Skolotājs, kurš vienmēr tev līdzās
Jautājums: Jāuzņemas pilnīgi svešs, egoismam smags darbs un iedvesmojoties no grupas, jāpilda šis darbs visiem spēkiem. Pēc tam, nesasniedzot nekādu rezultātu, jāpiesaista lietai Radītājs kā palīgs un darbinieks un tikai pēc tam var saņemt rezultātu.
Kādā veidā darbības sākumā mēs varam atšķirt neprātu no drosmes un aprēķina? Kur ir šī robeža? Cik smagam jābūt darbam?
Atbilde: Šeit nepieciešams tas, kurš vada procesu un „uz vietas” var attaisnot vai noraidīt jebkuru detaļu, par kuras pielietojumu jāzina izpildītājiem. Viņi maksimāli savstarpēji apvienosies, vēl un vēl, lai rezultātā tomēr vērstos pie viņa. (vairāk…)
Zoar Grāmatā sacīts: „Pasaules tautās nav neviena gudrāka par tevi”. Runa iet par cilvēka iekšējām īpašībām. Koens, Levijs, Israēls tiek dēvēti par jūdiem, jo tiecas sasniegt vienotību (jehud). Turpretī zinātnieki un filozofi ir cilvēka tieksme sasniegt to pašu, taču tīri abstrakti, bez personīgās labošanās.
Viedoklis
No Rabaša vēstules, nr. 29: Mans tēvs un skolotājs mums apsolīja, ka mērojot viņa ceļu un pildot viņa noradījumus, mēs izpelnīsimies mūžīgu saplūsmi ar Radītāju un ienāksim Valdnieka pilī.
Septembrī mēs atzīmējām Bāla Sulama, mūsu izcilā skolotāja, piemiņas dienu. Viņš ir apgaismojis mūsdienās visu cilvēci ar gaismu, kas plūst no augšienes. Viņš atklāja mūsu paaudzei kabalas zinātni, lai mēs spētu to izmantot un ar tās palīdzību paceltos no dzīvnieciskās pakāpes uz cilvēcisko, zinātu, kā izpildīt visas darbības un sasniegt savu acu atvēršanos. Tikai tādā veidā mēs varam redzēt, kur patiesībā atrodamies, pašiem to nemanot.