Visus stāvokļus, ko sagaidām ieraudzīt pēc iziešanas no Ēģiptes, vajag censties ieraudzīt jau tagad – esot Ēģiptē, kad strādājam grupā. Neskatoties uz egoisma varu, mēs vēlamies šeit un tagad atklāt garīgo pasauli. Tikai pieliekot pūles, mēs izsauksim spēku, kas to paveiks. (vairāk…)
Jautājums: Kādas ir galvenās pazīmes, ka cilvēks pietuvojies iziešanai no Ēģiptes?
Atbilde: Pazīme, kas nosaka, ka tuvojas iziešana no Ēģiptes – tā ir liela vēlme savienoties ar citiem, jo cilvēks saprot, ka tikai tajā atrodas viņa glābšana. Vienlaikus viņš redz, ka nav spējīgs uz to, jo viņa iekšienē nav nekādu atdeves dzirkšu. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc ceļš uz mīlestību ir tik grūts un sarežģīts?
Atbilde: Sarežģīti esam mēs paši.
Manī mīt egoistiska vēlēšanās un viss, ko es jūtu un domāju ir tas, ko es jūtu un domāju savā egoistiskajā vēlmē – dēļ personiskā labuma. Kā veikt citādu aprēķinu – ne savā labā? (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 465. p.: Sestdienas dienā Tora ar to vaiņagojas, tā vaiņagojas ar visiem tiem baušļiem, visiem tiem aizliegumiem un sodiem, kas atrodas gaismas septiņdesmit zaros, kura staro no katras puses.
… Kurš redzēja zarus, kuri iziet no katra no septiņdesmit zariem? … Kurš redzēja tos vārtus, kuri atveras no katras to puses – kur katra sastāv no desmit un kopā tie ir piecdesmit vārti? Tie visi staro un gaismo ar to gaismu, kas nāk un nepārtraucas. (vairāk…)
Jautājums: Ko var paņemt mūsu ikdienišķajam iekšējam darbam no visa iziešanas procesa no Ēģiptes?
Atbilde: Mums jātiecas tikai pie viena stāvokļa – pie savienošanās grupā. Grupa – tā ir mini cilvēce. Mēs nevaram uzreiz rīkoties Visuma mērogā, visā cilvēces masā, taču grupā mēs varam apstrādāt visus saiknes principus starp cilvēkiem. (vairāk…)
Jautājums: Kā mums pēc kongresa noturēt sevi tajā stāvoklī, kuru tur sasniedzām, jo parasti vienmēr nāk kritiens?
Atbilde: Mēs nevaram to atļauties līdzīgi tam, kā nevar būt slima māte, kurai uz rokām atrodas mazs bērns. Ir tādas situācijas, kad nepieciešamība aizklāj visu. Tikai ja māte atrodas tuvu miršanai, kāds cits parūpēsies par viņas bērnu. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Nodaļa „Bo”. Raksts „Ieraugs un raudzējums”, 168. p.: Sacīts: „Septiņas dienas ieraugam nav jāatrodas…” – tās ir prieka dienas, dienas, kad viņi pacēlās augšup līdz šim godam un atbrīvojās no sveša jūga.
Tādēļ katru gadu viņi ievēro tās dienas, kad pacēlās līdz šim godam, iznāca no sveša valdījuma un ienāca svētības valdījumā. Tādējādi sacīts: „Septiņas dienas ēdiet macot”. (vairāk…)
Rabīna Akivas skolnieku netikums bija tajā apstāklī, ka starp viņiem nebija mīlestības uz žēlsirdību. Tādējādi Rašbijs sacīja: „Mums nepieciešams sasniegt lielāku savstarpējo mīlestību, t.i., tieksmi uz atdevi, lai piesaistītu gaismu un visu labo”.
„Likumu krājums. Dzīvesveids”.
Jautājums: Kā palīdzēt biedriem, kuri aiziet no grupas?
Atbilde: Nepieciešams palīdzēt viņiem saprast, ka viss ļaunums mums atklājas ar iepriekšēju nolūku. Taču mēs esam tendēti uz slikta sajušanu un izņemot to, neko citu neredzam. Tomēr jānoskaidro ļaunuma avots: no kurienes tas nāk un kādēļ, ja to vēlas manī atmodināt tādā veidā? Kad atklājas ļaunums, cilvēks aizmirst par visu. (vairāk…)
Jautājums: Kas man jādara, ja es neesmu ebrejs un nesvinu Pesahu?
Atbilde: Svini! Kur te ir problēma? Kāpēc lai šie svētki neattiektos uz tevi? Tu taču piederi pie «Israēla» – pie vēlmes, kas tiecas tieši pie Radītāja (jašar- Eļ). (vairāk…)