Viss atklājas starp mums
Zoar, nodaļa “Vaiehi” (Vayechi), 675. p.: Zebulons izpelnījās, lai viņu svētītu Isašara priekšā, jo viņš, atraujot maizi no savas mutes, ielika to Isašara mutē. No šejienes seko, ka tas, kurš baro studējošo Toru, saņem svētību no augšienes un no apakšas. Neskatoties uz to, ka izpelnas tikt ielūgtam pie diviem galdiem, – tas, ko nav izpelnījies cits cilvēks, viņš izpelnas vēl bagātību un svētību šajā pasaulē un daļu izpelnas nākamajā pasaulē. Zoar stāsta par saikņu veidiem, kas eksistē starp dvēselēm. Jo tikai tas mums slēpts, to nepieciešams mums atklāt. Saiknē starp dvēselēm – tie ir atdeves, vēlmes dot, spēki, bet katras dvēseles iekšienē – egoistiska vēlme baudīt. (vairāk…)
Jautājums
Mūsu audzināšanas sistēmai jāstrādā tajā virzienā, kurā darbojamies mēs paši. Nedrīkst stāstīt bērniem muļķības un nepatiesību, nedrīkst veidot viņu uztverei nepatiesu pasauli. Katrai rotaļlietai bērns jāvirza uz reālo dzīvi, uz patieso analīzi. Jebkurai detaļai jābūt lielās pasaules patieso reāliju mazam analogam. Pakāpeniski mēs to plaši atveram bērniem, bet tā ir patiesa pasaule, nevis fikcija. Sargājot bērnu, es ielieku to ierobežotos rāmjos, bet šajos rāmjos dodu viņam brīvību.
Cilvēks virzās uz priekšu, kad spēj noturēties divu līniju priekšā: labās un kreisās. Līnijā, kas nostiepjas no augšas uz leju, viņš izjūt pagrimumu, vilšanos, izmisumu, nespēku un nomāktību. Līnijā, kas ved no lejas uz augšu, viss otrādi: šeit mēs nonākam pie analīzes. Piemēram, es jūtu pilnīgu fizisku, mentālu un morālu nogurumu – nav iespējams koncentrēties domās, apziņa aizmiglota, nekas nešķiet svarīgs. Kā romancē: “Es vēlos aizmirsties un iemigt”, lai neko nejustu.
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums:
Jautājums: