Zoar Grāmata, nod. “Vaeira” (Vayeira), 167. p.: “Kad Radītājs mīl cilvēku, Viņš sūta tam dāvanu. Kas tā ir par dāvanu? “Nabagais” – lai caur to kļūtu cienīgs”.
Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir augstākās pasaules pretstats. Kas augstākajā pasaulē ir atalgojums – mūsu pasaulē ir sods, bet tas, kas ir atalgojums mūsu pasaulē – sods augstākajā pasaulē. Tādējādi par augstākās realitātes atklāšanu sacīts: “Es ieraudzīju apgrieztu pasauli”. Dāvana no augšienes – tā ir atmoda, kad cilvēku modina ar vēlmi. Jo mēs visi nākam no nedzīvā līmeņa, no “pīšļiem”, citiem vārdiem, no tik zemas vēlmju pakāpes, kur cilvēks nesajūt savu garīgo esamību, garīgo vajadzību, nezina, no kurienes nācis un kādēļ, nezina mērķi un dzīves jēgu, neko nejūt. Tāds ir mūsu izejas punkts. Viss pārējais atnāk tikai ar piepūli, vēlmes paaugstināšanu. Par to sacīts: “Es radīju ļaunuma sākotni”. Taču cilvēkam jāsajūt, jāatpazīst sevī radījums. Reizi pēc reizes tas atmostas viņā arvien spēcīgāk un cilvēkam jānosaka, ka tas patiešām ir ļaunums.
(vairāk…)
Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība -
Nav komentāru→