„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. nodaļa, 4. p. …Apkārt centrālajam punktam palika brīva vieta, gaiss un tukša telpa.
Šis samazinājums bija vienmērīgs, tāds, ka brīvā telpa no visām pusēm izveidojās pilnīgi apaļa, nevis kā taisnstūris ar izvirzītiem stūriem, jo arī Bezgalība sevi samazināja apļa veidā, vienmērīgi no visām pusēm. (vairāk…)
Lūgšana – tā ir cilvēka saikne ar augstāko spēku, kura pauž visu viņa šī spēka uztveri. Ir cilvēki, kuri lūdz, prasot labāku dzīvi šajā pasaulē, ir cilvēki, kuri lūdz par nākošo pasauli, ir tādi, kuri it kā vispār nelūdz, un netic augstākā spēka esamībai.
Tomēr viņi domā par savu nākotni, un katra tāda doma tiek dēvēta par lūgšanu. Taču pie kā es tādā gadījumā vēršos, tas ir jau cits jautājums: pie dabas, likteņa, pie kaut kā nezināma, pie sava nākamā stāvokļa vai pie augstākā spēka, kas atkarībā no mana lūguma šodien var būt slikts, bet rītdien labs. (vairāk…)
Mums jāievēro dabas likumi, vēlamies to vai nē. Viss atkarīgs tikai no tā, cik labi mēs zinām šos likumus un to pielietošanas sekas.
Patreiz pasaulē atklājas jauns dabas likums – visas dabas un cilvēces vienotības Likums. Mēs to dēvējam “globālā un integrālā pasaule”.
Mums tas tāpat jāievēro, kā visi parējie dabas likumi, – t.i., mums jādomā par vienotību un mūsu savstarpējo savienošanos. Mūsu pasaule ar milzīgu ātrumu ieiet saiknes atklāšanā starp visām tās daļām. Ar katru dienu mēs arvien vairāk atklājam, cik lielā mērā šajā pasaulē viss savstarpēji saistīts, cik cieši savijas un atkarīgs viens no otra. Mēs redzam, lai kā mēs vēlētos izjaukt šīs mūsu savstarpējās saiknes starp valstīm un tautām, attālināties viens no otra, – mēs nespējam to izdarīt. Tieši otrādi, no dienas dienā mēs atklājam arvien ciešākas saiknes starp mums, arvien lielāku savstarpējo atkarību – un tā notiek bez mūsu vēlēšanās. (vairāk…)
Bērna jautājums: Radītājs apsolīja Noasam, ka plūdu vairs nebūs. Kāpēc atkal uznāca cunami?
Atbilde: Grūts jautājums. Es neesmu pieradis uzlūkot Toru kā vēsturisku stāstu. Kļūda, kas toreiz notika – Ādama grēks un visa pārējā apgrēcība, kas notikusi līdz pat šodienai – tikai viena, un tikai tagad mēs sākam izlaboties. (vairāk…)
Grāmata „Šamati”, no raksta „Zizlis un čūska”: … Mozus atbildēja: „Taču viņi man nenoticēs…”. Radītājs viņam sacīja: „Kas atrodas tavā rokā?” Viņš atbildēja: „Zizlis”.
Radītājs sacīja: „Nomet to zemē”. Viņš nometa, un zizlis pārvērtās par Čūsku – un Mozus skrēja prom no tā (Šmot 4).
Pastāv tikai divi stāvokļi: svētums (šķīstība, atdeve, „Radītāja dēļ”) vai nešķīstais spēks, sitra ahra (egoisms, „sevis dēļ”). Nav stāvokļa, kas atrastos vidū starp tiem – tas pats zizlis pārvēršas par Čūsku, ja to nomet zemē. (vairāk…)
Plašsaziņas līzdekļu viedoklis: Pasaules miera lielākais drauds, kas var novest pie finanšu, ekoloģiskās un kodolkrīzes, ir fakts, ka neeksistē globāla pasaules vadība. Pasaulei nav vadības un nevienam nav skaidrs, kā to izveidot. Neviena starptautiska organizācija, kā ANO, forumi, kā G-20, nespēj savstarpēji vienoties nevienā no pamatjautājumiem – ekoloģija, ekonomika, valūtu kursi. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro). Raksts “Divas pērles”, 533. p.: Tās ir divas pērles un ekrāns starp tām. Augšējai pērlei, to atklājot, nav krāsas un nav izskata.
534. p.: Malhut tiek dēvēta par “pērli” (margalit), jo tā turas pie Zeir Anpin NEHI, kas dēvēts par “kājām” (raglaim). Dēļ Malhut pacelšanās uz Binu, Bina arī tiek dēvēta par “pērli”, un tā – augšējā pērle. (vairāk…)
Globālisms – zinības par cilvēces kopīgajām problēmām. Šīs zinības radās 2. pasaules kara izraisīto problēmu pētniecības rezultātā. Problēmu pētniecība iezīmēja globālu procesu rašanās sākumu pasaulē. To risināšana prasīja visas cilvēces iesaistīšanos, kur no risinājuma rezultāta atkarīga tās tālāka eksistence.
Šīs problēmas radās un eksistēja vienmēr, taču kā lokālas, un ieguva globālu raksturu cilvēces integrācijas rezultātā. Globālās problēmas radušās nevis šķietamā mums cilvēces stihiskās attīstības ceļā, bet sabiedrības attīstībā tās ieprogrammējusi daba. (vairāk…)
Tikai gaisma, kas iekļauta Torā, atgriež cilvēku pie Avota.
Cilvēks dzimis (mūsu pasaulē) ar vēlmi saņemt (viss sevis dēļ) un (ciešanu un gaismas iedarbībā) vēlas izlabot to uz vēlmi dot. Taču kā zināms, tas ir pretstatā viņa (egoistisko) dabai. Viņam dota vien gaisma, jo tikai ar gaismas (kas uz viņu iedarbojas pareizi studējot kabalu) palīdzību viņš spēs mainīt savu vēlmi saņemt uz atdeves vēlmi.
Rabašs. Šlavei Sulam. 1988.g., 12. raksts „Kas ir Tora un darbs Radītāja ceļā”.
Galvenais (visā radījumā) ir (viņa mērķis) izpelnīties saplūsmi ar Radītāju, tas ir, atdeves tilpni vai īpašību līdzību. Šim nolūkam dots līdzeklis – Tora un baušļi (vēlmju labošana ar gaismas palīdzību), ar kuru palīdzību mēs varēsim iziet no mīlestības pret sevi un sākt mīlēt tuvāko.
Rabašs. Šlavei Sulam. 1987.g., 10. raksts „Cik smaga mēlnesība un pret ko vērsta”.
Viedie sacījuši „Es radīju egoismu un radīju Toru, kā līdzekli tā labošanai”, tas ir, gaisma (kas iedarbojas uz cilvēku kabalas apgūšanas laikā) labo viņa ļauno sākotni (egoismu). Tas ir, Radītājs dod cilvēkam spēku, lai cilvēks vēlētos visu darīt debesu vārdā (atdeves dēļ).
Rabašs. Šlavei Sulam. 1990.g., 21. raksts „Es esmu velti un jūs velti”.
Piezīmes iekavās – manas.
Tikai gaisma, kas ietverta Torā, atgriež cilvēku pie Avota.
Ar Toru saprot gaismu (labošanās), kas atrodas Torā (tieksmē sasniegt atdeves īpašību saiknē ar biedriem, būt kā viens). Viedo sacītajā, “Es radīju ļaunuma sākotni un radīju Toru tās labošanai”, – tiek domāta gaisma, kas tajā iekļauta, jo gaisma, kas atrodas Torā, atgriež pie Avota (izveido cilvēkā atdeves īpašības).
Bāls Sulams. Šamati. 6. raksts “Palīdzība, kuru sniedz Tora garīgajā darbā”.
Tikai Tora ir īpašs labošanās (ar augstāko gaismu) līdzeklis, kas spēj atcelt ļaunuma sākotni (cilvēka dabu) un likt cilvēkam padoties (nomainīt uz pretējo, Radītāja dabu, no egoisma uz atdevi un mīlestību), kā sacīts: “Gaisma viņu atgriež pie Avota”.
Bāls Sulams. Kabalas zinātne un tās būtība.
Pieteikties RSS barotnei