Rītdiena sākas šodien
Laiks, kustība, telpa nepastāv. Mēs tikai savā apziņā savu uztveri vienos parametros dēvējam: par gadiem, laiku, bet citos: par kustību, telpu. Atbilstoši tam mēs iztēlojamies kādu ainu.
Nav nekādu miljardu gadu ārpus tevis. Ja tu jautāsi: vakardiena bija vai nē, tad sākumā jānoskaidro, ko nozīmē „vakar” vai tūkstoš gadu iepriekš? Ko nozīmē „bija”? Patreiz es jūtu tādus stāvokļus, kurus dēvēju „vakar”, „aizvakar”, „rīt”. Ja atdalīt šo punktu: „mani, kurš sajūt”, tad nekas nepaliks.
Mēs runājam tikai par to, kā mums iziet no šās ilūzijas. Mēs pilnīgi saputrojāmies un nav vajadzības apspriest to, kas šeit norisinās – vajag tikai meklēt, kā pacelties virs šīs materiālās sajūtas un sapratnes, un tad mēs sajutīsim un sapratīsim īstenību un varēsim spriest par savu stāvokli. Līdz tam brīdim, kamēr mēs tajā atrodamies, mēs neko nespēsim izspriest, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. (vairāk…)
No 159. raksta, grāmata „Šamati” : „Un notika pēc ilga laika: nomira Ēģiptes valdnieks…” (Šemot) Sabrūk un mirst viss egoisma, visas materiālās dzīves un tās labumu dižums, cilvēka vēlme labāk tajā iekārtoties. Un ko viņam darīt? Tieši šo stāvokli patreiz iziet visa cilvēce, katrs cilvēks atsevišķi. Mēs jau nevaram vairs strādāt saskaņā ar parasto ego materiālo mērķu dēļ.
Jautājums:
Jautājums:
No 52. raksta, grāmata „Šamati”: Lūk, līdzība par diviem biedriem, no kuriem viens bija ķēniņš, bet otrs – nabags. Izdzirdot, ka viņa biedrs kluvis par ķēniņu, nabags devās pie viņa un pastāstīja par savu bēdīgo stāvokli.
Eiropas kongress, 4. nodarbība
Jautājums:
Jautājums: