Monthly Archives: janvāris 2012

Vai virzāmies uz klimatisko katastrofu?

Viedoklis (E.Le Ruā Ladurī, humanitāro un politisko zinātņu profesors, „Le Monde”): Klimata sasilšanu dažādos mūsu planētas reģionos pavadīs kari, revolūcijas un sociālie nemieri. Tā pazīmes:

1. Globālā sasilšana XXI gadsimtā vairāk par 1 grādu С.

2. Okeāni sasilst jau 50 gadu gaitā.

3. Samazinās ledāji visā pasaulē.

4. Jūras līmenis XX gadsimtā paaugstinājies par 1–2 mm gadā.

5. Dzīvnieku un putnu migrācija uz ziemeļiem.

6. Dziļumā sasilst augsne, kūst mūžīgie ledāji. (vairāk…)

Risinājums – mainīt globālo spēli

Viedoklis (D.Selente, Trends Research dibinātājs, pasaules trendu analītiķis izdevumā Summer Trends Journal): Laimīgās dieniņas neatgriezīsies tik ātri. Nekādi Federālo rezervju triki nespēs ekonomiku pagriezt atpakaļ, liekot pazust budžeta vai tirgus deficītam, nespēs atgriezt dolāram zaudēto slavu vai atgriezt darba vietas. ECB, ES, SVF glābējpolitika ir nodemonstrējusi savu neefektivitāti, tāpat kā arī amerikāņu.

Tomēr ilgtermiņa perspektīvā ir pamats cerībām. „Spēles mainīšanas” potenciāls meklējams spējā pilnībā atzīt to, ka industriālās revolūcijas un politikas domāšana nespēj un nedarbosies 21.gadsimtā.

Iemesls meklējams ne vien ekonomikas modeļa novecošanā, bet arī mūsu pieejā attiecībā uz izglītības, veselības, politikas un bruņoto spēku jautājumiem. Teiciens „Pēdējais karš ir ģenerāļu karš” ir patiess. Lai arī tehnoloģijas mainās, tomēr domāšana – nē. Pārliecība, ka brutāls spēks var dominēt okupētā valstī, kuru aizstāv sacelšanās dalībnieki, ar dolāru triljoniem un zaudētiem gadu desmitiem ir pierādījusi savu nepamatotību. Neskatoties uz to, vēl nebeidzoties veciem kariem, sākas jauni. (vairāk…)

Balta saliņa uz kartes

Radītājs liek cilvēka roku uz labu likteni un teic: „Paņem to sev!” Viņš dod cilvēkam vēlmi, modina viņā jautājumu par dzīves jēgu, iespaidus – iekārto viņam visu, atvedot uz tādu vietu, kur viņš var sevi realizēt, tas ir, saņemt atbildes uz saviem jautājumiem.

Taču rodas jautājums, bet kur šeit ir pats cilvēks? Viss taču jau iepriekš noteikts, – kā esmu iekārtots, kādu audzināšanu esmu saņēmis, kā mani mācīja līdz pat šim brīdim. Ja atskatīšos uz savu dzīvi, tad redzēšu, ka tā visa grozījās, it kā uzgriezta. Un kaut gan es skaidri redzu To, kurš to grozīja, taču kāds man visu nokārtoja: deva man jautājumu par dzīves mērķi, organizēja grupu, kuru es uzgāju, grāmatas. (vairāk…)

Piedzimšanas prieks

Esmu noskaņots ļoti optimistiski. Domāju, mēs lieliski virzāmies uz priekšu. Es spiežu vēl un vēl, taču, protams, katru mirkli priecājos, ka viss tik ātri atklājas.

Mums jāatbalsta iedvesma un prieks, neatstājot vietu skumjām. Pat neapmierinātība var rasties tikai no prieka par tieksmi uz kaut ko lielāku. Runājot citādi, jāpriecājas mūsos degošajai vēlmei, un ja pat vēlmes nav, jāpriecājas tam, ka mēs to jūtam un apzināmies. Ja cilvēks kaut nedaudz pieslēdzies garīgajam, viņš jau ir „uz zirga”. Kritiku, skumjas drīkst pieļaut tikai uz mazu mirkli, lai uzreiz atgrieztos pie prieka un izlēmības. (vairāk…)

Kongresu ceļa rādītājs pavediens

Pavasarī mēs plānojam novadīt kongresu Amerikā un jācenšas, lai tas noritētu ne zemākā līmenī, un es ceru pat vēl augstākā kā tikko notikušais starptautiskais kongress Telavivā. Visām valstīm ir jāpiedalās šajā kongresā, lai justu, ka mēs visi esam kopā.

Lai arī ne visi varēs ierasties Savienotajās Valstīs uz šo kongresu, un tas būs daudz mazāks skaitliskā ziņā, tomēr centīsimies sasniegt vēl augstāku stāvokli, pateicoties mūsu vienotībai un priekšdarbiem. Vajag krietni pie tā pastrādāt.

Cilvēkam ir jāredz, ka ar katru dienu viņš arvien vairāk iegūst no tās saiknes, kādu esam sasnieguši. Tam saplūšanas punktam, vienotības pilienam, kādu panācām, tagad ir jāiet plašumā. To var salīdzināt ar sēklas pilienu, kurš sāk attīstīties dzemdē un veidoties par embriju, nākamo augli. Katru dienu tas attīstās arvien vairāk – tāpat arī mums ir jāredz sevi. (vairāk…)

Visi pacelsies pāri egoismam

Jautājums: Vīriešiem ir princips „Nopērc sev biedru”. Vai ir vērts šo principu attīstīt arī starp sievietēm, vai arī mēs savienojamies tikai izplatīšanas darbībā un darbā?

Atbilde: Pēdējā laikā es atklāju arvien jaunas, man iepriekš nezināmas iespējas šajā milzīgajā kli, kura patreiz „ceļas augšā”, lai izlabotos. Es to nezināju. Man bija individuāls garīgās izaugsmes ceļš kā visiem senajiem kabalistiem. Un tādēļ viss, ko es pasniedzu, es pasniedzu no savas pieredzes: to, ko esmu atklājis, to, ko es zinu, un to, kas nepieciešams katram viņa personīgajā izaugsmē.

Pastāv tādi procesi, par kuriem es nezināju, un kuri patreiz norisinās pat vīriešu grupā. Es tos atklāju kopā ar visiem. Ņemot vērā, ka es atrodos augstāk un redzu dziļāk, man saprotama šo procesu daba, taču personīgi uz sevis tos neesmu izgājis. (vairāk…)

Pārcelšanās uz garīgo pasauli

No kabalas zinātnes mēs zinām, ka viss labākais mūsu personīgajā dzīvē – vai tas būtu egoisms, vai kas cēlāks, uz ko mēs tiecamies, viss labums vēlmē baudīt vai vēlmē sniegt baudu šajā pasaulē vai augstākajā pasaulē – tiek sasniegts tikai apvienošanās ceļā.

Šodien diezgan smagās un nepatīkamās formās mēs to atklājam darbībā: saduramies ar problēmām, iegrimstam krīzē. Tas viss piesaukts, lai parādītu, ka mums ir jāapvienojas, jo citas izejas vienkārši nav. Daba spiež uz mums, neatstājot manevrēšanai brīvu telpu.

Šajos apstākļos kabalas zinātne mums piedāvā savu palīdzību. „Es jums palīdzēšu sasniegt vienotību, – tā saka. – Jūs arī paši redzēsiet, ka vairs nav citu variantu. Tikai tā var sakārtot dzīvi”. (vairāk…)

Trimda – tā ir šķiršanās ar brāļiem

Jautājums: Ko nozīmē Ēģiptes trimda attiecībās ar biedriem?

Atbilde: Trimda nozīmē, ka es nevaru izveidot ar biedriem pareizu savienošanos, jo starp mums nostājas Faraons un valda pār mums. Sanāk, ka esmu spiests stradāt Faraona labā, tā vietā, lai strādātu biedru labā. Tas nozīmē, ka es atrodos Ēģiptes trimdā, verdzībā.

Sākumā šajā trimdā es jūtos labi. Mani neinteresē biedri, bet uztrauc Faraons – ķēniņš, kurš ļauj man labi dzīvot, un kurš sniedz man egoistisku piepildījumu, kas remdina manu skaudību, baudkāri, godkāri, tieksmi iegūt spēku un varu. Es apvienojos ar Faraonu un esmu gatavs viņa labā strādāt. (vairāk…)

Cilvēk, palīdzi tuvākajam

Mūsu attīstības būtība ir tajā apstāklī, lai to saprastu, izjustu un pašam to vadītu. Taču kā to izdarīt? Tādējādi ir sacīts: „Cilvēk, palīdzi tuvākajam”. Tā vairs nav egoistiska attīstība kā bija iepriekš, iepriekšējos līmeņos: nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā, kā arī cilvēka attīstībā nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā pakāpē, kur viņš neapzināti pildīja sava egoisma pavēles.

Taču tagad sākas atgriezeniskā attīstība – virs mūsu egoisma, vēlmē, dēvētā „dvēsele”, nevis vēlmē, kas dēvēta par ķermeni. Starpība ir tajā, kā cilvēks izmanto savu vēlmi: personīgajam labumam vai tam, kas atrodas ārpus tās.

Dvēsele – tā ir vēlme, kas atrodas ārpus cilvēka. Tādā veidā cilvēks to sajūt. Visas vēlmes, kas atrodas apkārt cilvēkam: nedzīvā, augu un dzīvnieku daba, visi cilvēki un pat tādas vēlmes, kuras viņš vēl nav atklājis, tas viss dēvēts par viņa dvēseli. Viss universs, izņemot pašu cilvēku, – tā ir viņa dvēsele. (vairāk…)

Dziesmas ar garīgo dzirksti

Zoar, nodaļa “Šemot”, 40.p.: Mēs atveram mūsu acis, redzam: svētie rati dodas savā ceļā.
Un dziesmas skaņas, kas saldina Binas dzirdi, brīnumskaistas Malhut sirdij, paceļas un nolaižas, izplatās un neizzūd…
Bet Hohma sasniedzama tikai kustībā no līnijas uz līniju, trijos punktos – holam, šuruk, hirik.
Un tad atskan dziesmas skaņas, hohmas starojums ausīs (oznaim), Binā, galvenokārt pateicoties vidējai līnijai, Tiferet, dēvētai “skanējums”. Un no tās pāriet pie Malhut. (vairāk…)