Category Archives: Ekonomika un finanses

Risinājums – cilvēka dabas izmainīšanā

Viedoklis (М. Legujenko, analītiķis): Viena no tagadējās krīzes svarīgākajām īpatnībām ir tās attīstības scenārijs, kas neļauj izdarīt nekādas prognozes par tās iespējamo dziļumu un beigu laiku.

Tomēr acīmredzams, ka šoreiz ir skarti ekonomiskā modeļa, kas bez atteikuma darbojās desmitgažu laikā, pirmpamati.

Tādā gadījumā šodien iedarbinātie procesi  apstāsies tikai pēc šī ekonomiskā modeļa galīgā sabrukuma. Tātad jebkādi mēri, kas šodien tiek pieņemti situācijas glābšanai, vai tas būtu banku atbalsts ar likviditāti, vai valsts „slikto” parādu uzpirkšana, tikai vilcina laiku neizbēgamu problēmu atrisināšanā. (vairāk…)

Migrējošais kolapss

Viedokļi: ESAO: nacionālais egoisms kaitē globālajai ekonomikai, valstis pilnībā nenovērtē vispasaules sabrukuma likumu. Nacionālo institūtu un starptautisko organizāciju liels daudzums un to spēcīgā birokrātija kavē efektīvu pretdarbību krīzēm.

Notiek institūtu kopīgās darbības noriets, tādu kā ANO, SVF un ES. Jānotiek ļoti spēcīgam satricinājumam, lai valstis apvienotu pūles. „Divdesmitnieka” iekšienē valda dažādas intereses, kamēr visi vadās balstoties uz nacionālo egoismu.

Replika: Ar spēka metodēm, kā tas notika PSRS, vai ar vienkāršām kopīgām pūlēm egoismu nevar uzveikt. Ir nepieciešama augstākā gaisma, kura to radīja, lai to izlabotu uz tam pretējo atdeves, mijiedarbības, savstarpējās piekāpības īpašību. Taču pakāpeniski daba mūs uz to izaicinās, līdz pat mīlestībai pret tuvāko, bet kabalas metodika palīdzēs izsaukt labojošo gaismu un sasniegt vispārēju harmoniju.

Avots krievu valodā

Saprast, kā tiek veidota pārmaiņu ideoloģija

Viedoklis (S. Mironovs, KF federācijas padomes priekšsēdētājs): Visos laikos filozofi meklēja atbildi uz jautājumu „Kas ir cilvēks”? Jāsāk no pašiem esamības pamatiem – no cilvēka. Ja tu gribi, lai pasaule mainītos tev vēlamā virzienā, – mainies pats.

Galvenais – cilvēka pašrealizācijas, viņa brīvās gribas iespēju paplašināšanās. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi filozofiskām diskusijām mūsdienu pasaulē. Pasaules finansiālās krīzes un ekonomikas krasu pārmaiņu apstākļos mums ir svarīgi saprast, kā veidojas pārmaiņu ideoloģija. (vairāk…)

Brīvība no nāves eņģeļa

Viedoklis (А. Dolgins, prof., Zinātnisko pētījumu fonda vadītājs): Pašlaik tiek dots daudz skaidrojumu krīzei. Eksistē viedoklis, ka visā ir vainīgas amerikāņu bankas, kuras devušas  pārāk daudz sliktu kredītu cilvēkiem, kuri nav varējuši tos apkalpot, un atdeva atpakaļ – un tirgus sabruka.

Pasaule iesaistījās pārražošanā, visu neiedomājamo vajadzību apmierināšanā. Cilvēki pielika pūles, lai dzīvotu labāk un saturīgāk. Taču sistēmiskās krīzes laikā lieku preču vērtība krasi krītas. (vairāk…)

Pasaules krīze klauvē pie durvīm

Ziņojums: ASV Prezidents biedē pasauli ar jaunu finansiālo krīzi. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka vienkāršo amerikāņu vidū  valda grūtsirdība un Lielās depresijas atkārtošanās nemiera pilna gaidīšana.

Eiropai ekonomists ieteic steidzamā kārtībā restrukturēt Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādus. Citādi novilcinājums var novest pie nekontrolējamiem procesiem. ĶTR tuvākajā nākotnē paredz divas problēmas: kreditoru parāda pieaugumu un lielu lieku jaudu daudzumu.

Prognoze attiecībā uz Krieviju: jauna krīze izsauks cenu kritumu uz izejvielu precēm un naftu, kā arī padziļinās kapitāla aizplūdumu no Krievijas. Krieviju pasaules ekonomikas ārējais negatīvais faktors ietekmēs daudz sāpīgāk salīdzinājumā ar 2008. gadu.

Avots krievu valodā

Eksperta izmisums

Viedoklis (B.Lins, „Jaunā Amerika” fonda eksperts): Tagadēja finansiālā krīze – tā ir „brīvās tirdzniecības” krīze, tāpēc ka pēdējos gadus ASV mainīja naudaszīmju papīru pret rūpnieciskām precēm/darbu/enerģiju.

Izrādījās, ka pasaules sistēmā uzkrājās pārāk daudz dolāru, un tas piepumpēja „burbuli”. Īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams atbalstīt eksistējošo finansiālo sistēmu, bet tikai tāpēc, lai varētu to mierīgā veidā nomainīt. Pats vienkāršākais veids – pieņemt vienotu pasaules valūtu. Taču droši vien  tas nekad nenotiks. (vairāk…)

Dramatiskā ekonomika

Viedoklis (Duglass Volkers, Ridženta (Virdžīnija) universitātes ekonomikas prof., ANO darbinieks finansiālās krīzes jomā): Šodien notiekošie dramatiskie notikumi finanšu tirgos nav vienkārši ekonomiskā krīze, tā ir postmoderniskās ekonomikas visas sistēmas fatālā krīze.

Šī sistēma turējās uz patērētāju apziņas un sīku investoru manipulācijām no spekulatīvu ekonomisko elišu puses. Tai ir raksturīga uzpūsta, ar manipulāciju uzspiesta preču, pakalpojumu, valūtu, akciju, kredītu vērtība. (vairāk…)

Jauns projekts pieprasa jaunu apziņu

Viedoklis (A. Dugins – politologs, filozofs) : Liberālais modelis pamatojās uz ekonomikas neatgriezeniskā pieauguma loģiku. Par nepārtraukta pieauguma iespējas pierādījumu ekonomisti R. Mertons un M. Skoulzs saņēma Nobela prēmiju.

1997. gadā viņi zinātniski, ar matemātikas aprēķinu palīdzību, pierādīja, ka nekādas krīzes, pie nekādiem apstākļiem nebūs, bet finansiālā tirgus pieaugums ir bezgalīgs. (vairāk…)

Egoistiskā globalizācija neārstē ne sabiedrību, ne cilvēkus

Viedoklis (Ričards Hāss, ASV starptautisko attiecību padomes prezidents, ASV valsts departamenta plānošanas nodaļas direktors): Globalizācijas process neattaisno cerības uz progresu ekonomikā. Globalizācija nenovērš ekonomisko krīzi. Visas prognozes par šī procesa attīstību izrādījās kļūdainas. (vairāk…)

Vispasaules valsts

Viedoklis: Martins Volfs (The Financial Times vadošais ekonomikas komentētājs, Pasaules politikas Oksfordas institūta vec. zin. darbinieks): Vienmērīga uzplaukuma pasaulē galvenais šķērslis – suverēnu valstu esamība. Problēmas, ar kurām mēs šodien sastopamies, rada nevis atsevišķu valstu kļūdas, bet gan pati to eksistence.

Nevienlīdzība starp cilvēkiem pastiprinājās sakarā ar atšķirīgu sabiedrību attīstības nevienmērību. Dzīves līmeņa plaisa starp bagātākajām un nabadzīgākajām pasaules valstīm turpinās pieaugt. (vairāk…)