Jautājums: Ko man darīt, ja pat piecas minūtes nespēju koncentrēties Zoar nodarbības laikā? Es nezinu, kur to visu sevī meklēt?
Atbilde: Neskatoties ne uz ko, vajag meklēt, kur manī atrodas visas šīs īpašības, par kurām runā Zoar grāmata.
Ja slimniekam sacītu, ka šis teksts runā par to, kā viņam kļūt veselam, kā glābties no nelaimes, bankrota, problēmām – viņš kāri “aprītu” šo tekstu, cenzdamies izprast katru vārdu! (vairāk…)
Bāls Sulams „Reliģijas būtība un mērķis”: Pateicoties baušļu pildīšanai un darbam ar nolūku sniegt Radītājam labpatiku, mūsos ar brīnumainu ātrumu attīstās ļaunuma apzināšanās sajūta. Un tad mēs laimējam divkārši.
Pirmkārt, mums nav jāgaida, līdz dzīves pieredze mūs stums no aizmugures. Jebkurš tāds grūdiens nozīmē sāpes un postu, kurus sev nodarām ar personīgo ļaunumu… Otrkārt, mēs ietaupām laiku, jo tas virzās saskaņā ar mūsu apzināšanos. Mūsu spēkos izdarīt vairāk un paātrināt laiku pēc pašu vēlēšanās. (vairāk…)
Mums nav pietiekami zināt, ka esam attālināti viens no otra, atstumjam viens otru, nevēlamies izveidot saikni starp mums, ka par ļauno sākotni dēvē to, kas neļauj mums īstenot savstarpējo savienošanos.
Vienīgi tas tiek dēvēts par ļaunumu – tas, kas traucē mums sasniegt radījuma mērķi, kur visi kopā esam saistīti vienā veselumā. Turpretim mūsu ļaunā sākotne, kura atstumj mūs vienu no otra, un mūs atsvešina, ar kuru saduramies, vēloties savstarpēji savienoties, – dēvēta par ļaunumu. Mēs paši to definējam kā ļaunumu.
Ja es nejūtu, ka tas man traucē sasniegt mērķi, savienoties ar citiem, tad neuzskatu to par ļaunumu. Sanāk, ka ļaunumam ir pakāpes: jo vairāk vēlos savienoties ar citiem, līdz ar to vairāk sajūtu ļaunumu. (vairāk…)
Mīlestības likums pret tuvāko izveidots pamatojoties uz 612 baušļu pildīšanu – 612 vēlmju labošanu, kas atklājas mūsu garīgajā struktūrā. Tos izpildot, mēs sasniedzam vispārināto likumu „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”.
612 baušļi – tās ir mūsu 612 vēlmes, kuras tiecas pēc egoistiskā nolūka: sniegt baudījumu sev pašam. Neviens no mums nevar šos 612 baušļus izpildīt vienatnē, bet tikai savienojoties ar citiem un sākot noskaidrot viens ar otru mūsu savstarpējās attiecības. Tikai tādā ceļā mēs atklājam visas šīs vēlmes.
Nevienam cilvēkam nepiemīt spēja izpildīt kādu no baušļiem, jo bauslis izriet no mīlestības pret tuvāko principa. Mūsu savstarpējā egoistiskā saikne dēvēta par noziegumu, turpretim altruistiskā saikne – par bausli. Tādējādi, kamēr cilvēks nav sācis savienoties ar pārējiem, viņš neveic ne noziegumus, ne baušļus, bet dzīvo dzīvniecisku dzīvi, par kuru šeit neiet runa. (vairāk…)
Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kviešu grauda trūdēšana zemē to pārvērš par dīgli. Šis trūdējuma stāvoklis tiek dēvēts par „pamatu”. Citiem vārdiem, kvieša būtība atbrīvojās no savas iepriekšējās formas un pārgāja uz jaunu satrūdējuša grauda stadiju, kas dēvēta par „pamatu”, un kurai nepiemīt nekāda forma.
Kādēļ par „pamatu” netiek dēvēts iepriekšējās stadijas kviesis? Tādēļ, ka tam vēl piemīt personīgā forma, un tas nav nākamā stāvokļa sakne. Kviešu graudam jāsatrūd, jāpārvēršas par „spēku”, nākamā stāvokļa potenciālu, – un tikai tad no tā varēs uzdīgt jauns dīglis. Tādā veidā vidusceļā nepieciešams trūdēšanas stāvoklis.
Jautājums: Kāda ir jēga šai trūdēšanai?
Atbilde: Iepriekšējās formas zaudēšana, – lai saņemtu nākamo. Citādāk nav iespējams. Tā Keter pārvēršas par Malhut, kura uzdīgs kā jauns Keter, un tā arvien no jauna.
Jautājums: Pēc kā cilvēkam savā darbā ir jātiecas: pēc esošās formas zaudēšanas vai pēc jaunas iegūšanas?
Atbilde: Jātiecas pēc izaugsmes veicināšanas tempa. Pēc stāvokļu nomaiņas biežuma. Un katru reizi es tiecos pēc jaunas formas. Lai arī ceļā uz to atrodas trūdēšanas stadija, – man vienalga. Es saprotu, ka tas ir nepieciešams.
Tieši tāpat mums ir jāguļ, gluži kā aizejot nebūtībā. Vai nav žēl zaudēto dzīves stundu? Taču mēs zinām, ka bez miega nodzīvotās dienas juceklis nenosēdīsies galvā pa plauktiņiem un atvilktnēm. Visam, ko esmu pārdzīvojis, jāiziet apstrāde, indeksācija un sakārtošana. Tikai pēc tam es būšu gatavs jaunam darbam un jaunai uztverei.
Jautājums: Taču kā paātrināt tempu?
Atbilde: Ar apkārtnes palīdzību, kura manī veido pareizo vēlmi.
Jautājums: Un pastāvīgi ir jātiecas pēc nākamā stāvokļa?
Atbilde: Pastāvīgi ir jātiecas pēc Israēla, Toras un Radītāja vienotības. Tas arī ir nākamais stāvoklis. Katrreiz tā pati vienotība, tikai daudzkārt augstākā pakāpē, arvien spēcīgāka, „sulīgāka”, kvalitatīvāka. Es, grupa, un mūsos – vispārējais atdeves Spēks, Radītājs.
No nodarbības pēc raksta „Gribas brīvība”, 15.12.2011.