Ja cilvēki spētu saprast, ka visas ar viņiem notiekošās nelaimes: badu, karu, slimības varētu viegli novērst, vēršoties vienīgi pie Radītāja. Nepieciešams tikai virzīties uz priekšu pie Viņa, pirms visas šīs likstas, kas vajā mūs tūkstošiem gadu, gāzīsies mums virsū. Cik viegla un vienkārša tad būtu mūsu dzīve!

Mēs visi atrodamies kopīgā traukā, vienā plūsmā. Taču gadu tūkstošiem uz cilvēci tiek izraisīts spiediens, lai mēs beidzot saprastu, ka nav izejas un jāpietuvinās Radītājam. Tikai tāpēc arī nāk visas problēmas.

Mēs varētu izvairīties no vairums likstām un nelaimēm visas vēstures garumā, ja kādreiz senajā Babilonijā būtu paklausījuši Ābramu un apvienotos kā viens cilvēks ar vienu sirdi. Visa mūsu vēsture būtu citāda. Mēs bez grūtībām sasniegtu augstāko dimensiju un dzīvotu kā Paradīzē, harmoniskā vēlmes gūt baudu un atdeves vēlmes savienībā, attīstot savu izzināšanu līdz pašai pilnībai. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Starpība starp garīgo pasauli un materiālo ir tajā aspektā, ka garīgā pasaule ir mans iekšējais stāvoklis. Manu acu priekšā nerodas kāda ārējā aina ar lidojošiem eņģeļiem un ļauniem gariem. Taču arī šī pasaule, kuru sajūtam kā ārējo, ir mūsu iekšējā sajūta. Visas sajūtas attīstās materiālā, mūsu uztverē.

Kādreiz, pagājušajos gadsimtos cilvēki uzskatīja, ka vājprātīgie, kuri redzēja vīzijas, ir  svētie vai gaišreģi. Pēc tam psiholoģija izskaidroja, ka šīs halucinācijas izraisa iekšējie procesi, kas noris cilvēkā. Kabalas zinātne piekrīt psiholoģijas secinājumiem.

Kabala vēl sensenos laikos, no pašiem pirmsākumiem, kad cilvēks izzināja Radītāju, apgalvo, ka šīs pasaules ainas ir mūsu iekšējo sajūtu sekas. Taču mēs varam mainīt savu psiholoģiju, savu uztveri, lai dzīvotu ne šajā realitātes gaitā, kura rodas spontāni, attēlojot mums šīs pasaules ainu, bet paši izvēlētos, kādu filmu vēlamies skatīties. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Saprotams, ka cilvēks nevar neko izdarīt Radītāja dēļ. Viņš darbojas aiz bailēm saņemt sodu vai cer uz atalgojumu, taču tikai labuma gūšanai. Tikko viņam viss kļūst labi, viņš acumirklī aizmirst par Radītāju. Mēs redzam, ka parasti cilvēks vēršas pie Radītāja, ja viņam ir slikti un pats viņš nevar tikt galā. Taču līdzko viņš redz, ka viss nokārtosies bez Radītāja palīdzības, tai pat mirklī Viņu pamet. Turpretī mēs, atšķirībā no tā, veicam darbības, pateicoties kurām vēlamies pietuvināties Radītājam, tāpat arī izlabot savu nolūku. Vismaz mēs tam pieliekam pūles.

Ir cilvēki, kuriem šķiet, it kā viņi atrastos nolūkā atdeves dēļ un viņi savienojas ar Radītāju, meditē. Taču lieta tā, ka nav iespējams likt darboties atdeves nolūkam vai vēlēties pie tā nonākt, ja neveic darbības. Nolūks bez darbībām ir nešķīstais gars, kuram nav nekāda reāla pamata.

Gluži otrādi, ja mēs rīkojamies ar vēlmi mainīt savu nolūku un izveidot savu pirmo izlaboto dvēseles daļu, tad tas notiek. Tāpēc patlaban mēs atrodamies šajā darbību pasaulē. Mums nepieciešams tikai izpildīt pareizas rīcības un to pareizums visiem ir acīmredzams, turklāt nolūki šajā gadījumā izlabosies paši, atbilstoši tam, cik lielā mērā katrs vēlējās tos izlabot. Galvenais, nesēdēt rokas klēpī salikušiem.

No nodarbības: no Rabaša raksta, 08.10.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka „garīgajā nav vardarbības”, proti, nav iespējams ar spēku piespiest izpildīt garīgās darbības, taču, no otras puses, teikts, ka „viņu piespiež, līdzko viņš pats vēlēsies”?

Atbilde: „Garīgajā nav vardarbības” nozīmē, ka, atrodoties jau uz garīgām kāpnēm, pacelties no viena pakāpiena uz otru ir iespējams tikai sasniedzot pilnīgu brīvību. Tas ir, tev jākļūst brīvam no visa, ieskaitot Radītāju, un jābūt spējīgam veikt neatkarīgu darbību.

Tu nonāc tādā situācijā, kad vari darīt visu, ko vēlies, un pats nosaki sodu un atalgojumu. Tu redzi, ka lai kādu darbību tu veiktu, – Radītājam tuvāku vai tālāku, labu vai sliktu – nesaņemsi ne atalgojumu, ne sodu. Un daudzkārt vieglāk veikt darbību pret pašu Radītāju, taču, neskatoties ne uz ko, tu tiecies Viņu sasniegt un pūlies kāpināt Viņa nozīmību, lai veiktu darbību Viņa dēļ, atdeves īpašības dēļ. To dēvē par brīvo izvēli. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Radītājs sacīja Ābramam: „Svešajā zemē tavi pēcteči būs svešie – un viņi būs vergi, un tiks paverdzināti četrsimts gadu garumā”.Kāpēc līdztekus trimdai ir jābūt ciešanām?

Atbilde: Tāds ir šis periods „pēc definīcijas”. Tev sākotnēji ir paredzēts iegrimt ļaunumā.

Sākumā tu dzīvo „septiņus svētos gadus” – panākumiem bagātas egoistiskās attīstības etaps. Tev ir labi, tu veido plaukstošu demokrātisku sabiedrību, kurā viss spīd un laistās… (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→