Category Archives: Ekonomika un finanses

Ko darīt ar globālajiem riskiem?

Ziņojums: 2011. gada janvārī Pasaules Ekonomikas Forums (World Economic Forum) publicēja ziņojumu „Globālie riski 2011”.

Secinājums: Valdības un esošās sistēmas nav spējīgas vadīt globālos riskus. Paaugstinājies šo risku biežums un nopietnība, taču spēja tos vadīt – nē.

Problēmas ir savstarpēji saistītas, sarežģītas problēmas izsauc milzum daudz neparedzētu seku. Tradicionālie reaģēšanas veidi uz riskiem ir vienkārši to novirzīšana uz citām ieinteresētajām pusēm vai sabiedrības daļām. (vairāk…)

Krīze ir civilizācijas dzemdību sāpes

Viedoklis. D. Bajuks (fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, zinātņu vēsture): Kaut arī mūsdienu civilizācijas krīzi nevar nosaukt par negaidītu, tās attīstības scenāriji nav zināmi, bet tās matemātiskā modeļa neesamība neļauj spriest par sabiedrības kritisko uzvedību.

Sociums pārvērtās kosmogonijas spēkā. Sabiedrība ir iznīcinājusi apkārtējo vidi. Gandrīz visu tā dara tikai jaunu izklaižu formu veicināšanai. Tomēr tā nepiesātinās, un pārmērību ražošana un patēriņš līdzinās mānijai, sociāli psihiskiem traucējumiem. (vairāk…)

Ekonomika ir mūsu attiecību kopija

Viedoklis (Džordžs Soross, Atēnu avīzei Kathimerini): Mēs atrodamies uz ekonomiskā kolapsa robežas, kurš var sākties, teiksim, Grieķijā, bet pēc tam viegli izplatīties, un novest pie neatgriezeniskām sekām.

Pārvarēt pašreizējo krīzi ir vitāli svarīgi „mums visiem”. Lai to īstenotu, Eiropas valstīm ir jādarbojas kopā, jāpalielina Eiropas budžets, un jāizveido vienotā banku sistēma. Eirozona nolemta krīzēm jau no paša sākuma. Pēc vienotās valūtas ieviešanas vajadzēja izveidot Eiropas Savienoto Štatu ciešu politisko savienību. (vairāk…)

Eirozona sabruks pēc diviem gadiem

Pētnieciskā centra Centre for Economics and Business Research (CEBR) ziņojums: ES valstu savstarpējās palīdzības gatavības trūkums novedīs pie Eirozonas sabrukuma.
Replika: Tādā gadījumā ES – nav sabiedrība, bet gan tirgus – pārnestā nozīmē balagāns, nevis sadraudzība. Kaut arī ES – ne vairāk kā egoistu savienība, kura vēlas padarīt sevi spēcīgāku attiecībā pret visu pasauli, tās sabrukums novedīs pie dalībvalstu degradācijas, tāpēc ka jebkura attālināšanās – pret dabas spēkiem.

Tas būs līdzīgi Senajai Bābelei, kura, pēc sabiedrības sašķelšanās atsevišķās daļās Ābrama un Nimroda laikos, pirms 3 700 gadiem pārtrauca savu eksistenci.

Avots krievu valodā

G8 samita rezultāti

Viedoklis. M.Hazins (pazīstamais ekonomists): No G8 noslēguma deklarācijas: „Pasaules atjaunošana pieņemas spēkā un kļūst patstāvīgāka. Taču riski vēl paliek un izraisa raizes” – to izlasot, es personīgi, nolēmu, ka par mani atklāti ņirgājas.

Kāda vēl atjaunošana, kad runa iet par pastāvīgu situācijas pasliktināšanos, kad parādu krīze pārņēmusi visu pasauli, kad kopējais pieprasījums turpina sabrukt. Tie, kas mēģina izprast, nevar neredzēt atklātus melus. (vairāk…)

Globālā kolapsa draudi

Viedoklis. N. Talebs (matemātiķis, treideris): Globalizācija radīja stabilitātes šķietamību. Mums nekad iepriekš nedraudēja globālais kolapss. Visas bankas savstarpēji saistītas, lielās bankas apēd finanšu jomu, un ja viena no tām kritīs, kritīs visas.

Galvenā problēma ir tajā apstāklī, ka menedžeri nenes atbildību par savu lēmumu sekām. Viņi saņem bonusus labajos gados, taču kad notiek kritumi, viņi netiek sodīti, vēl vairāk, viņus godalgo. (vairāk…)

M.Hazins: Markss un Kabala

M.Hazins: Markss un Kabala (fragments no mūsu sarakstes)

„Ja tu izvirzi nosacījumu „mīlestība pret tuvāko”, tu nevari šo nosacījumu, šo likumu ieviest ar varmācību. Tas ir tikai krievu izgudrojums. Tā vienkārši nevar būt!”

Dažas manas pārdomas par to: (vairāk…)

Pārmaiņu laiks

Šodien nopietnu ekonomisko procesu laiks. Sākas jauns krīzes vilnis, un tas prasa no pasaules elitēm pieņemt lēmumus, uz kuriem tās nav gatavas. Visiem nāksies pāriet uz ierobežotu patēriņu.

Patēriņa sabiedrība beigusies! Uz Zemes nav resursu neapturamai attīstībai. Zelta miljards nespēj piedāvāt savu dzīves līmeni un savus ideālus pārējiem sešiem miljardiem. Ar to tas izsauc uz sevi naida uguni un vēlmi to aplaupīt.

(vairāk…)

Nauda – vēlmes pārklājums

Nedaudz no vēstures: Nauda ļoti sens izgudrojums, tiek atrastas monētas, kuras bija apritē vēl 650 gadus pirms mūsu ēras.

Sākumā tās tika vērtētas pēc sava svara un paša metāla vērtības, taču pakāpeniski notika pāreja uz papīra banknotēm. Eiropā 17. gadsimta sākumā jau pastāvēja papīra nauda.

(vairāk…)