No Bāla Sulama vēstules (Nr. 47): Taču kā lai jums piedodu to, ka kāpnes, kas nolaistas uz zemes, ir tukšas un nav neviena, kas pa tām paceltos augšup? „Šodien!” vietā, – jūs sakāt: „Rīt”… Un tāpēc es jums vēlreiz atgādināšu biedru mīlestības iedarbību – pastāvīgi, jebkurā laikā. „No tā ir atkarīgas jūsu tiesības uz pastāvēšanu, un ar to tiek mērīts mūsu tuvo panākumu īstenums”.

Tāpēc atmetiet visas savas izdomātās nodarbes un domājiet tikai par to, kā savienot jūsu sirdis vienā sirdī. Atrodiet veidu, kā to izdarīt un jūsos skaidri īstenosies sacītais: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Un tad jūs dzīvotu mīlestībā, kura nosegtu visus trūkumus. Un par cik es lūdzu, izdariet to. Sāciet savienoties patiesajā mīlestībā un redzēsiet – „un aukslējas sajutīs garšu”.

Mums ir tik grūti stradāt ar mūsu savstarpējo saikni, jo tieši šajā vietā notika garīgais sabrukums, sašķelšanās. Cilvēks visiem spēkiem un līdzekļiem atstumjas no šīs darbības pateicoties savai dabai, egoistiskajai sākotnei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Ūdensplūdi darbā”: Zoar Grāmata klāsta: „Viņš ieraudzīja, ka nāves eņģelis tuvojas kopā ar ūdensplūdiem un tāpēc noslēpās šķirstā”. Tas ir, saprata, ka pretenzijas pret Radītāju un garīgo darbu atņem viņam dzīvības garu un tāpēc pārgāja uz ticību augstāk par zināšanām, Binas īpašībās, vēlmē atrasties tikai atdevē, neko nesaņemt un priecāties par savu likteni, uzskatot verdzību Radītājam par milzīgu godu.

Cilvēka uzdevums – organizēt sev sabiedrību, kas pastāvīgi viņu virzīs uz mērķi, cildinot tā svarīgumu. Viņam jārūpējas, lai izveidotu šo sabiedrību pēc iespējas lielāku un svarīgāku par sevi. Taču viņam to, gluži otrādi, traucē izdarīt, sūtot jautājumus: „Kas Radītājs tāds ir, lai Viņu klausītu?” un „Ko tev dod šis darbs?”

Viņš sāk šaubīties, kādēļ nodarboties ar iekšējo darbu, kāda tam jēga? Rodas visi iespējamie traucēkļi šajā darbā, kas nāk no ģimenes un no dažādiem citiem avotiem. Tikai tuvāko sabiedrība palīdzēs cilvēkam noturēties šajā ceļā, nekādi citi faktori nepastāv. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam pašam nepiemīt nekādi spēki. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ja attiecībās starp grupas biedriem atklājas kādi nepatīkami momenti, naids, kā to saistīt ar mērķi?

Atbilde: Cilvēka dzīvē nav nekā, kas nevirzītu viņu uz mērķi. Pat ja nenodarbojas ar kabalu un  apzinātu labošanos, viņš jebkurā gadījumā virzās uz priekšu, tikai pagaidām neapzināti. Turklāt ir tādi cilvēki, kuriem ir atklājusies saikne ar mērķi un viņi to attīsta  patstāvīgi. Taču visa pasaule virzās uz vienu mērķi, attiecībā uz kuru šajā pasaulē nav nejaušību.

Viss ir iepriekš noteikts un neko nevar mainīt, izņemot savu attieksmi pret notiekošo. Lai gan tieši šī attieksme maina visu ainu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc negatīvais spēks atklājas pasaulē tik skaidri un pilnīgi neproporcionāli pozitīvajam, kuru mēs atmodinām? Iespējams, mēs vispār neko nemodinām?

Atbilde: Negatīvais spēks atmostas, lai atbilstoši tam, tu pieprasītu pozītīvo spēku. Pie tam ne tāpēc, lai neitralizētu sitienu, bet tādēļ, lai šo sitienu padarītu par noderīgu. Tu it kā lūdz tēvu, kurš tevi māca pieņemties prātā, nepārstāt nepatīkamo procedūru, bet padarīt to par simtprocentīgi efektīvu. Tu patiešām vēlies iegūt jaunu prātu un uzlabot personīgās īpašības. Tu neasocē sevi ar egoismu, kurš saņem sitienu. Gluži otrādi, tu izej no egoisma un atzīsti: „Egoismam paredzēts šis brāziens, tikai lai tas iet tam par labu, lai izmaina to”.

Un tad rūgtuma vietā tu piepeši jūti saldumu. Jo negatīvais, bez savas „triecien” iedarbības, palīdzēja tev atdalīties no savas egoistiskās vēlmes, pacelties virs tās un noteikt sev, ka šāda shēma arī atnesa labumu. Pretējā gadījumā tu nespētu nošķirties no egoisma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

No Rabaša raksta „Puse monētas – darbā”: Pastāv diva veida maldi, kuri liek cilvēkam atstāt garīgo darbu. Pēc tam, kad viņš nostājas uz īstenības ceļa, viņam no augšienes atklāj viņa maziskumu un jo vairāk viņš spēj pārvarēt, jo vairāk apgrūtina viņa sirdi ar egoismu, lai ar to radītu vietu gaismas, kas atgriež pie avota, atklāšanai.

Nav gaismas bez tilpnes, tādējādi ar sirds apgrūtinājumu atklājas vajadzība gaismas atklāšanā. Un tikai Radītājam ir zināms, kad uzkrāsies tās pilns un pietiekams mērs. Turklāt cilvēks reizēm aizmūk, jo domā, ka jau pietiekami raidījis lūgšanas, bet Radītājs viņam nepiegriež vērību. Taču nedrīkst uzskatīt sevi par tādu niecību, kas nebūtu izpelnījusies Radītāja palīdzību, par to sacīts: „Dižens ir Radītājs, un vienīgi maziskais spēs Viņu saskatīt”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 8. p.: Pasaulē darbojas dabiskais likums, saskaņā ar kuru saņemošais sajūt ko līdzīgu kaunam un neiecietībai, kad saņem bezmaksas dāvinājumu, tas izraisīts ar augstsirdību un žēlastību pret viņu no dodošā puses. No tā izriet otrais likums: visā pasaulē neatradīsies cilvēka, kurš spētu pilnībā izpildīt visas cita cilvēka vēlmes, jo rezultātā viņš nespēs piešķirt saviem dāvinājumiem patstāvīga ieguvuma formu un raksturu – turklāt tikai tas spēj līdz galam aizpildīt vēlamo pilnību.

Būtībā Radītājs nespēj pats bez mūsu dalības pārklāt, kompensēt mūsu kaunu. Mums patstāvīgi jāiziet posms aiz posma, atklājot savus trūkumus un tos labojot. Protams, lai labotos, mēs izmantojam Viņa spēku, taču šis cikls ir nepieciešams:

•    es atklāju savu nepilnību;

•    problēma atklājas ne manī, manā attieksmē – salīdzinājumā ar Dodošā attieksmi;

•    es pats nosaku, ka tas ir trūkums attiecībā pret Viņu;

•    es meklēju, kā izlabot savu trūkumu, kā to aizpildīt;

•    un tad es lūdzu Radītājam spēku, lai izlabotos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Toras, tas ir, labošanās metodikas dāvāšana nav vienlaicīgs notikums, bet pastāvīgs process: metodiku saņem ikviens, kurš sāk izjust pēc tās nepieciešamību. Sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un radīju Toru kā piedevu”. Kritērijs ir vienkāršs: ja cilvēks vēlas sevi izlabot un patiešām atklāj, ka viņa vēlme ir slikta, ka tā ir ļaunā sākotne, tad viņā dzimst kliedziens, vērsts uz labošanos, uz atbrīvošanos no ļaunuma.

Mēs pastāvīgi dabiskā veidā sliecamies atbrīvoties no ļaunuma sevī. Visa lieta ir tajā, vai patiešām cilvēks to jūt? Vai viņš ir gatavs izturēt sliktu izjūtu, neskatoties uz daudzajām iespējām to neitralizēt, un izvairīties no prasības par labošanos? Vai varbūt otrādi, pasaldināt situāciju, „aizšmaukt”: „Galu galā tas viss nemaz nav tik briesmīgi. Es neesmu sliktāks par citiem. Un vispār, tā nav mana darīšana…” Pastāv vairums „novadceļu”, kuri palīdz aizmukt no ļaunuma sajūtas. Tas ir ļoti nepatīkami un saistīts ar stiprām dvēseliskām sāpēm – atklāt, cik es esmu slikts.

Tādējādi cilvēkam ir nepieciešams pamats, liela palīdzība, kas nodrošinās viņam drošu atbalstu. Pateicoties tam, viņš apzināsies patieso ļaunumu, iekliegsies no bezizejas un līdz ar to nenoslīdēs no ceļa. Un tad viņam patiešām būs nepieciešama Tora. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabala - Nav komentāru→

Jautājums: Vai mūsu domai piemīt reāls spēks?

Atbilde: Protams, domai piemīt spēks, ne velti pastāv tādi jēdzieni kā „ļaunā acs” un „labestīgā acs”. Mūsu domas spēks ir spēcīgāks par visu, spēcīgāks par kodolsprādzienu. Domas spēks slēpjas pašā dziļumā, aiz kodolspēku robežām. Domas spēks ir pēdējā pakāpe pirms garīgā spēka.

Taču domas kļūst spēcīgas tikai tad, ja apvienojas. Ja ikviens no mums domā savā nodabā, tad tas zināmā veidā ietekmē sistēmu, bet tikai mūsu materiālajā šķērsgriezumā. Turpretī, ja mēs sākam savienoties, lai atklātu kopīgās atdeves spēku, tad tādā veidā atdzīvinām un atjaunojam, it kā iekļaujot un liekot darboties, visu garīgo savstarpējās saiknes sistēmu. Un tad tās iekšienē mēs atklājam Radītāja spēku. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Ar ko egoisms ir labs un kā to izmantot labiem mērķiem?

Atbilde: Egoisms ir labs ar to, ka tā ir vienīgā mums piederošā enerģija. Tas virza mūs uz priekšu, audzina mūs. Evolūcijas gaitā egoisms mūs pastāvīgi attīstīja no dzīvnieciskā līmeņa līdz mūsdienām

Taču šodien mēs atrodamies tādā konverģences punktā, kad principā maināmies. Mēs sākam saprast, ka egoisms iepriekšējā formā, kurā mēs to izmantojām, ir sevi nodzīvojis. Mēs vairs nevaram ar to strādāt, tāpēc tas arī mums parāda pašreizējo krīzi.

Tā ir pagājušā egoisma krīze, kad mēs to izmantojām un šķita, ka viss ir labi, viss normāli un tādā veidā var turpināt tālāk līdz bezgalībai. Taču piepeši atklājās, ka egoisms noslēdzās, ietina mūs vienā vienotā sistēmā – pilnīgā savstarpējā atkarībā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība - Nav komentāru→