Monthly Archives: jūlijs 2010

Kāpēc Radītājs dusmojas?

Zoar, nedēļas nodaļas “Hukat” (Chukat), 1. d., īss saturs: Israēla tauta turpina savus klejojumus tuksnesī un nonāk Kadešā, kas atrodas Cin tuksnesī, kur tauta sāk sūroties par ūdens trūkumu. Mozus un Ārons vēršas pie Radītāja pēc padoma un Viņš norāda tiem: palūgt klintij visas tautas acu priekšā, lai tā dod tiem ūdeni. Bet tā vietā, lai lūgtu klintij, viņi sit pa to. Tas izraisa Radītāja dusmas un Viņš pasludina Savu spriedumu par to, ka tiem tuksnesī ir jāmirst un nav jāatrodas starp tiem, kuri ievedīs tautu Israēla zemē.
Jautājums: Ja Radītājs dod mums punktu sirdī un Pats mūs izved cauri visiem stāvokļiem, tad kāpēc Viņš dusmojas?
Atbilde: Protams, Radītājs jau sākotnēji rada mums visas šīs problēmas. Viņš uz katra soļa liek mums priekšā šķēršļus un neviens cits. (vairāk…)

Zoar atklājas vienotībā

Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 51. p.: …Nukva līdzinās nopulētam spogulim, kurš paredzēts tam, lai atspoguļotu nevis personīgo formu, bet tikai citu formas – to, kuri tajā lūkojas vai stāv iepretim tam.
Un vēl tā līdzinās spogulim tāpēc, ka viss spoguļstikla efekts slēpjas tā nespodrajā slānī otrajā pusē, kurš izstaro gaismas starus atgriezeniski. Bet ja spogulis būtu caurspīdīgs, tad nekāda forma forma tajā nebūtu redzama.
Tāpat arī viss Nukvas spēks slēpjas tās ekrānā, kurš liek šķēršļus tās gaismas starojumam uz leju. Un ja nebūtu šī ekrāna, tad tajā nebūtu nekādas gaismas.

Mēs lasām Zoar Grāmatu – un nesaprotam, lasām – un nesajūtam. Rezultātā mums jānonāk pie tāda stāvokļa, kad jautājums: “Bet kādēļ?!” novedīs mūs līdz izmisumam, vilšanās, iekšējam sprādzienam un apziņai, ka mums nav citas izvēles – tikai apvienoties un šajā iekšējā vienotībā atklāt, par ko tiek runāts Zoar Grāmatā. (vairāk…)

Darbs pēc kongresa.

Jautājums: Ja izvēlēties starp trīs laika periodiem: pirms kongresa, kongresa laikā un pēc kongresa – kuru Jūs ieteiktu kā visefektīvāko?
Atbilde: Nav iespējams viens periods bez otra. Ja kongresa laikā es neesmu saņēmis lielu iedvesmu, ja pēc kongresa es nepiedzīvošu kritienu – man nebūs kam pāri pacelties un nebūs spēku lai paceltos. Bet tā taču ir pacelšanās nākošajā pakāpē. Katra pacelšanās ir balstīta uz
1) spēka iegūšanu no apkārtējiem (mērķa, Radītāja diženums – kongresa laikā),
2) jaunu egoistisku vēlmju atklāšanu (kritienā – uzreiz pēc kongresa) un
3) pūliņiem – pacelties ar iegūtajiem spēkiem pār iegūtajām vēlmēm (pēc iespējas ātrāk intensīvāk tuvināties, iekļauties darbu rutīnā, gatavoties nākamajam kongresam). (vairāk…)

Garīgā vienlīdzība

Zoar, nodaļa “Vaigaš” (Vayigash), 126. p.: Ir debess velve pāri debess velvei, bet šī debess velve valda pār tām. Tas ir, trīs debess velves, kur labā un kreisā atrodas viena pāri otrai, bet vidējā debess velve valda pār tām, saskaņojot tās un iekļaujot vienu otrā.
…”Un zem šīs velves izplesti to spārni” – jo visas tās valda pār to, par ko norīkotas.
Jo vidējā līnija dara reālu abu to starojumu, tas ir, labā staro no augšas lejup, bet kreisā – no lejas augšup. Un tādējādi labais spārns līdzsvarots ar kreiso spārnu…

Kā iespējams izmērīt, vai labā un kreisā līnija ir vienlīdzīgas? Pēc skaita, svara, pēc spēka?
Tās ir pilnīgi atšķirīgas īpašības.
Mums nav nekādas iespējas novērtēt to atbilstoši kaut kādam ārējam mērījumu parametram kā mūsu pasaulē.
“Vienlīdzīgi” – nozīmē, ka tie papildina viens otru tādā veidā, ka katra no tām dod otrai visu nepieciešamo.
Hasadim, kas nāk no labās līnijas, pilnībā papildina Hohmu kreisajā līnijā. Bet Hohma staro iekš Hasadim tik lielā mērā, cik vien spēj. (vairāk…)