Category Archives: Garīgais darbs

Uz priekšu pretim tumsai

Jautājums: Lai izietu no Ēģiptes, jāiziet desmit mocības – desmit sitieni, kas nāk pār mūsu egoismu. Ko tas nozīmē?

Atbilde: Ēģiptes mocības – tie ir desmit sitieni, kurus cilvēks sajūt uz sevis, uz sava egoisma un kuri palīdz viņam atbrīvoties no egoisma. Ja es nejustu sitienus, es pastāvīgi vēlētos palikt egoismā. Turpretim, kad es, tajā atrodoties, izjūtu sitienus, tie man palīdz no tā izrauties.

Katrs sitiens kvalitatīvi spēcīgāks par iepriekšējo. Pieņemsim, ja esmu zaudējis visus savus labumus kāršu spēlē (kaut gan runa, protams, neiet par to), tad nākamais sitiens var nozīmēt tuva cilvēka zaudēšanu utt. (vairāk…)

„Es guļu, bet mana sirds ir nomodā”…

Cilvēks pats lemj: ko uzskatīt par dienu, bet ko par nakti: kas viņam ir labi, bet kas slikti. No vienas puses, viņam tiek dota atmoda, gara pacēlums, liela gaisma, un viņš saprot, cik lieliski virzīties uz priekšu un pietuvināties garīgajam. To viņš dēvē par dienu, taču patiesībā gaišs ir tikai viņa egoistiskajā vēlmē. Egoisms gūst baudu, un šādu stāvokli nedēvē par garīgo izaugsmi.

Taču, iespējams, viņš jūt sevi atrodamies tumsā, bezspēcībā, bet ar prātu saprot, ka šis stāvoklis nāk par labu virzībai uz priekšu. Un kaut arī savā vēlmē baudīt viņš pārdzīvo nepatīkamas sajūtas, taču kā sacīts: „Es guļu, bet mana sirds ir nomodā”. Vēlme baudīt sajūt tumsu, bet punkts sirdī – gaismu. Cilvēks saprot, ka šī tumsa viņam nāk tikai par labu, kritums paredz pacēlumu, un šim nolūkam viņam jāsagatavo vēl lielāka vēlme. Turklāt vēlme atnāk tieši no tumsas. (vairāk…)

Verdzība – atdeves īpašības trūkums

Laikā, kad cilvēku reizi pēc reizes no augšienes atstumj no apvienošanās, bet viņš no jauna uz to tiecas, viņš iziet stāvokļu rindu, kas dēvēti par trimdu. Viņš sāk arvien vairāk sajust, ka tā ir trimda. Taču no kā ir šī trimda?

Šeit pastāv vesela virkne noskaidrošanu: trimda no laba stāvokļa, trimda no sapratnes, trimda no tā, kas var piepildīt manu egoismu. Taču es visu sāku uztvert tam spītējot. Man nav svarīgi, kas man ir jāsajūt. Pat ja es neko nejutīšu, galvenais, pacelties pāri šim stāvoklim, lai par trimdu man kļūtu atdeves īpašības trūkums manī. (vairāk…)

Izpelnīties atdeves prieku

No Rabaša nodarbības: „Mēs zinām, ka mums nepieciešams sasniegt līdzību ar Radītāju, tas ir, kā Viņš atdod, tāpat arī mums ir jāatdod. Taču, kad mums ir jāatdod, atsakoties no personīgā egoisma, – mēs raudam, mums ir sāpīgi, ka esam spiesti rīkoties tādā veidā. Turpretī Radītājs gūst baudu no tā, ka atdod. Izrādās, ka mums nepieciešams sajust baudu no atdeves, ja vēlamies Viņam līdzināties! Nevienam nav vajadzīgas tavas ciešanas – tikai atdod!

Taču kā gūt baudu no atdeves, ja egoisms mums neļauj to darīt? Ar to ir jāstrādā, jo ķermenis nepiekrīt! Tomēr vajadzīgas nevis tavas ciešanas, bet tavas pūles. Turpretim, ja tev izdodas atdot bez kādiem pūliņiem, tā ir zīme, ka tu strādā sevis, nevis atdeves dēļ, tāpēc ka ķermenis nepiekritīs atdot. (vairāk…)

Sistēma atkarīga no ikviena

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 121.p.: Atgriežoties no mīlestības, cilvēks ne vien attaisno sevi, bet tāpat izpelnas nosliekt uz attaisnojumu visu pasauli. Tad, kad cilvēks izzina visas pasaules labošanos, tad cilvēki viņam patiešām jau šķiet izpelnījušies atgriešanos no mīlestības.

Taču jebkurā gadījumā, lai netic sev līdz savas nāves dienai. Un ja cietīs neveiksmi vienā pārkāpumā, tajā pašā mirklī tiks zaudēta visa izzināšana un brīnumainais labums, kā sacīts: „Viens grēcinieks iznīcinās daudz labuma”. (vairāk…)

Atbildēt uz Radītāja izaicinājumu

Eiropas kongress, 4. nodarbība

Kā raksta Bāls Sulams rakstā „Zemes priekšrocība – it visā” (Šamati), kad cilvēks lūkojas uz notiekošo viņam apkārt esošajā pasaulē, uz sevi un citiem, viņš redz, cik lielā mērā visi cieš no augstākās vadības un negūst baudu, kā tam pēc būtības būtu jānotiek. Šodien patiesībā cieš visa mūsu pasaule. Un cilvēkam šādā stāvoklī ir grūti sacīt, ka augstākā vadība sūta cilvēkiem tikai labu.

Ļoti grūti attaisnot Radītāju, kurš tādā veidā izturas pret radījumiem. Ļoti grūti attaisnot Viņa uzvedību attiecībā pret mums tajos vai citos atsevišķos gadījumos. Katram no mums ir ļoti daudz pretenziju pret Radītāju. (vairāk…)

Ar maksimālo ātrumu

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 125. p.: Lai visas pasaules attaisnojuma kauss nenosvērtu mazāk tajā laikā, kad cilvēks būs gatavs nosliekt visus uz attaisnojuma pusi, viņam nav nekāda līdzekļa, izņemot to, kā pastāvīgi pašam izjust ciešanas sabiedrības nelaimju dēļ, tieši tāpat, kā viņš cieš savu personīgo nelaimju dēļ.

Kabalisti klāsta par tiem stāvokļiem, kurus mums nāksies iziet mērojot garīgo ceļu. Stāsta tādēļ, lai mēs paši tiektos uz priekšu, izmantojot visus iespējamos līdzekļus.

Ja „neuzspiest”, mēs neizsauksim gaismu, kas atgriež pie Avota. Viss taču īstenojas tikai pateicoties gaismai. Nav cita spēka, izņemot gaismas spēku. Un mums nedaudz vairāk jāpapūlas, lai to piesaistītu. (vairāk…)

Ceļa atvieglošana

Jautājums: Kas pasaulē ir mainījies pēc tā, kad atklājām vienotības punktu? Vai jūs varētu aprakstīt šo sistēmu? Kā strādā mūsu iekšējās vienotības un to izmaiņu, kas rezultātā norisinās pasaulē, mehānisms?

Atbilde: Tad, kas es vēl atrados līdzās savam skolotājam Rabašam, es brīnījos, kāpēc viņš katru stundu klausās pēdējās ziņas un ko tur klausīties, jo parasti tur runā visu, ko vēlas – vienus melus?! Taču viņš prata uztvert galveno. Un tas visu divpadsmit gadu garumā, kuros viņu pazinu: viņš pastāvīgi no 1 līdz 2 minūtēm klausījās pēdējās ziņas, bet tālākais „ūdens” viņu neinteresēja. (vairāk…)

Starp bezgalības mīnusu un bezgalības plusu

Mēs atrodamies sistēmā, kas dēvēta par Bezgalības pasauli. Šajā Bezgalībā pastāv vēlme, kurai piemīt visas iespējamās saņemšanas un atdeves formas un gaisma, kas atklājas vēlmes iekšienē tādā pakāpē, kādā tā vērtē atdevi. Jo vairāk vēlme pauž atdevi, jo vairāk atklājas gaisma. Taču, ja vēlme netiecas uz atdevi, gaisma neatklājas.

Tas tiek dēvēts par Bezgalības pasauli, jo tajā pastāv visas iespējamās formas, kādas tikai var atrasties radījumā, – no pašām egoistiskākajām līdz altruistiskākajām, no bezgalības mīnusa līdz plusam. (vairāk…)

Kam tu tērē savu dzīvi?

Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 115. p.: Cilvēkam, kuram arvien vēl pietrūkst „viens bauslis”, jāraugās uz sevi kā uz pusi vainīgu un kā uz pusi attaisnotu. Lai iztēlojas, ka atgriešanās laiks atrodas viņa gadu vidū. Pirmajā savu gadu pusē viņš ir vainīgs, bet otrajā pusē – attaisnots.

Jautājums: Kā jāpiepūlas darbā cilvēkam, kurš vēlas pabeigt procesu vēl šajā pārdzimšanu riņķojumā?

Atbilde: Sagatavošanās periodā cilvēks visus ienīst. Pēc tam ļaunprātības viņam pārvēršas par kļūdām, un viņš apvienojas ar visiem. Taču tā vēl nav īsta vēlmju izlabošana, bet hefec hesed stāvoklis. Un visbeidzot nākamajā pakāpē cilvēks apvienojas līdz sasniedz saplūsmi. (vairāk…)