Jautājums: Tādā sajūta, ka pieaugot tehniskajam progresam cilvēce ir attālinājusies no dabas un tādējādi zaudējusi savu līdzsvara stāvokli. Ja mēs atgriezīsimies pie dabas, pie dabiska, veselīga dzīvesveida, vai tas mums sniegs prieku un laimi?

Atbilde: Lai padarītu mūsu dzīvi laimīgu, tajā nepieciešams daudz ko mainīt. Taču mēs jauno cenšamies celt vecajā pasaulē un uz jauno pasauli velkam sev līdzi vecās metodes.

Divdesmit miljoni iedzīvotāju nav spējīgi uzcelt pilsētu tādā veidā, kā tas bija kādreiz pagātnē. Rezultātā tas būtu milzīgs ciemats divtūkstoš kilometru diametrā, kas nav reāli īstenojams. Tad būtu nepieciešams liels daudzums ceļu, tas ir pilnīgi neracionāli. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Dvēsele un ķermenis, Veselība - Nav komentāru→

Bērni autisti ir kā sabiedrības un vecāku pārbaudes lakmusa papīriņš. Taču mēs neesam spējīgi tādus bērnus pieņemt, tādēļ ka mums trūkst sabiedriskās apziņas elastības. Patiesībā mums tās nav.

Mūsdienās, ņemot vērā vispārējo izglītības virzienu, skolotājs ir tendēts strādāt ar parastiem bērniem un viss pārējais viņu neinteresē. Skolotājam klasē nav vajadzīgi autisti.

Protams, ir sastopami pasniedzēji, kuri sirsnīgi attiecas pret tādiem bērniem, taču diemžēl viņu ir ļoti maz. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir augstākais spēks, kāda ir tā saikne ar dabu?

Atbilde: Caur dabu iespējams atklāt augstāko spēku, kā reiz to izdarīja pirmtēvs Ādams. Sacīts, ka Ādams naktī pētīja zvaigznes, vēroja apkārtējo dabu un jautāja: „Kur ir tas augstākais spēks, kas radīja visu šo pasauli, to uztur un vada?

Augstākais spēks caur visu, kas mani ietver, vēlas man kaut ko teikt. Taču es neesmu spējīgs sadzirdēt. Manas ausis ir aizbāztas un sirds nedzirdīga, man nepieciešams tos atvērt, lai varētu sākt dzirdēt un just.” (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Jautājums: Vissvarīgākais man ir mana ģimene, bērni, mājas. Un lai gan nekur nejūties tik ērti un silti kā mājās, taču tajā pat laikā ģimenē ne vienmēr viss mēdz būt gludi. Kāds tad ir ģimenes noslēpums? Kādai ir jābūt ģimenei, lai tā dzīvē mūs atbalstītu, palīdzot mums augt un attīstīties?

Atbilde: Vispirms nepieciešams saprast, ka ģimene ir dabiska parādība, kas līdzīgā veidā ir arī dzīvniekiem. Atbilstoši tam, cik lielā mērā tā ir nepieciešama augošajiem mazuļiem, tā eksistē dabā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc mēs dzīvojam šajā pasaulē?

Atbilde: Bērnībā to jautā katrs bērns, sākot no 5 – 6 gadu vecuma un līdz brīdim, kad sākas dzimumbrieduma problēmas.

Mēs uzdodam šo jautājumu, jo mūsos ir tā saucamais „rešimo” – garīgais gēns, kurš pieprasa savu attīstību, kurš iekšēji spiež uz mums. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Dvēsele un ķermenis, Kabala - Nav komentāru→

Jautājums: Ir zināms, ka saskarsmes vide ietekmē cilvēku. Tomēr, kā tas izpaužas praktiski, īsti nav saprotams. Daudzi cilvēki apgalvo: vieta un apkārtējā sabiedrība, kurā viņi izauguši, ir atstājuši uz viņiem tik milzīgu iespaidu, ka viņi to jūt, burtiski, visas dzīves garumā.

Kā var būt, ka konkrēta vieta veido cilvēku kā personību?

Atbilde: Piedzimstot, cilvēks ir kā neliela egoistiska vēlme, kas vēlas gūt baudu. Taču, ko baudīt? No kā attālināties, pēc kā tiekties?

Kam dot priekšroku, kādas vērtības pieņemt? Viņam tā visa nav, viņu nepieciešams piepildīt kā jaunu datoru ar programmām, saskaņā ar kurām viņš strādās. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Vispirms ir nepieciešams iemācīties, kādi spēki mūs vada: kādi modina mūsos domas, vēlmes, attieksmi pret tuvāko. Beigu beigās mēs sapratīsim, ka egoisms mums nes ļaunumu un ir nepieciešams pārvarēt savu egoistisko dabu.

Es taču esmu vergs savam egoismam, sliktām attiecībām pret tuvāko. Manī slēpjas negatīvais spēks, piespiežot visu laiku uz visiem skatīties kritiski. Es nosodu visu, izņemot to, kas pieder man, maniem bērniem, manai ģimenei, labākajā gadījumā vēl nedaudziem tuviem draugiem. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Izraēla un pasaules tautas, Svinamās dienas - Nav komentāru→

Jautājums: Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka smadzenes ir īpaši pielāgotas funkcionēšanai sabiedriskajos tīklos. Acīmredzot tas ir noticis dabiskās atlases rezultātā, kad dzīvotspējīgāki izrādījās tie, kuru smadzenes bija spējīgas mijiedarboties ar apkārtējo sabiedrību.

Mums ir spēja just to, ko pārdzīvo citi. Bioloģiski mēs esam radīti tā, lai varētu atbilstoši sazināties viens ar otru. Tādā gadījumā, kāpēc šo saikni mēs vēl šobrīd neredzam praksē?

Atbilde: Mēs visi esam viens ar otru saistīti. Taču problēma ir tajā apstāklī, ka mēs to neapzināmies, jo nepietiekami jūtam šo saikņu tīklu. Ja tas mums sola izdevīgumu, tad tikai ar tādu nosacījumu mēs esam gatavi uz apvienošanos un saikni. Mēs vēlamies atklāt saikni starp mums tikai tādēļ, lai gūtu labumu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ikviens no mums ir sistēmas daļa. Tomēr manī arī pastāv kāda sistēma. Es – savas sievas vīrs, savu bērnu tēvs, savu vecāku dēls. Man ir vecmāmiņas un vectētiņi, onkuļi un tantes, paziņas, kolēģi. Kā no savas iekšējās sistēmas uzzināt, kas es esmu? Es jūtu, ka man trūkst šīs sapratnes, lai uzlabotu savu dzīvi.

Atbilde: Patiesībā tu esi vēlme saņemt prieku un baudu uz dažādu ārēju faktoru rēķina. Ar to palīdzību tu gribi piepildīt sevi ar kaut ko patīkamu. Tas ir tavs mērķis dzīvē, tādēļ tu eksistē. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→

Jautājums: Mēs bieži novērojam, kā cilvēku vidū izplatās noteikts garastāvoklis. Tieksme mainīties, nomest lieko svaru, laimes sajūta vai nomāktība – viss izplatās it kā gaisa pilienu veidā. Kā tādā gadījumā uztvert savas sajūtas: kā savas personīgās vai kā tādas, kuras uzspiedusi sabiedrība?

Atbilde: Jo vairāk mēs iedziļināmies dabas sistēmā, jo skaidrāk redzam, ka visi ir atkarīgi no visiem. Tā ir dziļa savstarpēja saikne, kas sastāv no tūkstošiem attiecību starp mums. Protams, mēs to neapzināmies, taču saikne paliek, tā ir pastāvīga, un es to nevaru ignorēt. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→