Zoar Grāmata. Nodaļa “Vajakel” (Vayakhel), 180. p.: “Kas ir sestdiena (šabats)? Kāpēc tā tiek dēvēta par sestdienu? Tas nozīmē, ka tad, kad pacēlās augšup vēlmes punkts un parādījās tās gaisma, tā vaiņagojas ar pirmtēviem, Zeir Anpina HaGaT , lai saplūstu ar tiem vienā veselumā… (vairāk…)
No 2. nodarbības Berlīnes kongresā
No uzstāšanās Trešajā Vispasaules Garīgajā forumā “Sadarbība apziņas jomā” Arosas pilsētā (Šveice), 2006. g. 23. janvārī:
Visi dabas spēki, izņemot cilvēka egoismu, atrodas līdzsvarā, veidojot vienotu sistēmu, un tikai cilvēks pārkāpj šo harmoniju. Dabā viss savstarpēji saistīts un tiecas uz saskaņu ar sevi un apkārtējiem. Vājinot iekšējās saiknes, grūst līdzsvars, aiz kura robežām sākas organisma sabrukums. Iespēja atjaunot līdzsvaru ir dzīvības nosacījums. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Rabija Šimona iziešana no alas”, 186. p.: Šī gaisma izstiepjas no debesīm līdz zemei un apgaismo visu pasauli, līdz neatnāks Atiks Jomins, Keter, kas ieņems vietu tronī, kā tas pienākas, tas ir, līdz labošanās beigām. (vairāk…)
Rabašs „Šlavei Sulam”, 1986. g., 15. raksts, „Sabiedrības lūgšana”: Sacītais Zoar Grāmatā, „Es atrodos tautas vidū”, nozīmē, ka tad, kad Radītājs tiesā sabiedrību, cilvēkam nav tiesību atdalīties no sabiedrības. Taču tie, kas atdalījās, pat ja viņi ir taisnie, tiek tiesāti pirmie. (vairāk…)
Toras noslēpumi Zoar Grāmatā pilnībā paceļas līdz visu 125 pakāpju augstumam
Rašbijs un viņa skolnieki, Zoar Grāmatas autori, pilnībā izzināja visas 125 pakāpes, kaut gan dzīvoja pirms Mašiaha laikmeta. Par viņu un viņa skolniekiem sacīts: “Par labāku atzīstams viedais, nevis pravietis”. Tādējādi Zoar Grāmatā daudzkārt sacīts, ka nebūs Rašbija paaudzei līdzīgas paaudzes, līdz pat Mašiaha laikmetam. Tāpēc šī dižā grāmata ieguva tik spēcīgu ietekmi pasaulē. Jo Toras noslēpumi, kas tajā slēpjas, paceļas līdz visu 125 pakāpju augstumam.
Bāls Sulams “Raksts Zoar Grāmatas nobeigumam” (vairāk…)
Zoar Grāmata. Priekšvārds. Raksts „Tora un lūgšana”, 182. p.: Skaties – lūk, padoms cilvēkam, kad viņš naktī dodas savā gultā: viņam jāpieņem augstākā valstība (Malhut) ar visu sirdi, un jau iepriekš jānodod sava dvēsele Radītājam ķīlā.… Kad viņš tā rīkojas, nekāda nakts valdīšana nespēj nodarīt viņam ļaunumu un atraut no prieka kalpot Radītājam, jo viņam vakars un rīts jau – viena diena. Un nav nakts, bet tikai neatņemama dienas daļa. Tāpēc viņš acumirklī atpestīts no visām sliktām slimībām un no visiem ļaunajiem gariem, kuriem nav varas pār viņu. Jo viņa nakts jau izgājusi no nešķīsto/egoistisko spēku (sitra ahra) valdīšanas – jo nav vairs atdalošā – starp viņu un sienu, Šhinu/malhut. Sitra ahra un tiesas spēki vairs nevalda pār viņu. (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc Zoar autori vietām raksta tādā pasaulīgā valodā, ka tas tikai sajauc galvu, it kā runa iet par mūsu pasauli, bet citviet raksta parcufim un sfirot valodā? (vairāk…)
Jautājums: Vai garīgajā ceļā man jāmeklē ciešanas vai, otrādi, jāizvairās no tām?
Atbilde: Nekad nevajag domāt par ciešanām. Ja cilvēks izjūt ciešanas, viņam jāzina, ka atkarībā no viņa sliktajām sajūtām, pār viņu valda netikumi, klipa. Jo no Radītāja nenāk ciešanas, Viņš labsirdīgs un dara labu. Viss, ko es jūtu, nāk no viņa, kaut gan man šķiet, ka viss uz mani iedarbojas no dažādām pusēm.
(vairāk…)
Piezīmes iekavās – manas.
Kas ir lūgšana?
Šeit redzams, ka viss, ko iespējams izzināt, mazs vai liels – tiek izzināts tikai ar lūgšanas spēku. Viss darbs, kas mums jāveic, – nepieciešams tikai tam, lai atklātu personīgo spēku niecību, un cik lielā mērā esam nespējīgi un necienīgi ne uz ko ar mūsu spējām un spēkiem. Taču tieši tajā brīdī mēs esam spējīgi un izpelnījušies izplūst patiesā lūgšanā, kas raidīta Radītājam. (Tas ir, viss mūsu darbs ir bezspēcības apzināšanās, un vēlme sasniegt mērķi ar Radītāja žēlastību). Nav nekādas iespējas izvairīties no šī noteikuma: es nevaru sev pateikt, ka sākotnēji nolemju, ka neesmu cienīgs un neesmu spējīgs neko veikt un sasniegt, šī iemesla dēļ esmu jau gatavs griezties ar lūgumu pie Radītāja, bet pūles un darbs, lai izzinātu personīgo niecību, man nav vajadzīgi. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei