Visi notikumi atklājas tikai attiecībā pret cilvēku, absolūtas uztveres, neizlabotu sajūtu trūkuma dēļ. Šāda nepilnīga pasaule paveras saskaņā ar cilvēka redzi un zināšanām. Taču jāsaprot, ka šī nepilnība atrodas nevis pasaulē ārpus mums, bet mūsos pašos.

Mūsdienu pasaules krīze izplatās nevis apkārt mums, bet mūsu uztverē. Taču tajā mirklī, kad sevi izlabosim, izzudīs visas ārējās problēmas. Pasaule nepastāv pati par sevi, bet tikai mūsu sajūtās – tā atrodas mūsos. Tikko mēs izlabojam savas īpašības, tai pašā mirklī izzūd visas katastrofas un problēmas, viesuļvētras, krīzes. Nekas tāds neeksistē – visu universu aizpilda vienkārša augstākā gaisma…

Starpība starp maldiem un patiesību atrodas tikai cilvēkā pašā. Vispirms, analizējot visus triecienus, kas nāk pār viņu, cilvēkam ir jāsaprot, ka tiem ir konkrēts cēlonis un mērķis, ka sacīts: „Es – pirmais” – proti, cēlonis, „Un Es – pēdējais” – proti, mērķis. Šie triecieni atnāk tāpēc, lai cilvēks sevi izlabotu – redzētu, ka viņa realitātes uztvere ir maldīga. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 8): Mēs redzam gadsimtu gaitā līdz pat mūsdienām, cik daudz cilvēku saindējuši savu dzīvi ar visāda veida ciešanām un pašmocībām un viss tikai tādēļ, lai rastu vismaz kādu jēgu kalpošanai Radītājam, vai lai izzinātu pasaules valdnieku!

Viņi visi iztērējuši savu dzīvi tukšā un aizgāja no šīs pasaules kā nākuši, neko nepanākuši un kāpēc Radītājs neatbildēja uz visām viņu lūgšanām? Kāpēc bija tik augstprātīgs viņu priekšā? Kāpēc nenāca viņiem pretim? Tas tāpēc, ka Viņš dēvēts „Par augstprātīgāko no visiem augstprātīgajiem”.

Cilvēks dzīvo ar rūgtiem maldiem, tie liek iet nepareizus ceļus augstākā spēka, savas sliktās dzīves cēloņa meklējumos. Šie meklējumi nav pareizi, jo jāmeklē nevis starp ļaunumu, bet jānoskaidro, kur atrodas labestības avots un jātiecas pie Viņa, pie līdzības ar Viņu sasniegšanas, tā vietā, lai savā tekošajā stāvoklī gaidītu un prasītu no Viņa uzlabot man dzīvi tajā vietā, kurā atrodos. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ja mēs neuzturam pareizu līdzsvaru starp saņemšanas un atdeves spēkiem, Daba mūs soda. Par ko lai soda cilvēkus, kuri par to neko nezina?

Atbilde: Tas nav „sods” vispārpieņemtajā nozīmē – tādā veidā cilvēku mudina uz patstāvīgu labošanos. Nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā līmenī „sods” tā arī ir labošanās. No otras puses, cilvēciskajā līmenī „sods” tā ir tieksme, impulss uz to, lai viņš pasteigtos izlaboties, negaidot paredzēto termiņu.

Kamēr mēs augam trijās pirmajās stadijās – nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, – mūsu attīstība plūst dabiskā, instinktīvā veidā, kas dēvēts „pēc saraksta”, savā laikā, saskaņā ar programmu. Tādējādi kabalisti iepriekš jau zināja to vai citu laikmetu aptuvenos termiņus. Taču sākot no 15. gadsimta šai lietai pieslēdzās kabalas zinātne, kas aicināta paātrināt procesu. No tiem laikiem cilvēce turpināja saņemt „vienkāršas” likstas un nelaimes, kas virzīja uz zinātniski tehnisko attīstību, bet otrai daļai sāka sūtīt īpašus, mērķtiecīgus triecienus, ar kuru starpniecību cilvēki modās un pievērsās kabalas zinātnei. (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Lai arī mums ir nepieciešams studēt, mainīt un izlabot sevi pašus, taču tas vēl nav viss, jo daba mūs it kā paceļ uz nākamo pakāpi. Tā vēlas mūs izvest no mazu, nesaprātīgu zvēru stāvokļa, kuri pastāvīgi plēšas, izjauc savas ģimenes un attiecības un kuri nonākuši galīgā strupceļā pēc visiem mēģinājumiem izveidot sev labu dzīvi.

Tieši pateicoties pilnīgai nopostīšanai un kritumam, pasaulē pieaugošajām vilšanām un izmisumam, mēs varam sākt virzīties augšup pretim jaunai pasaulei. Jebkuram ir saprotams, pat tīri psiholoģiski, ja uz visu raudzīties ar mīlestības, līdzcietības acīm, ar sajūtu, ka visa pasaule pieder man, gluži kā rūpīgai mātei, ja just, ka atrodos ikvienā, tad tas man dos pilnīgi citādu skatu uz pasauli.

Izejot no tā, ir saprotams, ka pasaule cilvēkam sāk likties pilnīgi citāda. Viņš saņem integrālo „redzi”, it kā lūkotos uz pasauli caur jaunām brillēm. Tagad viņš redz, ka pasaulē darbojas tikai vienīgā metode, viens spēks, vispārējā sistēma. Viņš saprot, ka visi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildina. Turklāt visa daba: nedzīvā, augu, dzīvnieku pasaule un cilvēki – piepeši atklājas viņam kā vienota sistēma. Viņš atklāj visus saiknes veidus, kas pastāv dabā. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē – lūgt Radītāju?

Atbilde: Lūgt Radītāju nozīmē, ka tu apzinies spēku, kas darbojas visā, kas radīts, saproti, ka esi no tā atkarīgs un nekas cits, izņemot šo spēku, nedarbojas. Tu sāc sajust, ka patiešām šis spēks pastāv, darbojas un vada visu, – tad tev ir pie Kā vērsties un ko jautāt.

Šim nolūkam tev nepieciešamas atklāšanas, ka darbojos nevis es, bet Viņš, ar labu vai ļaunu prātu, kur Viņš iedarbojas, ko dara, ko es vēlos, lai Viņš izdarītu. Taču Viņš tev nodara visu iespējamo ļaunumu, lai pievērstu uzmanību tam, kas tu esi, cik lielā mērā tu ne uz ko neesi spējīgs. Tieši tas pašlaik atklājas pasaulei mūsdienu krīzē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kā man jāraugās uz manu otro pusi, lai realizētu mūsu attiecībās integrālo principu?

Atbilde: Savstarpēji jāpaceļas virs sava egoisma viens otrā, līdz atradīsiet tādu saskarsmes punktu, kur jūs būtu kā viens kopīgs veselums. Tas tiek dēvēts „Ādams”, no kura dalīšanās ceļā radās vīrietis un sieviete. Vispār bībeliskais „Ādams” tā ir monolīta struktūra, „unisekss” sistēma: tajā nav ne vīrieša, ne sievietes. Vēlāk šī sistēma dalījās divās daļās, lai atklātu pilnīgu to pretstatu komplektu, pie tam pašā maksimālākajā veidā.

Šis maksimālais pretstats arī izpaužas šodien, par cik mēs jau vairs nespējam viens ar otru būt kādās savstarpējās attiecībās. Tas redzams arī pēc dažāda veida netipiska, nedabiska seksa uzplaukuma, gan tāpēc, ka nespējam eksistēt kopā, gan arī, ņemot vērā, sakaru vienkāršību un pērkamību, utt. Proti, mēs nonācām līdz stāvoklim, kad esam spiesti sākt atjaunot Ādama struktūru no pilnīga šīs struktūras pretmeta.

Tas ir ļoti labs stāvoklis, līdzīgs tam, kā bērnam iedod pilnīgi izjauktu konstruktoru vai puzles, lai viņš tos saliktu kopā. Tieši no šīs salikšanas mēs izzinām sevi, dabu, Radītāju un mums kļūs vairāk saprotams, kas mēs esam, un kur mēs pastāvam. Gala rezultātā mēs izzināsim pasaules iekšējo daļu, tās apslēpto spēku, plānu, plūsmu, spēsim atklāt sev pilnīgi citādu universa līmeni, mūžību, pilnību.Tas viss ir iespējams. Par to šodien runā zinātne.

No sarunas par integrālo audzināšanu, 08.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 55. p.: Attīrot sevī saņemošo vēlmi, cilvēks izzina gaismas un savas dvēseles pakāpes, kas dēvētas NaRaNHaJ. Katrā pakāpē gaismas palīdz cilvēkam attīrīties. Tādā veidā viņš mēro ceļu augšup, līdz sasniedz sava nolūka būtību, kas ielikts radīšanas nodomā.

Jautājums: Vai pakāpe – saņemšana atdeves dēļ – paredzēta visām dvēselēm?

Atbilde: Jā un nē. Sasniegt to var ne tikai taisnā ceļā, bet arī savstarpējas iekļaušanās ceļā. Mēs runājam par absolūtu, integrālu, analogo sistēmu, kurā visi savstarpēji saistīti ar visiem un katrā ielikts kopīgais modelis kā hologrāfiskajā ainā.

To nosaka apstāklis, kādu lomu es spēlēju šajā ainā: vai esmu „kājas”, „galvas”, „sirds” vai kāda cita orgāna daļa kopīgajā „ķermenī”? Bez šaubām, es sasniegšu visu, taču savu sistēmas daļu es sasniedzu aktīvā veidā, darbojoties patstāvīgi. (vairāk…)

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams” - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Priekšvārds Zoar Grāmatai”, 57. p.: Ja Radītāja kalpotāji nodarbotos ar Toras iekšējo daļu un piesaistītu pilnu Bezgalības gaismu, tad visa paaudze tiektos tās sasniegt, un visi būtu pārliecināti, ka nekļūdīsies šajā ceļā. Taču, ja pat Radītāja kalpotāji novērsušies no šīs zinātnes – nav brīnums, ka viņu dēļ visa paaudze cieš neveiksmi. Jūtot lielus sirdēstus, es nespēju turpināt.

Ja masas nodarbotos ar Toru, saprastu, kas ir patiesa mācība… Tieši tā masas dēvē kabalas zinātni, taču nevēlas to apgūt. Turpretī, ja tās sāktu to studēt, protams, tad mēs varētu īstenot ļoti lielas labošanās, kā skaitliskās, tāpat arī kvalitatīvās. Tad mūsu stāvoklis šodien būtu citāds.

Kurš, ja ne Bāls Sulams, zina par šo pārrāvumu starp vēlamo un esošo, kad iekšējā vietā, mēs, gluži otrādi, nodarbojamies ar ārējo. Pēdējais laikmets, kam nepievērsa uzmanību, kļuva 19. gadsimta beigas, kad tika saņemta atļauja atgriezties Israēla zemē. Kopumā šis periods ilgst kopš ARI – Mašiaha, Jozefa dēla laikiem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un reliģija, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Jautājums: Kur atrodas punkts, no kura sākas mana brīvā izvēle? Kas jāietver šim punktam? Kā es redzu caur to pasauli? Kā es dalu visas lietas svarīgajās un nesvarīgajās, dārgās un nenozīmīgajās, kā izveidoju prioritāšu skalu?

Atbilde: Izvēles brīvība sākas no tā punkta, kas dēvēts par dvēseles pamatu. Tieši no šī punkta sākas dvēsele. Tāpēc šī punkta meklējumi – galvenais, caur ko mēs izejam un nodarbojamies sagatavošanās periodā.

Noskaidrot brīvības punktu iespējams sasniedzot tikai pirmo, vismazāko atdeves īpašības pakāpi. Tad mēs sākam saprast, kas mums ir jāizvēlas un no kā. Izvēle vienmēr atrodas starp divām alternatīvām.

Ja izvēlei mums iedos divas pilnīgi identiskas lietas, mēs nespēsim izvēlēties. Mēs svārstīsimies no vienas lietas uz otru un tā arī nespēsim izšķirties. Vienai attiecībā pret otru jāatrod kāds trūkums vai priekšrocība. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izvēles brīvība - Nav komentāru→

Jautājums: Ko nozīmē „Jeruzaleme” garīgajā nozīmē?

Atbilde: „Jeruzaleme” (Yerushalayim) garīgajā nozīmē – „pilnīgas svētbijīgas trīsas” (ijra šlema).

Kā skaidro Zoar Grāmata, jums ir bauslis par svētbijīgām trīsām un bauslis par mīlestību. Pirmais bauslis – tieši svētbijīgas trīsas, kurām ir daži veidi: šīs pasaules, nākamās pasaules, par sevi, par kopību, par Radītāju utt. Lūk, „Jeruzaleme” – pilnīgas svētbijīgas trīsas, Binas pakāpe, kura pēc tam sevi attīsta, lai kļūtu par pamatu hohma gaismas saņemšanai atdeves dēļ. Tādēļ šī pakāpe arī tiek dēvēta par pilnību: tajā hasadim gaisma un hohma gaisma kopā atrodas vienā tilpnē. Tādējādi svētbijīgas trīsas, tas ir, hasadim, notur hohma gaismu un šis pilnības stāvoklis tiek dēvēts par „Jeruzalemi”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→