Daba ar koronavīrusu mums parāda – ja mēs attālināmies no citiem savā egoismā, tad arī fiziski mums nav tiesību tiem pietuvoties. Ja vēlamies būt saistīti, tad vispirms mums jāsakārto iekšējā saikne un pareizi, ar labu jāizturas vienam pret otru.

Atbilstoši tam kādā mērā katrs vēl labu citiem, viņš var tiem pietuvoties. Taču, ja viņam nav tieksmes mīlēt otru un viņam palīdzēt, tad nedrīkst pietuvoties. Lai redz, kā viņa egoisms viņu attālina.

Viss ir tik vienkārši, mūsu pasaulē jau parādās augstākās pasaules īpašības un nepieciešams to izmantot, lai sevi audzinātu, zinot, kad pietuvoties vai attālināties. Iedomājieties, cik labi būtu, ja mēs ievērotu pareizu distanci, tuvojoties vai attālinoties no cilvēkiem saskaņā ar savu iekšējo attieksmi.

Mēs ar tevi varam atrasties divās dažādās galaktikās, kuras šķir daudzi gaismas gadi un turklāt mums būs sajūta, ka mēs esam saistīti, un nenoliedzami satuvosimies nākotnē, tāpēc ka uz to mūs pamudina starp mums esošais Radītājs. Un tad mēs meklētu, katrs no savas galaktikas, kā mums satuvoties vienam ar otru, neskatoties uz attālumu, kā izpaust savu mīlestību un atcelt sevi.

Tādā veidā mēs pakāpeniski satuvotos un savienotos vienā parcufā, kurā atklājas Radītājs visā savā spēkā, tas ir, mūžīgā un pilnīgā mīlestībā starp mums. Mēs viens ar otru saliedētos savās sirdīs un vēlmēs un atklātu mūs piepildošo Radītāju. Tas nozīmē izlabošanas beigas.

Taču vispirms mums nepieciešams atklāt, cik dažādi mēs esam. Un tas ir tieši tas, ko dara koronavīruss. Būs arī vēl citi veidi kā likts mums sajust savu attālināšanos vienam no otra, lai galu galā mēs saprastu, ka vīruss ir saistīts ar mūsu vēlmi, ar mūsu iekšējo īpašību un es nevaru pietuvoties otram tāpēc, ka esmu šādi iekārtots.

Es nevēlos tuvību ar viņu, tāpēc arī fiziski nevaru pie viņa pieiet. Sanāk, ka mūsu pasaule sāk pieņemt garīgās pasaules formu.

Iedomājieties, ka mēs visi esam iekārti vakuumā un kādā mērā vēlamies kļūt labāki un tuvāki viens otram, atbilstoši tam satuvojamies. Taču, ja mēs slikti izturamies viens pret otru, tad attālināmies. Tas ir, visu nosaka nevis šīs pasaules fiziskie attālumi, bet mūsu iekšējās, garīgās īpašības. Tieši tas tagad pasaulē notiek, un tagad mēs varam aizdomāties par savām izmaiņām.

Tas vienmēr bija no mums apslēpts un neskaidrs, taču tagad viss atveras. Es vēlos kļūt tuvāks citiem, jo šādi spēju atklāt Radītāju un savu augstāko pasauli, kura izpaužas tikai saiknēs starp mums. Taču, lai pietuvotos, nepietiek veikt dažus soļus, nemainot sevi no iekšienes.

Vispirms man jāizmaina sevi, sava attieksme pret citiem – no naida uz mīlestību un tad es viņiem patiešām pietuvošos. Mēs pietuvojamies vai attālināmies saskaņā ar saviem nolūkiem, attieksmi. Viss kļūst skaidrs un saprotams, viss garīgais darbs kļūst atklāts.

Tāpēc es lūdzu biedrus: piesaistiet mani sev, kopā vērsīsimies pie Radītāja, lai mums palīdz! Un šādi mēs strādājam, taču pagaidām iekārti gaisā. Mēs sasaistāmies viens ar otru un ar Radītāju, lūdzot palīdzību, un sākam pārvietoties viens pretī otram, gluži kā peldot bezsvara stāvoklī, iekams savienosimies, atklājot starp mums īpašību, kuru dēvē par „Radītāju”.

Tas viss jau ir tepat, mūsu rokās. Tagad esam saņēmuši iespēju strādāt materiālajā pasaulē ar garīgajām īpašībām. Iedomājieties, ko paveicis koronavīruss!

No rīta nodarbības, 07.04.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Veselība | Add Comment →