būt vajadzība pēc vienotības, lai kā viņš censtos. Centība nepieciešama tikai tam, lai palūgtu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Lūgšana un nolūks, Norises - Nav komentāru→

Jautājums: Kā jāstrādā ar pirmavotiem, lai tos nesagrozītu?

Atbilde: Tieši šī iemesla dēļ no mums tiek prasīts cienīt un godāt grupu, skolotāju, Zoar Grāmatas radītājus, jo atbilstoši tam es iekļaujos iekšienē un uzņemu no šī avota pēc iespējas mazāk to izjaucot.

Kad pielāgoju kādu Bāla Sulama vai Rabaša rakstu, lai to padarītu pieejamu plašam lasītāju lokam, es cenšos ieiet materiālā gluži kā embrijs, pilnībā sevi atceļot. Un pēc tam es nododu citiem vārdiem tās sajūtas un domu, ko biju pārdzīvojis, kamēr atrados šajā rakstā gluži kā ūdenī. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, Kabalas izplatīšana, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Šamati”, 26. raksts „Cilvēka nākotne atkarīga no viņa pateicības par pagātni”: Sacīts: „Dižens ir Radītājs, un niecīgais Viņu saskatīs”. Tas ir, tikai niecīgais var redzēt dižumu. Vārda „jakar” (dārgs)  burti līdzinās vārda „jakir” (pazīstams) burtiem, un tas liecina par to, ka jo dārgāka cilvēkam ir kāda lieta, jo augstāk viņš vērtē tās nozīmi (dižumu).

Tikai atkarībā no tā, cik nozīmīga viņam ir šī lieta, viņš jūsmo, un sajūsma noved viņu pie sajūtas sirdī. Un saskaņā ar tās novērtējumu, cik lielā mērā viņš zina, saprot un apzinās svarīgumu – tādā pašā mērā arī dzimst viņā prieks. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kā iespējams atteikties no pasaulīgajiem baudījumiem, ja cilvēks vēl nesajūt baudu atdeves vēlmē?

Atbilde: Mēs redzam, ka cilvēce visus šos stāvokļus iziet piespiedu kārtā. Tāds ir mūsu egoistiskās attīstības rezultāts, kurš noved cilvēkus pie vilšanās un depresijas, pie alkoholisma, narkotikām, pašnāvībām.

Mēs dzīvojam tikai pateicoties instinktīvām, dzīvnieciskām bailēm no nāves, kas dotas mums tādēļ, lai mēs spētu sasniegt mērķi. Šīs bailes mūs tur savās rokās un valda pār mums. Ja nebūtu to varas, mēs veiktu pavisam citus aprēķinus. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Nevajag kautrēties no vājībām, uzskatot, ka vājība var pazemināt mūsu vēlmi virzīties uz priekšu. Uz katra soļa ir „raudu vārti”, kuri atveras tikai pēc tam, kad esam apzinājušies savu personīgo bezspēcību. Un no kurienes mums var rasties spēki?… Virzība uz priekšu taču notiek pateicoties papildu atdeves spēkam. Mums pašiem šī spēka nav, mums tas ir jāiegūst.

Tādējādi, ja atklāju, ka man nav nekādas iespējas virzīties uz priekšu, – tā ir taisnība. Un ja es atklāju, ka man nav nekādas vēlmes virzīties uz priekšu, – tā arī ir taisnība. Un kas notiek tālāk? Tikai viens: pareiza vēršanās pie Radītāja caur grupu, lai Viņš izlabotu saikni starp mums. Un tad katrreiz mūsu apvienībā atklājas nākamais posms.

Cilvēks neko nav spējīgs izdarīt vienatnē. Lai cik stiprs viņš reizēm sev liktos, lai cik pārliecināts būtu, ka sasniegs visu, viņam nekas nesanāks. Kā sacīts: „netici sev līdz savai nāves dienai”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→