No grāmatas „Gaisma un saule”, rabīns Kalonimus Kalmans Levijs: Tora pamatā tiek izzināta pateicoties vienotībai, kā rakstīts: „Un sapulcējās Israēla tauta kalna pakājē kā viens cilvēks ar vienu sirdi, un tur viņi attīrīja sevi no netīrumiem, un katra Israēla paaudze sevi pilnībā izlaboja.

Un iesaucās: „Izdarīsim un sadzirdēsim!” Ar karstu vēlēšanos no paša sirds dziļuma raidīja augšup lūgšanu un atklājās uz to atbilde, tas ir, Radītājs nonāca lejup, lai nodotu viņiem Toru. Tādā veidā viņi izpelnījās Toras izzināšanu.

Toras – tas ir, visas radības programmas, tās mērķa izzināšana, visa labošanās ceļa izzināšana tiek sasniegta pateicoties vienotībai. Mums nepieciešams izlabot sašķeltību. Pie tam rezultātā, bez sašķeltības izlabošanas, mēs sasniedzam izzināšanu.

Proti, pateicoties pieliktajām pūlēm, mēs pievienojam tam savu sapratni, esošā stāvokļa apzināšanos. Pakāpi aiz pakāpes mēs atklājam sev visas garīgās pasaules, līdz pat Bezgalības pasaulei. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Mēs evolucionējam tūkstošu gadu garumā un galvenais mūsu attīstībā – domas spēks. Tas ir augstākais no visiem cilvēciskajiem faktoriem un tieši tas, galvenokārt, atšķir cilvēku no nedzīvās, augu un dzīvnieku pasaules.

Kopumā mūsu prāta attīstībai ir jāatbilst fiziskajai attīstībai. Ja intelekts pārsniedz fiziskās iespējas, tas nozīmē, ka organisms ar kaut ko ir slims. Un otrādi, ja cilvēks ir fiziski attīstīts, bet viņam nepiemīt pietiekams domas spēks, viņš var būt bīstams sabiedrībai, – piemēram, kad ķermeniskais spēks viņā kombinējas ar divgadīga bērna prātu.

Vecums ir nemainīgs kritērijs, pēc kura mēs pārbaudām fizioloģisko un intelektuālo attīstību. Šīm divām līnijām vienmēr jāsakrīt, savstarpēji jākorelē. Domas spēkam nav jāpārsniedz fiziskās iespējas, bet fiziskajām iespējām nav jāprevalē pār domas spēku. Ja šis nosacījums ir ievērots, cilvēks atrodas harmonijā: viņš var īstenot savas vēlmes un līdz ar to saprot, kuras no tām ir vērts realizēt, bet kuras – nē. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Veselība - Nav komentāru→

Viedoklis (Kristīna Lagarda, SVF direktore): ASV un Eiropas pasaules ekonomikas atveseļošanās nav gaidāma. Tuvojas neizbēgams 2008. gada vispasaules krīzes recidīvs. Starptautiskā Valūtu fonda un Vispasaules bankas vadītāji, tāpat kā vairums normālu cilvēku, nespēj atbrīvoties no jaunu globālo nepatikšanu priekšnojautām.

Replika: Sākas likteņa, augstākās vadības apzināšanās, iespējas trūkums vadīt notikumus. Cilvēce sāk pieliekt galvu, „nokāpt no koka”, zaudēt lepnību un sajūtu, ka tā atrodas augstāk par notiekošo.

Tādā veidā pakāpeniski cilvēce sāks sajust, ka ne jau cilvēks atrodas augstāk par dabu un var darīt visu, kas ienāk prātā, bet gan daba ir augstāka un visu dara saskaņā ar savu plānu. Bailes, nenoteiktība ātri atgriezīs pie samaņas cilvēciņus, kas aizrāvušies savās rotaļās. Žēl gan, ja par to būs jāmaksā ar asins izliešanu un ciešanām. Sevi pielīdzināt Dabai, meklēt ar to harmoniju – lūk, vienīgais cilvēces uzdevums. Šajos meklējumos cilvēce nonāk jaunā dimensijā…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Vai integrālajā sistēmā ir vieta cilvēka individuālajam darbam?

Atbilde: Cilvēka individuālais darbs nosaka, kādā veidā viņš veido no sevis visas sistēmas integrālo daļu.

Cilvēka individuālais darbs – milzīgs. Būdams kopējās sistēmas ritentiņš, viņam jāredz acu priekšā viss mehānisms: kā viņš to iedarbina, kā no viņa viss ir atkarīgs. Viņam jāpieņem viss šis mehānisms kā ideāls, kas atkarīgs tikai no viņa.

Proti, cilvēka individualitāte nepazūd, gluži otrādi, kļūst unikāla – viņš ir vienīgais, kurš liek darboties visai pasaulei.

No raidījuma „Sociālās vides izveidošana”, 25.09.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

Neiedomājami grūti aprakstīt garīgo pasauli ar pasaulīgiem vārdiem, iztēloties laicīgajā prātā. Būtībā tas vispār nav iespējams, jo runa iet par citas dabas būtību. Tomēr pamēģināsim…

Jānošķiras no visa, ko mēs dotajā brīdī redzam, jūtam un saprotam un jāiztēlojas, ka pastāv prieks no atdeves un tā ir vienīgā bauda, kāda vien var būt. Šī bauda tiek izjusta tikai no atdeves darbībām, no Radītāja.

Radītājs vēlējās radīt radījumu, kurš augstu vērtēs Radītāja stāvokli. Tāpēc Viņš veido radījumu ar vēlmi baudīt un iemieso viņā vismazāko baudu no visām iespējamām – dzirksteli, „tievu sveci”.

Tā ir mānīga sajūta, tāpēc ka īstenībā nav iespējams egoistiskajā vēlmē sajust baudu. Egoistiskajai vēlmei  šī dzirkstele tiek dota tikai dzīvības uzturēšanai, lai tā varētu vismaz kaut kā eksistēt. Pateicoties šai sīkajai dzirkstelei dzīvo visa mūsu pasaule.

Taču īsta bauda iespējama tikai no atdeves darbībām, tas ir dabas likums. Turklāt, lai prastu novērtēt šo īpašību, atdeves cildenumu, mēs no melnā radības punkta sākam veidot milzīgas saņemšanas tilpnes, kā melnus siluetus uz balta fona. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Kedoshim” (Kedošim), 1. p.: „Un sacīja Radītājs Mozum: „Tev jāteic visai Israēla dēlu kopienai un saki viņiem – esiet svēti, jo svēts Esmu Es, jūsu Visvarenais Radītājs””.

Radītājs tiek dēvēts par svētu, jo atrodas atdeves īpašībā. Un bauslis „Esiet svēti” runā par to, ka mums arī jāsasniedz tāds pats stāvoklis ar gaismas, kas atgriež pie avota, palīdzību, ar tā paša atdeves spēka palīdzību, kas uz mums iedarbojas.

Neskatoties uz to, ka esam iegrimuši saņemšanas vēlmē, šis spēks mūs maina, un mēs varam pat saņemšanas īpašību izmantot atdeves labā. Tas ir kas ļoti īpašs – pārvērst saņemšanu atdevē. Starp šīm īpašībām nav kaut kā vidēja. Ja būtu kas neitrāls, vienkārši materiāls bez formas, līdzīgi stobršūnām, tad no tā tu varētu izveidot jebko – atdevi, saņemšanu, gvurot, hasadim, dinim utt. Taču vēlme baudīt nav neitrāla, tā strādā saņemšanas labā, lai saņemtu maziskas, sīkas, neīstas lietas, starp kurām mēs eksistējam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 7. p.: Cilvēks, kurš izmanto savā labā cita cilvēka darbu, baidās palūkoties viņam acīs, par cik tas pazemo viņu līdz pat cilvēciskā veidola  zaudēšanai.

Taču tam, kurš nāk no Radītāja pilnības, nevar būt nekāds trūkums. Tādējādi Viņš deva mums iespēju pašiem izpelnīties vēlamo augstumu, pateicoties personīgajam darbam ar Toru un baušļiem.

Radījums atrodas pretestībā Radītājam ar savu iekšējo īpašību – egoistiskās vēlmes vienpersonisko patvaldību. Tam pretoties spēj tikai kauns, ko izraisa trūkums personīgajā „Es”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Vēsts par Radītāja Dievīgumu nonāk pie radījuma atbilstoši Viņa izsmalcinātajai pārpilnībai, kas pastāvīgi pieaug līdz pat vēlamajam lielumam. Līdz ar to zemākie paceļas augšup patiesā apzināšanā, lai kļūtu Viņam par „ratiem” un saplūstu ar Viņu, līdz sasniegs absolūtu pilnību.

Kādā veidā mēs, zemākie, paceļamies augšup uz pilnību? Īstenības apzināšanās ceļā. Mēs arī paši to nezinām, taču, pieliekot pūles mums atvēlētajos apstākļos, mēs darbojamies ar „alternatīvu” metodi un lai gan neizvirzām sev tādu mērķi, taču ar „atkārtotām” darbībām veidojam tilpnes īstenības izzināšanai. Un rezultātā atklājam, kas tas ir.

Lūk, ko nozīmē pacelties augšup no zemākā līmeņa līdz Radītāja pakāpei. Tas īstenojas tikai pateicoties īpašai palīdzībai no augšienes. Mums nav tieša sakara ar tām pakāpēm, uz kurām mēs paceļamies un tikai netieši, starpnieciskā veidā mēs inicējam šo pacēlumu pēc principa „pūlējās un atrada”.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 6. p.: Toras vārdos, viedo pareģojumos un izteicienos pilnība tiek pausta vienkāršā vārdā – „saplūsme”. Daudzkārtīgas atkārtošanas dēļ šis vārds gandrīz zaudējis jebkādu saturu. Taču, ja tu vismaz uz mirkli aizkavēsies domās par šo vārdu, tu sastingsi izbrīnā no šī vārda apbrīnojamā augstuma.

Mēs nenonākam pie saplūsmes uzreiz. Tai ir pakāpes un ikreiz, kad tās cilvēkā atklājas, viņš sastingst izbrīnā.

To nav iespējams aprakstīt, iztālēm saskatīt. Tā, lūk, esam iekārtoti: tad, kad izpaužas saplūsme, pat mazās pakāpēs, – nemieru un nenoteiktību nomaina izbrīns veselas jaunas pasaules priekšā, kura piepeši cilvēkam atveras. Un viņam ir skaidrs, ka to saņēmis dāvanā no Radītāja.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 24.10.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 5. p.: Kāpēc Tora tika iedota tieši Israēla tautai, nevis visiem pasaules iedzīvotājiem vienlīdzīgā mērā? Viedie jau atbildēja uz šo jautājumu, sakot, ka Radītājs piedāvāja Toru visām tautām un dialektiem, taču tie, kā zināms, to nepieņēma. Tomēr vēl aizvien nav skaidrs, kāpēc Israēla tauta dēvēta par „izredzēto tautu”? Sacīts: „Tevi izredzēja Radītājs” – par cik neviena no citām tautām nevēlējās pieņemt Toru.

Augstākā gaisma babiloniešiem atnesa sašķeltības, kraha, krīzes izjūtu, kad viss sabrūk acu priekšā. Cilvēki sajuta naidu un nespēju savstarpēji sadzīvot.

Ko tad viņi izdarīja? To pašu, ko darām mēs, kad ģimene vairs nespēj dzīvot kopā, – izšķīrās, izklīda, attālinājās viens no otra.

Principā tā bija saprātīga izeja, un viņi rīkojās pareizi: „Kādēļ mocīt vienam otru? Labāk tu dodies uz vienu pusi, bet es – uz citu”. Tāpat arī Ābrams sacīja Lotam: „Tu pa labi, es pa kreisi vai tu pa kreisi, es pa labi. Izvēlies, kurp doties. Mums nav vērts atrasties kopā – kādēļ ķildoties?” (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→