Uz priekšu pretim tumsai
Jautājums: Lai izietu no Ēģiptes, jāiziet desmit mocības – desmit sitieni, kas nāk pār mūsu egoismu. Ko tas nozīmē?
Atbilde: Ēģiptes mocības – tie ir desmit sitieni, kurus cilvēks sajūt uz sevis, uz sava egoisma un kuri palīdz viņam atbrīvoties no egoisma. Ja es nejustu sitienus, es pastāvīgi vēlētos palikt egoismā. Turpretim, kad es, tajā atrodoties, izjūtu sitienus, tie man palīdz no tā izrauties.
Katrs sitiens kvalitatīvi spēcīgāks par iepriekšējo. Pieņemsim, ja esmu zaudējis visus savus labumus kāršu spēlē (kaut gan runa, protams, neiet par to), tad nākamais sitiens var nozīmēt tuva cilvēka zaudēšanu utt. (vairāk…)
Cilvēks pats lemj: ko uzskatīt par dienu, bet ko par nakti: kas viņam ir labi, bet kas slikti. No vienas puses, viņam tiek dota atmoda, gara pacēlums, liela gaisma, un viņš saprot, cik lieliski virzīties uz priekšu un pietuvināties garīgajam. To viņš dēvē par dienu, taču patiesībā gaišs ir tikai viņa egoistiskajā vēlmē. Egoisms gūst baudu, un šādu stāvokli nedēvē par garīgo izaugsmi.
Laikā, kad cilvēku reizi pēc reizes no augšienes atstumj no apvienošanās, bet viņš no jauna uz to tiecas, viņš iziet stāvokļu rindu, kas dēvēti par trimdu. Viņš sāk arvien vairāk sajust, ka tā ir trimda. Taču no kā ir šī trimda?
No Rabaša nodarbības: „Mēs zinām, ka mums nepieciešams sasniegt līdzību ar Radītāju, tas ir, kā Viņš atdod, tāpat arī mums ir jāatdod. Taču, kad mums ir jāatdod, atsakoties no personīgā egoisma, – mēs raudam, mums ir sāpīgi, ka esam spiesti rīkoties tādā veidā. Turpretī Radītājs gūst baudu no tā, ka atdod. Izrādās, ka mums nepieciešams sajust baudu no atdeves, ja vēlamies Viņam līdzināties! Nevienam nav vajadzīgas tavas ciešanas – tikai atdod!
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 121.p.: Atgriežoties no mīlestības, cilvēks ne vien attaisno sevi, bet tāpat izpelnas nosliekt uz attaisnojumu visu pasauli. Tad, kad cilvēks izzina visas pasaules labošanos, tad cilvēki viņam patiešām jau šķiet izpelnījušies atgriešanos no mīlestības.
Eiropas kongress, 4. nodarbība
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 125. p.: Lai visas pasaules attaisnojuma kauss nenosvērtu mazāk tajā laikā, kad cilvēks būs gatavs nosliekt visus uz attaisnojuma pusi, viņam nav nekāda līdzekļa, izņemot to, kā pastāvīgi pašam izjust ciešanas sabiedrības nelaimju dēļ, tieši tāpat, kā viņš cieš savu personīgo nelaimju dēļ.
Jautājums:
Bāls Sulams „TES priekšvārds”, 115. p.: Cilvēkam, kuram arvien vēl pietrūkst „viens bauslis”, jāraugās uz sevi kā uz pusi vainīgu un kā uz pusi attaisnotu. Lai iztēlojas, ka atgriešanās laiks atrodas viņa gadu vidū. Pirmajā savu gadu pusē viņš ir vainīgs, bet otrajā pusē – attaisnots.